Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Plāno ieviest administratīvo atbildību par lauksaimniecības zemes neizmantošanu (9)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15. decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, pavēstīja Saeimas preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

“Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Savukārt, ja iegādāto lauksaimniecības zemi nesāk izmantot triju gadu laikā un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, īpašniekam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu, kas fiziskajām personām noteikts no 180 līdz 360 eiro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 720 eiro.

Ar lauksaimniecisko darbību saprot augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšanu un ražošanu, tostarp šīs produkcijas pirmapstrādi un pēcapstrādi, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības zemes uzturēšanu noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Likuma grozījumi vērsti uz Latvijas zemes resursu ilgtspējīgu saglabāšanu. Nacionālajā attīstības plānā norādīts, ka aizvien palielinās lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms. Līdz 2020′.gadam tam būtu jāpieaug līdz 95 procentiem salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad tika apsaimniekoti 87,9 procenti lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Jau patlaban neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Latvijā ir 2 problēmas: neapstrādāta zeme un zema dzimstība. Zeme ir privātīpašums. To laikam pie varas esošie ekskomunisti nesaprot, ka tirgus ekonomikas apstākļos valsts ne ar kādām administratīvām metodēm nedrīkst iejaukties ražošanā. Arī zemes izmantošanā. Vienīgi viņi var ar ekonomiskām svirām (subsīdijām vai dotācijām) stimulēt īpašniekus, lai motivētu viņus šo zemi izmantot, bet nevis par to sodīt. Sodīt vajag tos lauku politikas bīdītājus un lobētājus, kas noveda pie šīs situācijas. Tas ir tas pats, ka valsts tagad ar administratīvām metodēm sāks regulēt bērnu dzimstību, kā Ķīnā. Bet tad mums ir jāatgriežas atpakaļ pie totalitāras sistēmas. Jautājums tikai, vai mēs to vēlamies?

  2. Vai nav kretīni? Atkal izdomāja kā atņemt īpašumus latviešiem? Visā pasaulē privātīpašums ir neaizskarams….vai drusku neizskatās pēc Ļeņina diktatūras?

  3. lauku iedzīvotājs Atbildēt

    Aicinu protestēt pret šādu normu. Labu gribot aizvedīsiet latvieti uz elli.
    Mani vecāki jau tagad uztraucas. Viņiem ir 23 ha it kā lauksaimniecības zeme. Šos mantotos zemes pleķus pat Padomju laikos kolhozs neapsēja, tur pat lāga krūmi neaug, jo tad būtu aizauguši. Bet, jau šogad piemēroja dubulto nodokli, jo neizmantojot lauksaimniecībā, ja vēl būs papildus sankcijas. Ko šiem pensonāriem daŗit? Viņi grib dzīvot savā zemē pēc iespējas dabīgāk, bet viņu spar to soda. Turklāt viņu pensijas pa 2 kopā sastāda 195 eur. Nodoklis apēd pusi no gada pensijas.
    Jūs gribat , lai arī viņi dodas uz angliju vai holandi????
    Jūs rada likumus nemaz nezinot kā viņus piemērosiet un kā iedzīvotājs par to samaksās.

  4. ne tikai uzlikt sodu, bet atsavināt vajadzētu. Ir laiks audzināt slinko latviešu tautu, kas jau baronu pletnes sāk aizmirst

  5. Kad vienreiz pieleks mūsu simts gudrajiem ,ka vispirms valdībai jāgādā kur pārdot saražoto produkciju ,jo llatvijā ir lauksaimniecības produktu PARPRODUKCIJA .unpēc tam var runāt par sodiem .Piemērs IGAUNIJA.

  6. Lielummānija, pēc tam lai ir ar ko mētāties lielākām summas budžetā, kas tīrā izšķērdība uz mūsu rēķina .. burkāns jums

  7. Interesanti, kādu sodu piemērot tiem, kas pieņēma brīvās tirdzniecības, atvērta tirgus un citus likumus, kas sagrāva Latvijas lauksaimniecību un izdzina no LV tos potenciālos zemes saimniekus un apstrādātājus. Kas uz šo jautājumu var atbildēt?
    Žurnālisti, jums ir visas iespējas sameklēt un pateikt patiesību…

  8. atkal lauciniekus diskriminē Atbildēt

    kāpec tad atbildiba nav par tukšajām mājām, dzivokļiem, rupnicām, galu galā tukšo naftasvadu vai dzelzceļa sliedem ko neizmanto slēdzot satiksmi? kāpec tikai lauku zeme tagad tiek izcelta? galu galā mans īpašums ko gribu to daru ar viņu, kāpec visiem spēkiem cenšas piespiest mani pārdot zemi par sviestmaizi ārzemniekiem?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+