Plāno ieviest licences lašveidīgo zivju makšķerēšanai Gaujā 6
Lai nodrošinātu stabilas, ģenētiski daudzveidīgas un komerciāli izmantojamas lašveidīgo zivju, kā arī zuša un upes nēģa populācijas un to krājumus, Gaujas upes baseinā no 2017. gada īstenot licencētu lašveidīgo zivju makšķerēšanu, portālam LA.lv pavēstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Lai pārredzamā termiņā būtiski palielinātu zivju resursus un izveidotu nepieciešamo infrastruktūru starptautiska makšķerēšanas tūrisma industrijas attīstībai, 3. februārī septiņu pašvaldību deleģētie pārstāvji pieņēma lēmumu par “Gaujas ilgstpējīgas attīstības biedrības” dibināšanu. Biedrības mērķis ir nodrošināt Gaujas upes un tai piekritīgā upju baseina apsaimniekošanu.
Pateicoties privātu mecenātu ieguldījumam izstrādāts “Lašveidīgo zivju, zušu un nēģu rīcības plāns Gaujas baseina upēm”, kurā uz zinātniskiem pamatiem, saskaņā ar starptautisko pieredzi, detalizēti aprakstītas veicamās darbības.
Plāna ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt stabilas, ģenētiski daudzveidīgas un komerciāli izmantojamas laša, taimiņa, alatas, foreles, zuša un upes nēģa populācijas un to krājumus, kā arī paredzēti pasākumi citu zivju sugu populācijas stāvokļa uzlabošanai Gaujas upes baseinā. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kam tuvāko desmit gadu laikā ir jānodrošina dabisko laša smoltu populācija Gaujas baseinā vismaz 75% apmērā no potenciālā, ir jāveic visaptveroši izpētes, monitoringa, uzraudzības un zivju resursu atjaunošanas pasākumi visā Gaujas posmā.
Saskaņā ar rīcības plānu, ja izdosies veikt nepieciešamos priekšdarbus, sākot ar 2017. gadu atsevišķos Gaujas upes posmos varētu realizēt licenzētu lašveidīgo zivju makšķerēšanu.
Šteins norāda, ka neierobežos esošās iedzīvotāju tradīcijas legālai zivju ieguvei, bet būtiski palielinās iespējas legāli makšķerēt un paturēt lašveidīgās zivis, kas šobrīd Gaujas upes baseinā ir aizliegts.
Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko atrašanos, zivju migrācijas laikus un Gaujas upes specifiku, lašveidīgo zivju licenzēta makšķerēšana var piesaistīt ievērojamu skaitu vietējos un ārzemju makšķerēšanas tūristus, kas pavērtu jaunas iespējas tūrisma infrastruktūras attīstībai, bet pašvaldībām ļautu sakārtot teritorijas un sniegtu un papildus budžeta ieņēmumus.
