Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Plāno izmaiņas sociālās drošības pasākumos Latvijā

LETALETA

Krīzes laikā sociālās drošības tīkls bijis atbilstošs un labi mērķēts, secināts Pasaules Bankas (PB) zinātniskajā pētījumā “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”.

Pirmskrīzes laikā sociālās drošības tīkls Latvijā bija zems, tomēr krīzes laikā Latvijā, atšķirībā no citām valstīm ar stingrām taupības programmām, sociālie izdevumi tika palielināti par 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir liels pieaugums, šodien, iepazīstinot ar galvenajiem pētījuma rezultātiem, sacīja PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinota.

PB eksperti norādīja, ka Latvijas valdībai būtu jāturpina iesāktais ceļš, pamatojoties uz krīzes laika atbalsta pasākumu izvērtējumu. Prioritātei jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, tāpat būtiski ir uzlabot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū.

Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem, tādējādi esošā pabalstu sistēma nemazina cilvēku vēlmi strādāt. Piemēram, pabalstu bezdarba gadījumā un arī GMI pabalstu nesaņem ļoti lielas iedzīvotāju grupas un nesaņem ilgi. GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums pirmskrīzes un krīzes periodā Latvijā bija trīs mēneši, turklāt to saņēma vidēji 2% no visiem iedzīvotājiem, kas ir normāls rādītājs, norāda PB eksperti.

Kā viens no pabalstiem, kas bijis labi mērķēts, ir GMI pabalsts. Vienlaikus tas bijis neliels un pieejams šaurai personu grupai, secināts pētījumā.

PB uzskata, ka nākotnē Latvijā būtu vēlams palielināt atsevišķu pabalstu apjomu un to saņēmēja skaitu. Tikpat svarīgi gan būtu veicināt nodarbinātību, tāpēc kā vienu no risinājumiem viņi iesaka lielāku strādājošo ar zemiem ienākumiem atbalstu, piešķirot viņiem kādus atvieglojumus.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, šodien preses konferencē Labklājības ministrijas pārstāvji, tostarp pati ministre, neizslēdza iespēju tuvākajā nākotnē GMI pabalstam noteikt mazākus ierobežojumus, piemēram, noteikt, ka šo pabalstu noteiktā apjomā var saņemt arī strādājot, vai arī, aprēķinot ienākumus, neņemt vērā bērnu un invaliditātes pabalstu.

PB pētnieki arī atklājuši, ka izdevumi universālajiem pabalstiem jeb tiem pabalstiem, kurus iedzīvotāji saņem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, pabalsti invalīdiem un ģimenēm ar bērniem, ir daudz lielāki nekā izdevumi mērķētajiem pabalstiem. LM ir gatava uzsākt diskusiju par izmaiņām šajā sistēmā, iespējams, padarot kādus no universālajiem pabalstiem par mērķētiem, nevis pieejamiem visiem, tādējādi novēršot situāciju, ka pabalstus saņem arī “bagātie iedzīvotāji”.

“Labklājības ministrija ir gatava virzīties ar šādām iniciatīvām ātrāk, nekā sabiedrība to spēj pieņemt, īpaši runājot par jūtīgajām grupām, kā, piemēram, invalīdiem,” komentējot šo jautājumu, sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).

Ministre gan uzsvēra, ka visi minētie priekšlikumi pabalstu sistēmas uzlabošanai ir tikai īstermiņa un pagaidu risinājumi. “Mūsu jaunā reliģija ir izglītība, veselība un efektīvi reģioni,” teica Viņķele. Viņasprāt, par pilnvērtīgu, attīstītu un plaukstošu valsti Latvija kļūs tad, kad tai būs izglītības sistēma, kas neražos klientus Nodarbinātības valsts aģentūrai, veselība sistēma, kas spēs nodrošināt konkurētspējīgus cilvēkus, kā arī efektīvi reģioni.

“Tas, kas Latvijā ir bijis gadiem un arī darbojas – tā pieeja, kas der visam -, tas šoreiz nederēs un nederēs nekam. Mums būs jārunā un arī jāpiedāvā gana sākotnēji nepopulāri risinājumi, bet mēs esam lielās pasaules daļa un mēs nevarēsim savā mazajā teritorijā pretnostatīties tām tendencēm, kas ir globālas. Līdz ar to mobilitāte un mācīšanās mūža garumā būs atslēgas risinājumi,” sacīja labklājības ministre.

PB pētījumā tika aplūkotas arī valsts piedāvātās nodarbinātības veicināšanas programmas un apmācību programmas. To piedāvājums novērtēts kā ļoti plašs un efektīvs. Izvērtējot atsevišķas programmas, pētnieki gan atklājuši, ka viens no aktīvajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem – apmācības pie darba devēja – nav bijis pietiekami efektīvs un to nav pamats turpināt. LM neizslēdz iespēju šo pasākumu pārtraukt.

Latvijas bezdarbnieku grupa pētījumā raksturota kā ārkārtīgi daudzveidīga. Bezdarbniekus nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi. Krīzes laikā no visiem iedzīvotājiem darbaspējīgā vecumā 30% bijušas problēmas atrast darbu.

LM līdz 2013.gada 1.augustam, pamatojoties uz pētījumā “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” iegūtajiem datiem un secinājumiem, izstrādās priekšlikumus sociālās drošības pasākumu pilnveidei. Kā atzina LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, pētījuma rezultāti būs nozīmīgi, arī izvērtējot nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā atbalstāmos nodarbinātības pasākumus.

Kā ziņots, 3.jūnijā tiks rīkota plašāka konference par pētījuma rezultātiem, kuru atklās Ministru prezidents, labklājības ministre un Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. Visas dienas garumā auditoriju ar prezentācijām par aktuālajām tēmām iepazīstinās eksperti no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+