Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

Plāno kampaņu par «valsts pamatiem»

Foto - LETAFoto - LETA

Kādā no tuvākajām koalīcijas sēdēm valdošās partijas lems par nepieciešamību pirms 18. februāra referenduma rīkot informatīvu kampaņu par “valsts konstitucionālajiem pamatiem”. 


“Valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārliecināties, ka iedzīvotāji saprot tās konstitucionālos pamatus. Viens no Latvijas valsts pīlāriem ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, taču parakstu vākšana par šā statusa maiņu un tāpēc gaidāmais referendums liecina, ka ir nepieciešams pilsoniskās izglītošanas un izskaidrošanas darbs par valstiskajiem pamatiem,” vakar informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Viņaprāt, šim darbam nevajadzētu aprobežoties tikai ar valsts valodu un gaidāmo referendumu, bet jābūt plašākam gan satura, gan laika grafika ziņā, skaidrojot arī pārējos Latvijas valsts stūrakmeņus – demokrātijas principus, valsts nedalāmību, tiesiskumu, cilvēktiesības un citas Satversmē iekļautās vērtības. Premjers arī pauda viedokli, ka referenduma rezultātam jābūt skaidram apstiprinājumam, ka pamatvērtības, uz kurām dibināta Latvijas valsts, nav maināmas. Tādēļ viņš aicina visus vēlētājus piedalīties referendumā un paust šādu nostāju. Saistībā ar valsts pamatvērtību izskaidrošanas darbu svarīgi esot saņemt arī parlamenta viedokli.

Par šādu informatīvo kampaņu, kas tiktu finansēta no valsts budžeta, iepriekš runājuši arī citi “Vienotības” pārstāvji, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Tomēr koalīcijas partneri pret šādu ieceri izturas piesardzīgi. Vēl kritiskāki ir politisko procesu komentētāji.

 

“Šāds priekšlikums tikai kārtējo reizi apliecina, cik ierobežota ir “Vienotības” izpratne par tiesiskumu un demokrātiju. Grūti iedomāties, ka kādā no Eiropas Rietumu demokrātijām par valsts līdzekļiem aicinātu cilvēkus neizmantot savas demokrātiskās tiesības un brīvības,” teica polittehnologs Jurģis Liepnieks. Viņaprāt, šādā īslaicīgā “informatīvā kampaņā” nav iespējams mainīt referenduma pieprasītāju viedokli par krievu valodas vietu Latvijā.

 

Un, visticamāk, tāds arī neesot politiķu mērķis. “Latviskās partijas vēlas izmantot situāciju, lai par nodokļu maksātāju naudu uzspodrinātu savu tēlu latviešu vēlētāju acīs,” sprieda J. Liepnieks. Viņaprāt, pēc 18. februāra valdošajām partijām būtu pilnībā jāpārvērtē tā toņkārta, kādā līdz šim noticis dialogs ar mazākumtautībām, jo pats referenduma fakts esot skarbs apliecinājums līdzšinējās integrācijas politikas neveiksmei.

Līdzīgu viedokli pauda arī sociologs Aigars Freimanis. “Ja valdošajām partijām 20 neatkarības gados nav izdevies uzrunāt šos cilvēkus, tad naivi cerēt, ka viņiem tas izdosies dažu nedēļu garā kampaņā,” teica A. Freimanis. “Etniskās attiecības ir ļoti smalka matērija. Publiski par to runājot, ļoti viegli aizskart kādai tautībai piederīgos. Tādēļ, ja nav pārliecības, ka izdosies šo ziņu sabiedrībai nodot kvalitatīvi, nepārprotami un neaizvainojoši, tad labāk vispār paklusēt.”

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis savu “Vienotības” kolēģu ieceri vērtē atturīgi, jo tā tikai apstiprināšot aizdomas par nelietderīgu budžeta naudas tērēšanu. Viņaprāt, šādas informatīvās kampaņas vietā politiķiem pašiem vajadzētu vairāk komunicēt ar sabiedrību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+