Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. februāris, 2014
Drukāt

Plāno masīvu mežacūku izmedīšanu (9)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkotajā sanāksmē pagājušās nedēļas nogalē līdzās vairākiem drošības un profilakses pasākumiem cīņā pret iespējamo Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Latvijā izskanēja arī priekšlikums strauji samazināt mežacūku populāciju. Konkrētāks rīcības plāns par preventīvajiem pasākumiem Latvijā, tajā skaitā mežacūku populācijas skaita samazināšanu, tiks apspriests šonedēļ atbildīgo valsts institūciju un mednieku organizāciju pārstāvju sanāksmē.

Sākotnējais priekšlikums paredz no pagājušajā medību sezonā uzskaitītajiem apmēram 60 tūkstošiem mežacūku to skaitu samazināt līdz 15 tūkstošiem. Ievērojami mazākā dzīvnieku blīvumā ļoti bīstamā un lipīgā vīrusu infekcija izplatās lēnāk – tas bija viens no argumentiem mežacūku masīvai izmedīšanai.

Lietuvā, kur šā gada janvāra vidū divām mežacūkām bija konstatēta saslimšana ar ĀCM, jau pieņemts lēmums sešos karantīnas izsludinātajos rajonos likvidēt mežacūku populāciju 100%, pārējā valsts teritorijā tās plāno izmedīt 90% apjomā.

Kopš Lietuvas ekstremālo situāciju komisija Druskininku, Trāķu, Alītas, Šaļčininku, Lazdiņu, Varēnes reģionos pasludinājusi par ĀCM inficēto zonu, katru dienu tur vietējie mednieki nomedī ap desmitiem cūku, stāsta Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Eugēnijs Tijušs. Kā mednieks un biologs viņš apšauba iespēju šos rajonus atbrīvot no mežacūkām simtprocentīgi, jo izmedītajās teritorijās dzīvnieki var ienākt arī no citiem apvidiem. Visām nomedītajām mežacūkām, tostarp arī citos valsts reģionos, obligāti jāveic laboratoriskās analīzes. Līdz šim no trīs tūkstošiem pārbaudīto eksemplāru jauni mēra infekcijas gadījumi nav konstatēti. Pagaidām Lietuvas valdība nav atrisinājusi jautājumu par analīžu finansējumu, piebilst E. Tijušs.

Pagājušā gada 1. aprīlī Lietuvā bija uzskaitīti vairāk nekā 60 tūkstoši mežacūku, medību sezonā nomedīts ap 45 tūkstošiem, taču dzīvnieku samazināšanas plāns paredz populāciju atstāt tikai 10% apjomā.

“Ja to nedarīsim mēs, izdarīs daba,” nosaka Lietuvas mednieku pārstāvis, kuram vēl atmiņā deviņdesmitie gadi, kad pēc klasiskā cūku mēra epidēmijas Lietuvas mežos vēl ilgi mežacūkas bija ļoti reti sastopams dzīvnieks. Mednieku attieksme pret tik masīvu dzīvnieku izmedīšanu esot dažāda – cik cilvēku, tik viedokļu. Lietuvā mežacūkas vairāk medī gaides medībās, taču šajos ārkārtas ap-stākļos tiek spriests par termiņa pagarināšanu medībām ar dzinējiem.

Arī Latvijā plāno pagarināt dzinējmedību termiņu, kas ļautu efektīvāk samazināt mežacūku skaitu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apliecina, ka pagarinājums noteikti būs, konkrēts datums tiks nosaukts līdz 7. februārim. Abu Latvijas lielāko mednieku organizāciju pārstāvji ieceri pagarināt mežacūku dzinējmedību sezonu vērtē atturīgi. “Neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizākais risinājums,” spriež Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) izpilddirektors Haralds Barviks un norāda, ka drīzāk šajos ap-
stākļos vajadzētu izmantot piebarošanu, lai dzīvniekus piesaistītu pie konkrētām vietām, tā samazinot to vajadzību pārvietoties barības meklējumos un iespējamo kontaktēšanos ar citiem bariem. Tomēr, kā apliecināja H. Barviks, LATMA atbalsta visu preventīvo rīcību, lai “nenonāktu pie tuksneša”. Kā mednieks viņš pārliecinājies, ko ĀCM izdarījis ar populāciju Azerbaidžānā: “Pirms epidēmijas vienā vakarā stundas laikā nomedīt sivēnu bija vienkāršāk par vienkāršu. Pēc mēra nevarēja atrast mežacūku pēdas 50 līdz 60 km maršrutā, bija palikušas vien atsevišķas lokālas populācijas. Negribu, lai Latvija nokļūst tādā situācijā.”

Latvijas Mednieku savienības mednieki vēl nav noformulējuši vienotu viedokli par mežacūku dzinējmedību termiņa pagarināšanu, kā arī dzīvnieku skaita samazinājumu, taču valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsver, ka ĀCM galvenais izplatības cēlonis ir antropogēnais faktors. “Slimības uzliesmojumam nav nekāda sakara ar mežacūku blīvumu Eiropā, tā ir ievazāta un pārvietojas neatkarīgi no dabiskiem procesiem.” J. Baumanis apliecina, ka tik liels mežacūku skaita samazinājums medniekiem nebūs pieņemams.

Kā informēja Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Latvijas medniekiem jārēķinās, ka tāda situācija kā līdz šim nākotnē vairs nav pieļaujama: “Vienīgais kontroles mehānisms no valsts puses bija medību atļauju izsniegšana. Mums jāpanāk, lai mežacūku populāciju varētu kontrolēt.” PVD ierosināto mežacūku blīvumu – 10 dzīvniekus uz 1000 hektāriem – viņš nosauc par “ļoti normālu, kas būtu optimāls gan lauksaimniekiem, gan medniekiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Varētu padomāt,ka tās cūkas stāvēs rindā gar sienu ar aizsietām acīm un gaidīs,ka tās apšaus!Drīz sniega vairs nebūs un uz “dullo”pa mežu skraidīt diez vai kāds parakstīsies.Bez tam, cūkas ir gudri dzīvnieki,tās aizies tur,kur tām netiks klāt.Un ,kurš mednieks zāģēs zaru,uz kura pašam jāsēž?Cūkas ir viens no galvenajiem medību objektiem!

  2. Katrā Latvijas vietā ar tām cūkām ir dažāds blīvums. Vienā vietā labi ka 5 rukši būs uz 1000 ha, bet citur kur meža cūkas baro kā mājas rukšus tur blīvums būs 50 rukši uz 1000 ha. Tāpēc vairak jāuztraucas par to slimību nevis kur blīvums ir maziņš, bet tur kur blīvums ir nesamērīgi liels. Otrs variants vairāk kas uztraucas par cūku mēra sadarīto skādi ir tieši bagātie kolekīvi kā arī kas veic komercmedības. Paratajam medniekam, protams tad arī nesīs gan zaudējumus gan arī tas ka meža cūkas atkal nesanāks medīt kādus gadu 5 vismaz, toties bagātajiem kolektīviem it īpaši kur notiek komercmedības var pienākt gals vai pat otrādi pat bankrotēt, jo izdevumi riktīgi pārsniegs ieņēmumus.
    90 gadi parādīja kā notiek rukšu izmiršana, domājams tas pats notiks arī pie mums tika jau 2014 gadā vai gadu velāk!!!

  3. Un kur teikts, ka izmedīs tieši tās slimās un bīstamās? Un kur teikts, ka tās, kas paliks, arī nesaslims ar mēri? Izšaušana ir pilnīgas muļķības! Šeit jādomā par zālēm, ko izmētāt mežā, lai rukši apēd un dzīvo veseli tālāk. Nu, apmēram tāpat kā ar lapsu trakumsērgu.
    Tagad izskatās, ka cūku slimošana tiks izmatota lielsaimnieku interesēs, lai tie varētu klapēt cūkas uz nebēdu, jo sen jau runājuši, ka pie mums to vepru par daudz!

  4. nu ko, lai saka tumsonība nekur nav pazudusi, ja jau reiz vajag ierobežot kustību, tad liekas dzinējmedības nav tas īstais variants!

  5. Lietuvie’siem netipiska r’ic’iba-parasti vi’ni ir gaid’iju’si,lai Latvie’si “‘pa priek’su”‘iz’sauj savas c’ukas”‘ un tad “‘zirga galv’am”‘pardOd licences uz “‘at’sau’san”‘…T’a tas cija krievu laikos.

  6. Mednieki, kā zināms, nav ieinteresēti medīt mežacūkas.

    • gribēju būt medniece Atbildēt

      rudenī noteikti meža cūkas un bekoniņus jaunos…..kuiļi gan lai paliek valdībai… ):,kā nodoklis…! 🙂

  7. šīs Āfrikas sērgas izskaušanai Latvijā vajadzētu likvidēt vismaz 99,9% mežcūku.

  8. Atstāt 5% un aiz žoga tāpat kā briežus-būs kādam bizness.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.7
Alūksne +3.6
Daugavpils +5
Saldus +5
Liepāja +6.6
Jelgava +5
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +4
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+