Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Plāno palielināt šķīrējtiesu kvalitāti un uzticamību

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā plānots palielināt šķīrējtiesu kvalitāti un uzticamību, piektdien raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Laikraksts norāda, ka prasību latiņas paaugstināšana Latvijā esošajām šķīrējtiesām un to tiesnešiem būtiski celtu to reputāciju. Taču tas, visticamāk, krasi samazinātu šo institūciju skaitu.

Vairāki laikraksta aptaujātie uzņēmēji, kuri ir saskārušies ar šķīrējtiesām, pauduši uzskatu, ka vajadzētu arī liegt šķīrējtiesnešu tiesnešiem paralēli būt zvērinātiem advokātiem, tādējādi vēl vairāk tos padarot neitrālus.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis informējis, ka jau ir saņemti priekšlikumi no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un tiek gaidīti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikumi, kuru mērķis ir šķīrējtiesu kvalitātes un uzticamības palielināšana, atslogojot vispārējās tiesas. “Visi priekšlikumi tiks izvērtēti, un ministrija ar savu redzējumu klajā nāks jau šīs vasaras nogalē,” teicis Lazdovskis.

ĀIPL tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis atzīmējis, ka tiesu sistēmas ātrumu un efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc valsts tiesu darba, jo daļu tiesvedību varētu risināt arī šķīrējtiesās, taču ļoti liberālais to darbības regulējums – tādas var veidot visi, kuri vien to vēlas, minimālas prasības šīs tiesas tiesnešiem un nolēmumiem – liedz izmantot šo instrumentu. Viņš arī norādījis, ka Latvijā šobrīd ir ļoti daudz – 210 – šķīrējtiesu, taču vairumam no tām ir uzticības deficīts.

Pēc laikraksts vēstītā, ĀĪPL rosina ne tikai noteikt, kas var dibināt šķīrējtiesas, bet arī izvirzīt  krietni augstākas prasības un arī atbildību šķīrējtiesas tiesnešiem. “Šobrīd šķīrējtiesu var nodibināt jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, tātad faktiski katrs uzņēmums var nodibināt savu tiesu, kā rezultātā tiek degradēta šķīrējtiesas ideja un tiek kultivēts viedoklis par “kabatas tiesu”, kurai, protams, ir arī ļoti zems uzticības līmenis sabiedrībā,»” teicis Vainovskis.

Vienlaikus viņš minējis, ka ir arī labi piemēri, kad nopietnas šķīrējtiesas reputācija ir LTRK šķīrējtiesai, Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesai un pāris citām. “Tādēļ arī tiek piedāvāts, ka šķīrējtiesu varētu dibināt tikai nozaru un uzņēmumu apvienības un komerciju kameras, kuru biedru skaits, darbības mērķi un pieredze paaugstinātu uzticības latiņu pašam šķīrējtiesu institūtam,” sacījis Vainovskis.

Viņš arī atgādinājis, ka šobrīd par šķīrējtiesu tiesnesi var būt teju vai jebkurš, kamēr valsts tiesas tiesnesim tiek izvirzīts  daudz vairāk prasību. Lai celtu šķīrējtiesnešu autoritāti un spēju dot tiesisku un izpildāmu tiesas nolēmumu, Cilvilprocesa likumā tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, paredzot šķīrējtiesu tiesnešiem obligātu augstāko juridisko izglītību vai arī atbilstošu profesionālo pieredzi. “Dzīvē var būt ļoti dažādas situācijas, tāpēc pēc abu pušu piekrišanas par šķīrējtiesnesi varētu iecelt arī tādu cilvēku, kurš neatbilst izvirzītajām prasībām, taču tad jau abām pusēm būtu jāuzņemas atbildība par šī šķīrējtiesneša amata kandidāta spējām sagatavot atbilstošu spriedumu,” sacījis Vainovskis. Viņš uzsvēris, ka arī šķīrējtiesai spriedumā būtu jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem. Motīvu daļā tiesai būtu jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.

Šajā daļā tiesai, pēc Vainovska sacītā, būtu jānorāda arī normatīvie akti, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējumus, kā arī tiesas secinājumi par prasības pamatotību vai nepamatotību. Un tikai gadījumā, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā varētu tikt iekļauta norāde uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Pašlaik ir noteikts, ka šķīrējtiesas spriedumā jānorāda motivācija, tomēr likums sīkāk nepaskaidro, kam ir jābūt ietvertam motivējumā.

“Tas rada pamatu nepamatotiem spriedumiem. Nereti Augstākās tiesas Senāts protestu ir sniedzis, tieši pamatojoties uz to, ka spriedums nav motivēts,” atzīmējis Vainovskis, piebilstot, ka vienīgais gadījums, kad spriedums varētu nesaturēt motivāciju, ja puses tā vienojušās, respektējot pušu izvēles brīvību.  

Vainovskis atzinis, ka izvirzītās prasības varētu samazināt Latvijā esošo šķīrējtiesu skaitu, tomēr, cik daudz  varētu palikt, viņš nav prognozējis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+