Ekonomika
Darbs

Plāno revolūciju būvniecībā 0


Šobrīd 278 būvniecības uzņēmumi jeb puse no nozares ir pateikusi “jā” ne tikai minimālās algas celšanai, bet arī jaunam attīstības līmenim būvniecībā.
Šobrīd 278 būvniecības uzņēmumi jeb puse no nozares ir pateikusi “jā” ne tikai minimālās algas celšanai, bet arī jaunam attīstības līmenim būvniecībā.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Ar Latvijas Būvniecības partnerības pūlēm jau ir savākts nepieciešamais parakstu apjoms būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, tā būs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē.

Pēdējā laikā daudz diskusiju saistās ar būvniecības nozarē briestošo ģenerālvienošanos un prognozēto minimālās bruto algas pieaugumu līdz 780 eiro. Ģenerālvienošanās mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.

“Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd 278 būvniecības uzņēmumi jeb puse no nozares ir pateikusi “jā” ne tikai minimālās algas celšanai, bet arī jaunam attīstības līmenim būvniecībā. Nozare šobrīd no savas puses ir izdarījusi visu, līdz ar to tālākie soļi jāsper Saeimai, lai pēc iespējas drīz ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā,” atzīmēja Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja.

Latvijā jau ir pieredze ģenerālvienošanās slēgšanā. 2006. gadā tāda tika parakstīta starp Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizāciju un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību.

2009. gadā ģenerālvienošanās tika parakstīta starp Latvijas Būvnieku asociāciju un Latvijas Celtnieku arodbiedrību. Tomēr finansiālās krīzes laikā šo ģenerālvienošanos apturēja.

2017. gadā tika parakstīta ģenerālvienošanās starp Labklājības ministriju, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienību.

Ģenerālvienošanās parak­stītāji plāno izveidot ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte, ilgtermiņa attīstība un nozares konkurētspēja.

Piedevām solīts, ka uzņēmumi, kuri atbalsta ģenerālvienošanos, ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā, kā arī iegūs papildus 0,25 punktus būvkomersantu klasifikatorā, kas dos izdevīgāku pozīciju valsts un pašvaldības iepirkumos.

Līdz šā gada 13. septembrim būvniecības ģenerālvienošanos bija atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekami, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei.

Raugoties pēc uzņēmumu ģeogrāfiskā izvietojuma, gandrīz puse ģenerālvienošanās parakstītāju (44%) ir uzņēmumi reģionos, savukārt 56% ir Rīgas un Pierīgas būvniecības uzņēmumi.

59% koplīguma parakstītāju ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par vienu miljonu eiro, savukārt tikai 11% no koplīguma parakstītājiem ir uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem.

Ģenerālvienošanās projektā paredzēts noteikt minimālo algu būvniecības nozarē mēnesī 780 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilnu darba laiku nodarbinātajiem.

Taču nozare iestājas par to, ka līdz ar ģenerālvienošanās noslēgšanu būtu jāsamazina piemaksa par virsstundu darbu, kas Darba likuma 68. pantā noteikta ne mazāka kā 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 68. pantā, paredzot tiesības vispārsaistošās ģenerālvienošanās gadījumā, ja tā nosaka būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, piemērot mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Taču tā nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Saistītie raksti

“Pastiprinot ģenerālvienošanās efektivitāti, tā tiks kombinēta ar specifiskiem kontroles pasākumiem, piemēram, elektroniskā darba laika uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas kontroles pasākumiem, kas ir visefektīvākais in­struments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai,” uzsver Ekonomikas ministrija.

Gatis Logins, MONUM valdes loceklis: “Esmu dziļi pārliecināts, ka ģenerālvienošanās principu ievērošana veicinās patiešām godīgu konkurenci būvuzņēmēju starpā, kā arī mazinās nepamatoti zemu cenu piedāvājumus iepirkumos, ko izraisīja “neticami zemas” algas. Tāpat uzskatu, ka iepirkumu konkursos galvenajiem priekšnoteikumiem, kas tiek vērtēti, jābūt kvalitatīvākajam piedāvājumam un uzņēmuma pieredzei, nevis zemākajai cenai. Arī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma ir viens no neseniem progresīvajiem risinājumiem būvniecības jomā, kas tiek ieviests, lai mazinātu nozarē identificētos problēmjautājumus. Ērti ir tas, ka uzskaite notiek elektroniskā vidē, kur varam apkopot datus par ilgāku laika periodu.”

LA.lv