Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. aprīlis, 2014
Drukāt

Plāno sašaurināt aizbildniecības iespējas (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Civillikumā, kas paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt tikai bērna radinieki, personas, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur ar viņu emocionālu saikni.

Ja minētie cilvēki nevarēs uzņemties aizbildnību, bāriņtiesai būs jālemj par bērna ievietošanu audžuģimenē vai, ja tas nebūs iespējams, bērnu aprūpes iestādē, paredz grozījumi.

Šobrīd Civillikums nosaka, ka gadījumā, ja nepilngadīgā radinieki nevar uzņemties aizbildnību vai bērnam nav radinieku, aizbildņus bāriņtiesa ir tiesīga iecelt no citu personu vidus.

Pret plānotajiem grozījumiem stingri iestājas biedrība “Zvannieku mājas”, kuras viens no mērķiem ir sniegt psiholoģisku, sociālu un finanšu palīdzību krīzes situācijā nonākušiem bērniem, atrodot viņiem audžuģimeni, aizbildni, potenciālu adoptētāju vai vienkārši uzticības personu.

Biedrības valdes locekle Linda Baļčūne aģentūrai LETA sacīja, ka minētie grozījumi pilnībā izmainīs šobrīd Latvijā pastāvošo aizbildnības institūtu. Viņa norādīja, ka iecere noteikt, ka cilvēki, kuri nav bērnam tuvi vai radinieki, nevarēs kļūt par aizbildņiem, nesaskan ne ar Labklājības ministrijas vēlmi likvidēt bērnunamus, ne ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu.

“Labklājības ministrija norāda, ka tas ir veids, kā modernizēt Civillikumu, bet, mūsuprāt, tā nav modernizēšana, bet mērķtiecīga virzība tikai un vienīgi uz bērnu adopciju,” pauda Baļčūne.

Savukārt biedrības vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte aģentūrai LETA uzsvēra, ka aizbildnība tiek izmantota ārkārtas brīdī, piemēram, tad, ja bērns ir zaudējis abus bioloģiskos vecākus vai tie no viņa atteikušies. Šādā situācijā bāriņtiesas uzdevums ir iecelt citu personu, kas stātos bioloģisko vecāku vietā un pilnībā pārņemtu viņu tiesības. Sākotnēji bērnam tiek meklēts aizbildnis starp tuvākajiem radiniekiem, ja tas neizdodas, tad starp tālākajiem, savukārt ja tas neizdodas, par aizbildni var kļūt jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs, ievērojot Civillikumā noteiktās normas.

Savukārt, lai šo bērnu varētu adoptēt, viņam ir jākļūst juridiski brīvam, kas prasa tiesu darbus un ilgu laiku, nereti gadu un ilgāk, skaidroja Dzenīte-Cālīte.

“Lēmums sašaurināt aizbildniecības lomu un iespējas ir pilnīgi neloģisks laikā, kad bez vecāku gādības Latvijā palikuši vairāk nekā 1000 bērni,” uzsvēra “Zvannieku māju” vadītāja.

Tikmēr Tieslietu ministrija likuma grozījumu pamatojumā norāda, ka Civillikumā iekļautais regulējums, tostarp Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, tāpēc nepieciešami grozījumi.

Grozījumi 4.februārī atbalstīti Ministru kabineta sēdē un šobrīd ir nodoti izskatīšanai Saeimā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļoti pareizs lēmums! Priekšrokai jābūt radiniekiem. Sveši cilvēki nevar būt nekādi aizbildņi. Baļčūnei gan bizness nedaudz pagrims, bet tas nekas. Pietiekami, jau tirgojuši bērnus. Vēl tik bāriņtiesu patvaļu ierobežot vajadzētu

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+