Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. aprīlis, 2012
Drukāt

Plāno sodīt pacientus – aplokšņu devējus

poliklinika

Ja pacients dos ārstam prettiesisku labumu, viņu varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) Saeimas Juridiskajā komisijā uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi Krimināllikuma grozījumiem.

Kā ziņo laikraksts “Diena”, tāda prakse ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Veselības aprūpes pakalpojums esot pārāk nozīmīgs, lai varētu saglabāties miglainā un neskaidrā gaisotne, ko veicina neskaidrie spēles noteikumi, norāda KNAB. Tādēļ tikai pilnīga prettiesisku maksājumu izskaušana un godīgas pacientu un medicīnas personāla attiecības varētu veicināt atklātību, skaidru procedūru un vienlīdzību veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā.

Plānots, ja cilvēks, kurš devis “aploksni” ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības.

Plānots, ja cilvēks, kurš devis “aploksni” ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības.

 

Jau vēstīts, ka kopš 2009.gada beigām sodīt var ārstus, kas pieņem “aploksnes” – naudu un dāvanas, iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajos gadījumos, kad labums tiek pieprasīts.

Pagaidām tikai daži ārsti tiesas priekšā stājušies par “aplokšņu” pieprasīšanu un pieņemšanu. Pēdējais no viņiem bija 2010.gadā pieķertais Jelgavas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs, kurš pacientam par ārstēšanu bija pieprasījis 50 latu kukuli un kuram tiesa piemēroja sodu – piespiedu darbu. Tikai par “aploksnes” ņemšanu neviens ārsts nav sodīts, vēsta laikraksts.

Pētījumu centra SKDS pērnā gada nogalē veiktais pētījums par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā liecina, ka no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos divos gados ārstējušies poliklīnikā vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu. 21% pasniedzis nelielas dāvanas – suvenīrus, ziedus, saldumus, 16% izmantoja personiskus kontaktus, 7% veica neoficiālus maksājumus, 1,2% pasniedza lielākas dāvanas.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece norāda: “Ja mēs skatāmies laika šķērsgriezumā, tad aptaujas rāda, ka vismaz visās citās jomās [korupcija] ir mazinājusies, izņemot veselības aprūpes jomu”. Korupcija samazinājusies tikai brīdī, kad pacientiem palika mazāk naudas. KNAB secinājis – veselības aprūpes nozare citu nozaru vidū izceļas ar iekšējās kontroles un sistēmiskas uzraudzības trūkumu.

Viņa skaidro, ka ārstējošajam ārstam ir ļoti liela vara pār pacientu, jo viņš pieņem faktiski visus lēmumus par viņa ārstēšanas procesu, turklāt bieži vien ir vāja uzraudzība no iestādes administratīvajām personām. Nereti arī pacientam trūkst informācijas par to, kas viņam pienākas, ārstējoties slimnīcā. “Tas, ko mēs redzam Latvijā kā lielu trūkumu, ir liels organizatorisks haoss un neskaidrība par kārtību, kādā jānotiek ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Un, ja ir domstarpības ar ārstējošo ārstu, [jautājums] – vai var tās risināt ar kādu augstākstāvošu ārstu vai amatpersonu?” saka Kurpniece.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) par “pateicību” un “aplokšņu” došanu un pieņemšana saka: “Protams, ka tā ir problēma.” Viņa šādu praksi nosodot, taču vienlaikus viņa neuzskata, ka Veselības ministrijai (VM) jāvelta tik daudz uzmanības kukuļotāju izķeršanai.

Ministre piedāvā trīs risinājumus, kas varētu līdzēt korupcijas novēršanā medicīnas jomā. “Rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem – tas ir viens no korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu – lai bērni, pensionāri un nodokļu maksātāji saņemtu ātrāk pakalpojumus un nebūtu jāgaida rindā,” saka Circene. Šo ieceri VM vēlas ieviest dzīvē jau, iespējams, no nākamā gada. Otrs risinājums – jānodala valsts un privātā infrastruktūra, proti, ārsti vairs valstij neizdevīgos nomas un īres līgumos nevarēs veidot privātprakses valsts ārstniecības iestādēs un izmantot valsts iekārtas un aparatūru. Trešais – jāceļ mediķu atalgojums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+