Nodarbinātības valsts aģentūra.
Nodarbinātības valsts aģentūra.
Foto no arhīva

Plāno stingrākas prasības bezdarba pabalsta saņemšanai 15

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norisinājās plašas diskusijas par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz pagarināt periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Tomēr grozījumi paredz no nākamā gada noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām ilgāku laiku, proti, vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā.

LM jau iepriekš ir norādījusi, ka šādi vēlas cīnīties ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem. Ministrija skaidrojusi, ka praksē pastāv gadījumi, kad personai ir viens un tas pats darba devējs un atkārtojas situācija “darbs-bezdarbs-darbs”. Turklāt salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās nodarbinātie, ceļu būvēs nodarbinātie, mežsaimniecībās nodarbinātie un tamlīdzīgi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 4,5 gadu laikā kopš 2012.gada 7248 personas jeb gandrīz 4% no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs vai vairāk reižu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) šodien komisijas sēdē pauda, ka LM 4% dēļ ir gatava pasliktināt sociālo aizsardzību 96% iedzīvotāju. Tikmēr LM pārstāvji norādīja, ka šiem cilvēkiem joprojām būs iespēja pieteikties citiem pabalstiem. Tāpat ministrija plāno pēc grozījumu stāšanās spēkā analizēt situāciju par pabalstu pieprasījumiem.

Savukārt deputāts Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) lēsa, ka, visticamāk, šāda norma visvairāk ietekmēs celtniekus, kuri strādā, kamēr noris projekts, un tas var nebūt 12 mēnešu garumā. Viņš arī uzsvēra, ka nevar iedomāties nevienu celtnieku, kurš nevēlētos stabilu darbu un stabilus ikmēneša ienākumus, līdz ar to šāda norma varētu ietekmēt tieši šajā jomā strādājošos.

LM uz to norādīja, ka tā ir slikta darba organizācija un prakse, proti, ka darbinieki tiek regulāri atlaisti un pieņemti darbā atpakaļ.

Gan Klementjevs, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāve vēlējas noskaidrot, vai ir paredzēts kāds pārejas periods, proti, cilvēki vēl paļaujas uz pašreizējo tiesisko regulējumu, tomēr, ja šī norma stāsies spēkā 1.janvārī, bet darbu cilvēks būs zaudējis 31.decembrī pēc deviņu mēnešu iemaksas veikšanas, viņš bezdarbnieka pabalstu nevarēs saņemt.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteicās, ka LM varbūt līdz otrajam valsts budžeta lasījumam Saeimā “būs gaišas domas” un ministrija vēl veiks labojumus šajā normā.
Kopumā gan komisija konceptuāli atbalstīja minētos grozījumus.

Kā ziņots, šos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 20.septembrī akceptēja valdība.