Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
6. aprīlis, 2017
Drukāt

Plānotā nodokļu reforma varētu nest 460 miljonu eiro lielus zaudējumus

nauda_nodokli_pexels.com

Pirmajā gadā pēc Finanšu ministrijas (FM) plānotajām nodokļu izmaiņām ienākumu zudums valsts budžetā varētu būt gandrīz 460 miljoni eiro, atsaucoties uz marta beigās sociālajiem partneriem prezentētiem ministrijas aprēķiniem, vēsta žurnāls “Ir”.

“Ir” rīcībā esošā prezentācija gan ir darba dokuments, nevis līdz galam nostrādāts piedāvājums. Par to liecina kaut vai tas, ka virknei iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņu vēl nav pat aprēķināta fiskālā ietekme, vai arī dažas skaitļu nesakritības dažādos prezentācijas slaidos, atzīmē žurnāls.

Minētā prezentācija atklāj, ka pirmajā gadā pēc nodokļu izmaiņām ienākumu zudums būs gandrīz 460 miljoni eiro, bet turpmāk pat vairāk nekā pusmiljards eiro gadā. Šīs summas pārsniedz visu aizsardzībai šogad atvēlēto budžeta naudu – 450 miljonus eiro – un daudz neatpaliek no izglītībai veltītā apjoma – 678 miljoniem, raksta “Ir”.

Vislielākais fiskāli negatīvais efekts ir IIN izmaiņām – plānots pamatlikmes samazinājums no 23% līdz 20% un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana, ko minimālās algas saņēmējiem noteiktu 300 (pirmajā gadā 250) eiro līmenī un pakāpeniski samazinātu līdz nullei tiem, kam mēneša ienākumi pārsniedz 1350 eiro.

Ministrija gan šajā dokumentā nav atšifrējusi, cik izmaksās likmes samazināšana un cik – progresīvā neapliekamā minimuma ieviešana. Taču pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padomes un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotā diskusijā Komisijas pārstāvis Jānis Malzubris lēsa, ka IIN samazinājuma vērtība varētu būt 0,9% no IKP (pēc “Ir” aprēķiniem, apmēram 250 miljoni eiro), bet diferencētā neapliekamā minimuma – 0,4% no IKP (apmēram 112 miljoni). Turklāt, pēc Malzubra aprēķiniem, šāds piedāvājums absolūtos skaitļos vislielāko labumu dotu cilvēkiem ar vidējiem un augstiem ienākumiem, un tam nebūtu nopietnas ietekmes uz nevienlīdzības samazināšanu, kas Latvijā ir viena no augstākajām ES, vēsta žurnāls.

Otrs būtiskais samazinājums rastos no nulles nodokļa noteikšanas reinvestētajai peļņai – šāda sistēma jau vairākus gadus darbojas Igaunijā. Nākamgad tā samazinātu budžeta ieņēmumus par gandrīz 200 miljoniem.

FM cer šos iespaidīgos robus budžetā aizpildīt ar ekonomisko izaugsmi, no kuras ieplānotie papildu ienākumi pieaugšot no 89 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 331 miljonam 2021 gadā. Taču tas nesegtu pat 40% no nodokļu ienākumu samazinājuma nākamajos četros gados, norāda žurnāls.

Vēl daļu iztrūkuma ministrija plāno kompensēt ar dažādu nodokļu paaugstināšanu, no kuriem finansiāli nozīmīgākie – akcīzes paaugstināšana naftas produktiem un alkoholam, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu atšifrēšanas sliekšņa samazināšana deklarācijās no 1430 līdz 150 eiro, un reversā PVN plašāks pielietojums. Finansiāli mazāk nozīmīga ir iecere atcelt pazemināto PVN tūristu mītnēm, taču tā jau izsaukusi nozares skaļus protestus, kam pievienojies arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), kurš šo soli nosaucis par “bīstamu Latvijai”.

Atsevišķa aile atvēlēta arī ēnu ekonomikas apkarošanai – nākamgad plānots papildus iegūt gandrīz 54 miljonus eiro.

Papildus plānā parādoties gan “deficīta palielinošās procedūras”, kuras 2018.gadā plānotas 170 miljonu apmērā, bet nākamajos gados svārstās ap 80 miljoniem, gan arī “bilance”, kas nākamgad ir -31,5 miljoni, 2019.gadā -88,9 miljoni un 2020.gadā -19,5 miljoni, ar ko acīmredzot domāti vai nu vēl neatšifrēti papildu ieņēmumi budžetā vai attiecīgi izdevumu samazinājumi, kas būtu jāveic, raksta “Ir”.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” žurnāla “Ir” publiskotos aprēķinus nodevēja par muļķībām. “Tās ir muļķības. Reforma ir apmēram tik dārga, taču pretī tiek likti ieņēmumu zaudējumu kompensējoši pasākumi,” teica ministre.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka FM nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro – pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā – nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā – 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga būtu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina jautājums par neapliekamo minimumu pensionāriem. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu par 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

PVN likmi nodokļu reformas ietvaros piedāvāts saglabāt 21% apmērā, tomēr plašāk plānots ieviest tā saucamo reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. Tā saucamajiem dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+