Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Plānots ļaut par pedagogiem strādāt krimināli sodītām personām (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Ministru kabineta komitejā šodien konceptuāli atbalstīja noteikt kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauts strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Ministri gan nespēja vienoties par finansiālo pusi šādas izvērtēšanas nodrošināšanai. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis informēja, ka jauno pienākumu veikšanai nepieciešams ieviest jaunu štata vietu, kam šogad būtu nepieciešami 17 000 eiro. Lai arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa aicināja rast iespējas piešķirt šo finansējumu, jo ministrijas budžetā nav līdzekļu šādu jaunu funkciju nodrošināšanai, tas atbalstu neguva. Tādējādi ministrijai ir jāizvērtē iespējas noteikt maksas pakalpojumu cenrādi. Liepiņa norādīja, ka šo finansiālo apsvērumu atrisināšanas dēļ noteikumi varētu stāties spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Premjerministre Laimdota Straujuma (V) iebilda pret jaunu amata vietu izveidošanu valsts pārvaldē un izteicās, ka varbūt cilvēkiem pašiem būtu jāapmaksā nepieciešamā izvērtēšana. Atbilstoši IKVD pārstāvja paustajam, gadā varētu būt nepieciešams izvērtēt 60-100 personas.

Noteikumu projekts paredz, ka atļaujas saņemšanai personai jāiesniedz iesniegums IKVD, un dienests pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju vai atļaujas anulēšanu. Iesniegumam pievieno personas dzīves un darbības aprakstu (CV), nolēmumu kriminālprocesā, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus dokumentus, kuriem pēc iesniedzēja ieskatiem ir nozīme jautājuma izlemšanā un kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību.

Tāpat paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai dienests izveido izvērtēšanas komisiju, kuras sastāvā iekļauj IKVD, IZM, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, vecāku nevalstiskās organizācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.

Jaunais regulējums paredz, ka, izvērtējot, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, ņem vērā, vai atļaujas izsniegšana nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par pedagogu. Tāpat jāizvērtē kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma raksturu un personas attieksmi pret to, personas darbību vai raksturojumu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, risku izglītojamo drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai, vai atļauja neradīs risku par atkārtota vai jauna kriminālpārkāpuma izdarīšanu un kaitējuma nodarīšanu izglītojamo interesēm. Pēc izvērtēšanas iepriekš minētā komisija sagatavos atzinumu, kuram ir ieteikuma raksturs, un lēmumu pieņem dienests.

Noteikumu projekts paredz, ka IKVD atkārtoti jāizvērtē, vai atļaujas izsniegšana sodītajai personai nekaitēs izglītojamo interesēm, ja tā rīcībā ir informācija, kas liecina par iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm.

Dienests, pamatojoties uz komisijas atzinumu, pieņem lēmumu arī par atļaujas izsniegšanu ar ierobežojumiem strādāt par pedagogu attiecībā uz atsevišķām izglītības mērķgrupām. Atbilstoši izglītības likuma galvenās mērķgrupas veido pirmsskolas vecuma bērni, obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši, jaunieši, personas ar speciālām vajadzībām un pieaugušie.

IZM norāda, ka 2012.gada 9.maijā Satversmes tiesas 1.kolēģija ierosināja lietu “Par Izglītības likuma 50.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam”. Apstrīdētā norma noteica, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta. Pieteikuma iesniedzējs – Leons Cēbergs -, pamatojoties uz apstrīdēto normu, 2009.gadā tika atbrīvots no direktora amata izglītības iestādē. Prasība par atjaunošanu darbā tika noraidīta visās trīs tiesu instancēs. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka apstrīdētā norma aizskar tam Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ir nesamērīga. Turklāt apstrīdētās normas tvērums tika raksturots kā ļoti plašs, jo aptver pilnīgi visus noziegumus, kas izdarīti ar nodomu, kā, piemēram, pieteikuma iesniedzēja gadījumā – nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā amatpersonas ienākumu deklarācijā.

Saeima 2012.gada 5.jūlija ārkārtas sēdē ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, izsakot apstrīdēto normu jaunā redakcijā un nosakot diferencētu pieeju atkarībā no tā, cik smagu noziedzīgu nodarījumu persona izdarījusi. Atbildes rakstā norādīts: “Saeima uzskata, ka šie grozījumi Izglītības likumā novērš pieteikuma iesniedzēja minētos regulējuma trūkumus, kas varētu liecināt par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 106.pantam.” Tādējādi tiesvedība Satversmes tiesā tika izbeigta, bet Ministru kabinetam bija jāizstrādā noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm”.

Izglītības likuma grozījumos, kas stājās spēkā 2012.gada 1.oktobrī, ir noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Šādi noteikumi līdz šim nav izdoti.

Noteikumu projekts attiecināms uz personām, kas sodītas par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, un kuras vēlas strādāt par pedagogu, kā arī uz izglītojamajiem, ar kuriem attiecīgās personas strādās.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. laikam domāti pederasti

  2. Nu gan ministri durvīs galvu ir saspieduši…..

  3. Kārtībā. Nākamā monstrizācijas pakāpe. Vispirms celsim godā citādos, dosim viņiem privilēģijas, tad ļausim zekiem mācīt skolās un bernudārzos. Kur vēl tālāk?
    Visiem ir clvēktiesības, tikai parastam, normālam ierindas cilvēciņam – pienākumi.

  4. Pārāk mīklaini! Vai nevar konkrētāk? Kas ierosināja? Un kas atbalstīja?

  5. Ministru kabineta komitejā? Atbildēt

    Kas tā tāda? Tā pati koalīcijas padome jeb PSKP Politbiroja Latvijas variants?

  6. Pedofīli jau skolās likumīgi? Kriminālnoziecniekiem, arī bijušajiem ir no kādām profesijā jāatturas- kā bankas kasieris, policists, skolotājs u.t.t.. Un bērnudārzos?

Draugiem Facebook Twitter Google+