Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Plāns ražošanas izaugsmei


Foto - LETAFoto - LETA

Vakar, iepazīstinot ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēm 2013. – 2020. gadam, kas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāstīja par iecerētajiem rūpniecības izaugsmes virzieniem nākamajos septiņos gados un iespējamo valsts un ES atbalstu ražošanas izaugsmei.


NIP ir Nacionālās attīstības plāna, kura prioritāte ir tautsaimniecības izrāviens, sastāvdaļa. Komentējot uz 31 lapaspuses izveidoto plānu, D. Pavļuts uzsvēra – vissvarīgākais esot saglabāt 4 – 5% lielu tautsaimniecības izaugsmi ik gadu un celt darba produktivitāti. Plānā norādīts – to iecerēts nodrošināt ar ražošanas modernizāciju un pakalpojumu industrijas izaugsmi, nākamajos gados piešķirot vismaz Ls 540 milj., tostarp lielāko daļu naudas veidošot ES fondu atbalsts.

Vislielākie izaicinājumi valstij būšot atpalicības likvidēšana darba produktivitātē (pērn apstrādes rūpniecībā viens darbinieks Latvijā ražoja produktus 23 700 eiro vērtībā, bet ES valstīs vidēji 54 900 eiro vērtībā), būtisks uzlabojums inovācijā, darba spēka izmaksas un cenu konkurētspēja.

Atbalsta sadalē nebūšot prioritāro nozaru, bet valsts pašvaldības centīšoties radīt stimulus perspektīvai uzņēmējdarbībai.

NIP ir norādītas Latvijas uzņēmumu un produktu priekšrocības, tostarp cena, kvalitāte, elastība un citas priekšrocības, kā arī šķēršļi sekmīgai uzņēmējdarbībai. Piemēram, apgrūtināta pieeja kapitāla tirgiem, darba tirgus problēmas, nepietiekamas menedžmenta prasmes un citi šķēršļi.

Tautsaimniecības izaugsme ir iecerēta ne tikai lielajās pilsētās. Vides un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ir sagatavojusi valsts industrializācijas potenciālu pa novadiem (sk. karti). D. Pavļuts uzsver – Latvijā nekad nebūs pasaules līmeņa masu produktu ražošanas uzņēmumu, jo vietējo uzņēmēju spēks ir nišas produktu ražošanā. Ja uzņēmēji būs gatavi ieguldīt naudu lielos projektos, tad valsts palīdzēšot ar infrastruktūras sakārtošanu. D. Pavļuts lielas izaugsmes perspektīvas saskata kokrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, veselīgu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā, biomedicīnā un veselības tūrismā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtē NIP virzību uz eksporta atbalstu, produktivitātes celšanu un Latvijas stipro pušu izmantošanu.

“Vissvarīgākais ir nodrošināt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu kļūšanu par visas valdības, nevis vienas ministrijas lietu,” vakar uzsvēra J. Endziņš.

Pie pamatnostādņu trūkumiem viņš nosauca vajadzību pēc pamatnostādņu lielākas sazobes ar nodokļu politiku, lielāka atbalsta nepieciešamību radošajām industrijām un nepieciešamību atrast mehānismu, kas motivētu pašvaldības savā teritorijā atbalstīt uzņēmējdarbību. “Ir jārada labs burkāns pašvaldībām rosināt uzņēmējdarbību,” tēlaini izteicās J. Endziņš.

 

Fakti 

Vismaz Ls 540 milj. ieguldījumam 2020. gadā ir jānodrošinarupn_zonas_9

40% liels apstrādes rūpniecības produktivitātes kāpums,

20% liels rūpniecības īpatsvars IKP,

1,5% no IKP lieliem ir jābūt ieguldījumiem pētniecībā un izaugsmē,

jāsasniedz 73% liela nodarbinātība 20 – 64 gadu vecu cilvēku grupā,

40% liels eksporta kāpums.

Ekonomikas ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+