Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. aprīlis, 2014
Drukāt

Plānus Centrāltirgus īsteno mērķtiecīgi

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Neierasti agri šogad Rīgas Centrāltirgū sākusies aktīva tirdzniecība āra teritorijā. Tikpat aktīva ir arī cita veida rosība šajā gardumu pasaulē – nerimstoši tiek īstenoti dažnedažādi projekti tirgus infrastruktūras sakārtošanai, uzlabojot ne vien darba apstākļus tirgotājiem, bet īpaši sekojot patīkamas un drošas vides radīšanai pircējiem un arī apmeklētājiem teju no visas pasaules. Kas tieši plānots un ko tirgus piedāvās šogad, par to sarunā ar AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu.

– Pērn atklātajā tirgus teritorijā pārdevēji parādījās vien maija pirmajā pusē, bet šogad, šķiet, tie nemaz tā īsti nav pārtraukuši āra tirdzniecību?


– Gads tiešām ir sācies ražīgi. Salīdzinājumā ar 2013. gadu neapšaubāmi esam ieguvēji, jo āra teritorijā tirdzniecība sākās jau marta vidū. Pašlaik ir tā, ka vasaras sezonas tirdzniecības vietu skaits ir piepildīts jau par 85 procentiem. Pierādās tas, ka laika apstākļi un sezonalitāte ir tirgus saimniecisko un finansiālo darbību ietekmējošs faktors.

Neraugoties uz to, ka saistībā ar eiro ieviešanu janvārī mēs nedaudz “buksējām”, jo līdz 15. janvārim tirdzniecības vietās bija samazināta noslodze, šo posmu esam pārvarējuši veiksmīgi. Eiro ir ieviests, pieņemts un veiksmīgi integrēts tirgū. Jāteic, ka skeptiski vērtētā eiro ieviešana nav mazinājusi atsevišķus būtiskus rādītājus – tirgus apmeklētāju un pircēju skaits nav mazinājies, bet ir pat pieaudzis, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn.

Iesākuši gadu esam veiksmīgi un uz šādas nots ceram arī turpināt. Turklāt manāms, ka arī uzņēmēji sākuši ļoti savlaicīgi plānot savas aktivitātes – ja ir vēlme tirgoties vasaras sezonā, piemēram, ar 1. jūniju, tad par iespējām to darīt viņi interesējās jau martā. Daudzi vēlmi tirgoties no jūnija pārcēluši jau uz maija sākumu. Rosība notiek.

– Kādi šogad ir AS “Rīgas Centrāltirgus” plānotie un jau realizācijā esošie projekti?


– Runājot par projektiem, jāteic, ka to īstenošanā strikti turamies pie Centrāltirgus attīstības stratēģijā iezīmētajām lietām. Primārais sasniedzamais mērķis un uzdevums vienlaikus ir Piena un Gastronomijas paviljona pārņemšana. Ceram, ka līdz gada beigām būs noslēgta vienošanās ar šābrīža paviljona apsaimniekotājiem par to, kā šī pārņemšana notiks praksē, jo plānots, ka ar 2015. gada 1. janvāri šie paviljoni jau būtu AS “Rīgas Centrāltirgus” pārvaldīti.

Paralēli notiek investīciju piesaiste infrastruktūras sakārtošanai. Šogad plānojam pabeigt projektēšanas darbus kanālmalas sakārtošanai. Tā ir ļoti svarīga un stratēģiski nozīmīga vieta Centrāltirgum, lai nodrošinātu pilnvērtīgu tirgus darbu preču piegādē un loģistikā. Tādēļ kanālmalas vizuālais un tehniskais stāvoklis pašlaik ir neapmierinošs, nav pieņemama arī atkritumu apsaimniekošana tādā veidā, kādā tā tur notiek pašlaik. Jārekonstruē arī pazemes inženierkomunikācijas, lai nodrošinātu notekūdeņu novadīšanu, jāstiprina arī kanāla atbalsta siena, lai automašīnas kādā dienā neiekristu kanālā. Šogad notiks projektēšana, bet jau nākamgad plānota projekta pirmās kārtas īstenošana.

– Vai ir plānots rekonstruēt tirgus atklātā laukuma segumu un veikt Gaļas paviljona grīdu izlīdzināšanu?


– Jā, atklātās tirgus teritorijas segums tiks nomainīts pilnībā, pārejot uz bruģi. Esam saņēmuši plānošanas uzdevumu un strādājam pie atzinuma saņemšanas, lai varētu pāriet arī pie projektēšanas. Tirgus specifika paredz, ka jebkādu, arī lielu darbu veikšana jāplāno tā, lai nodrošinātu tirdzniecības nepārtrauktību. Tādēļ seguma maiņa plānota vēlās vakara stundās, varbūt pat naktīs. Laukums pieļauj koncentrēt tirdzniecības vietas vienā tā malā, nedaudz novirzot gājēju plūsmu, lai veiktu nepieciešamos seguma nomaiņas darbus.

Savukārt Gaļas paviljonā jau esam sākuši daudzus gadus galvassāpes radījušās nelīdzenās grīdas izlīdzināšanu. Ceru, ka pircēji pacietīs īslaicīgās neērtības, kas radīsies, kamēr šo darbu līdz aprīļa beigām pabeigsim. Taču Gaļas paviljonā šogad mēs līdzināsim ne vien grīdu, bet ieskicēsim vēl virkni jauninājumu.

Viens no tiem – jauns tirdzniecības stends, kurā varēs iegādāties dažādus bezalkoholiskus dzērienus, ko piedāvās uzņēmums “Ilgezeem”. Tāds stends viņiem ir jau Zivju paviljonā. Tas atradīsies tuvāk paviljona izejai uz Gogoļa laukumu.

Bet otrā paviljona galā savu darbību jau jūnijā plāno sākt gaļas pārstrādātājs Jānis Sauka. Pašlaik šī vieta ir nožogota un tajā veic nepieciešamo izbūvi gana lielam stendam, kurā varēs iegādāties kā svaigu gaļu, tā dažādus tās izstrādājumus.

Tāpat beidzot ķersimies pie Gaļas paviljonā esošo ēdināšanas iestāžu vizuālā tēla uzlabošanas, lai tas kļūtu gaišāks, bet pašas iestādes – pieejamākas apmeklētājiem. Jau esam noslēguši līgumu ar esošu tirgotāju par to, ka viņš paplašinās savu ēdināšanas sektoru, izbūvējot tādu kā izvirzījumu paviljona iekšienē un nosaucot to par “Perons nr. 2”. Šo domu gribam attīstīt tālāk, izveidojot līdzīgus peronus katram no Gaļas paviljonā esošajiem ēdināšanas uzņēmumiem, lai ēdienu cilvēki varētu baudīt jau pie galdiņiem un varbūt ne vairs no vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem.

– Kādi darbi notiek Zivju paviljonā?


– Aizvadītā gada nogalē pilnībā pabeidzām zivju baseinu rekonstrukciju, tagad turpinās to pielāgošanas process, lai konstatētu iespējamās sistēmas kļūdas, kuras atklājas vien baseina reālās darbības laikā. Ir jāsa­prot, ka atšķiras zivju turēšana akvārijos paša priekam, audzēšana dīķos, kur tiek uzturēta īpaša ūdens temperatūra un dota speciāla barība, no zivju rūpnieciskās tirgošanās vajadzībām izveidotu baseinu darbības. Te viņas tiek savestas vienuviet, tādēļ ūdens attīrīšanas un temperatūras uzturēšanas sistēmām šajos baseinos jāstrādā nevainojami. Tā kā zivis šajos baseinos mīt jau kopš pērnā gada decembra, domāju, ka līdz jūnijam jau saņemsim tirgotāju atsauk­smes par šo baseinu darbu.

Šī bijusi līdz šim lielākā investīcija, kas veikta Centrāltirgū, – kopumā projekta izmaksas Zivju paviljonā bija teju pusmiljons eiro. Tas ļauj ne vien uzlabot apstākļus pircējiem, bet īstenot arī Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, Eiropas regulas par zivju labturību, kā arī beidzot padomāt par Zivju paviljona darbinieku un tirgotāju ērtībām. Šogad turpināsim biroja telpu izbūvi paviljona otrajā stāvā. Pabeigta ir mehānisko un mazgāšanas iekārtu izvietošana, izbūvētas telpas apsardzei un apkopējiem.

Jāatzīst, ka daudz aprunāto kafejnīcu jeb restorānu, kas Zivju paviljonā varētu strādāt arī pēc tā darba laika beigām, pašlaik veidot vēl nedomājam. Agrākais, kad tam varētu pieķerties, ir 2015. gada otra puse, jo tā izveide nav vienkārša. Šāda no tirgus darba laika neatkarīga restorāna izveidē jānodrošina atbilstoši klimatiskie apstākļi un vēdināšanas sistēmas, kas būtu autonomi no paša paviljona. Tehnoloģiski tas nav atrisināms divu triju mēnešu laikā. Tādēļ nāksies pagaidīt, kad varēsim to iekļaut kopējā lielā Zivju paviljona rekonstrukcijas plānā.

Nākamais, ko tagad veiksim šajā paviljonā, ir tirdzniecības zāles konfigurācijas maiņa. Nekādas lielas maiņas nav plānotas, vēlamies pārvietot liftu, kas neveiksmīgi iebūvēts šajā zālē, divas tās trešdaļas it kā atdalot no pārējās telpas. Katrā tirdzniecības saliņā plānojam autonomu kravas liftu, kas tiešā veidā piegādātu produkciju no saldētavām līdz letei, pārtraucot zivju pārvadāšanu ar ratiņiem pa visu tirdzniecības zāli. Tādējādi zivs iespējami ātrāk tiks nogādāta pārdošanai.

Esam priecīgi, ka šīm investīcijām Zivju paviljonā līdzdarbojas arī tirgotāji. Ja salīdzina Zivju paviljonu, kāds tas izskatās šodien, ar to, kāds tas bija pirms diviem gadiem, redzams, ka teju visi tirgotāji nomainījuši vitrīnas un apgaismojumu pret modernākiem. Tādējādi kā Centrāltirgus, tā uzņēmēji kopā iet līdzi laikam, tehnoloģiju lietojumā, uzstādot energoefektīvus gaismekļus un līdz ar to arī saudzējot dabu.

Lieldienas Centrāltirgū


No plkst. 11.00 līdz 15.00 Lieldienu iešūpošana īpaši aicina ģimenes ar bērniem piedalīties dažādās radošās aktivitātēs – Lieldienu zaķu gatavošanā, olu krāsošanā, lielformāta olu apgleznošanā, bet mazākie Centrāltirgus apmeklētāji varēs ļauties seju apgleznošanai;

Sakņu paviljonā šefpavāra Havjera Garsijas vadībā notiks pankūku gatavošanas meistarklase un degustācija;

visu pasākuma laiku Nēģu laukumā varēs spēlēt lielformāta vides spēles, piedalīties olu ripināšanas sacensībās, savukārt trušu aplociņā tuvāk iepazīt Lieldienu zaķa radiniekus – trušus;

svētku laikā 17., 18. un 19. aprīlī Centrāltirgū notiks arī Lieldienu tirdziņš.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+