Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2014
Drukāt

Grāmatu tirgū – plaša izvēle, trausla stabilitāte (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Evija Veide

Pēc straujā sarukuma par vienu trešdaļu krīzes gados šobrīd Latvijas grāmatu tirgū, pēc pašu nozares pārstāvju vērtējuma, izdīguši trauslas stabilitātes asni. Taču “KZ” interesēja noskaidrot plašāk ‒ kāda ir grāmatnieku nozares veselība arī Lietuvā un Igaunijā, akcentējot oriģinālliteratūras situāciju, publisko bibliotēku iepirkumu un iezīmējot arī nacionālās grāmatu tirgus īpatnības.

Lēnā izeja no krīzes


Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas ilggadīgā direktore Dace Pugača piesardzīgā optimismā teic: kaut gan pagājušā gada izdevējdarbības statistika vēl nav pilnīgi apkopota, izjūta liecina, ka tirgus būs aptuveni par pieciem procentiem audzis. Tas nav daudz, no kaimiņiem igauņiem izdoto grāmatu nosaukumu skaitā patlaban atpaliekam jau gandrīz divkārt (skatīt uzziņu). Ievērojami – un ne mums par labu – atšķiras arī jaunizdotu oriģinālliteratūras darbu skaits (2012. gadā igauņiem – 1889 nosaukumi, mums – tikai 1050). Turklāt grāmatu tirāžas, ticams, turpina sarukt (vismaz par to šķiet liecinām kopējā tirāža, jo katra izdevuma tirāža vairs netiek norādīta). Dace Pugača norāda: var pienākt brīdis, kad prognozējamais pārdodamo grāmatu skaits kļūst tik mazs, ka izdevējam to vienkārši vairs neatmaksājas iespiest.

Neraugoties uz labāko situāciju, par savas nacionālās grāmatniecības nākotni tomēr satraucas arī igauņi. Igaunijas Kultūras ministrijas grāmatniecības padomniece Asta Trummela atzīmē, ka Igaunijā iespiesto grāmatu skaits 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu pat mazliet sarucis, taču iemesli, viņasprāt, var būt ne tikai krīzes laikā paaugstinātais PVN, bet arī tas, ka bibliotēkas saņem nepietiekami daudz līdzekļu grāmatu iepirkumam, jaunajām grāmatām trūkst publicitātes televīzijā un citos medijos, kā arī trūkst augstu kvalificētu tulkotāju, īpaši jaunu tulkotāju no krievu valodas. Kas attiecas uz tirāžām, tās Igaunijā ir pat mazliet mazākas nekā Latvijā: vidējā tirāža nokritusies līdz tūkstotim eksemplāru, tādējādi 300 lappuses bieza grāmata kaimiņos var maksāt pat 25 eiro.

Iepirkums vēl nestabils


Uz līdzīgām problēmām – publicitātes trūkumu un nepietiekamo iepirkumu – Latvijā aizrāda gan Dace Pugača, gan “Lauku Avīzes” izdevniecības direktore Evija Veide. Tiesa gan, no Latvijas puses raugoties, šķiet, ka igauņiem un arī lietuviešiem būtu grēks žēloties.

Viena no galvenajām lietām, uz kurām kā absolūti nepieciešamām norāda visi grāmatizdevēji, īpaši tie, kuru plauktos pamatā oriģinālliteratūras darbi, ir valsts atbalsts grāmatu nodrošinājumam bibliotēkās visu vecuma grupu lasītājiem. Šobrīd, norāda Evija Veide, “bumbu par grāmatu iepirkumu bibliotēkām nemitīgi mētā viens pie otra, iepirkumi top no gadījuma uz gadījumu un galu galā katra bibliotēka rīkojas pēc savām iespējām un saprašanas”.

Latvijā vērā ņemami līdzekļi grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām pēdējoreiz piešķirti 2012. gadā – toreiz bibliotēkas saņēma grāmatas kopumā par 200 000 latiem, kur puse nāca no Kultūras ministrijas, bet puse – no Sabiedrības integrācijas fonda, kam gada nogalē bija radies līdzekļu pārpalikums. “Ja izdevējs skaidri zinātu, kādas grāmatas un par cik lielu summu valsts iepirks, viņš varētu drošāk pasūtīt lielākas tirāžas, kas samazinātu iespiešanas maksu un tālāk grāmatas cenu. Ja sākotnējā tirāža ir maza un grāmata pēc tam piedzīvo pat vairākus atkārtotus izdevumus, tipogrāfijas izdevumi nemainās,” skaidro Dace Pugača.

Igaunijā publiskās bibliotēkas pēdējos gados stabili saņem grāmatas 1,69 miljonu eiro vērtībā, norāda Asta Trummela: “Turklāt kopš pagājušā gada bibliotēkām doti stingrāki norādījumi par grāmatu atlasi, piemēram, noteikti jāiepērk grāmatas, kas saņēmušas literāras balvas, kā arī kultūras žurnāli.”

Arī Lietuvā regulāri tiek piešķirti līdzekļi grāmatu iegādei publiskajām bibliotēkām un, kaut gan precīzu atbildi ne no Lietuvas Grāmatizdevēju asociācijas, ne arī no citām aptaujātajām institūcijām un organizācijām neizdevās iegūt, publiski pieejamie materiāli liecina, ka tas ir tuvs miljonam eiro. Turklāt, kā “Latvijas Avīzei” apstiprināja Lietuvas vēstniecībā Latvijā, Lietuvā darbojas lietuviešu valodā izdotās daiļliteratūras un citu Lietuvas kultūrai nozīmīgu izdevumu izdošanas projektu atbalsta programma, ko īsteno Lietuvas Kultūras ministrija. No valsts atbalstītajiem izdevumiem zināms skaits obligāto eksemplāru bez maksas nonāk publiskajās bibliotēkās, turklāt Lietuvas Kultūras ministrija apmaksā arī bezmaksas eksemplāru piegādi.

Igaunijā tāpat autoru un izdevēju atbalstam iedalīti līdzekļi Kultūrkapitāla fondā, kā arī mazāka summa – šogad 150 000 eiro – iezīmēti Igaunijas Kultūras ministrijas budžetā. Latvijā pērn tieši jaunu grāmatu tapšanai – projektu konkursu ietvaros stipendijās autoriem un atbalstā grāmatizdevējiem – piešķirti nepilni 200 000 latu, un tā arī ir vienīgā nauda, uz kuru izdevēji var cerēt.

Latvijas izdevēji vēl jo­projām nav aizmirsuši arī to, kā valdība vienā naktī, neveicot pārliecinošus nozares pētījumus, izlēma, ka izdevējdarbības produktiem – grāmatām, žurnāliem un avīzēm – jāatceļ samazinātais PVN. Kaut arī nepārdomātais lēmums tika atcelts un samazinātais PVN grāmatām saglabāts 12% līmenī, šī likme tomēr ir viena no lielākajām Eiropā. Kaimiņos Igaunijā gan 2009. gadā PVN grāmatām arī tika paaugstināts – no 5 līdz 9 procentiem, tāda pati likme ir Lietuvā. Eiropā patlaban valda tieši pretēja tendence. Itālija, piemēram, pazeminājusi PVN grāmatām līdz pat 4% – pat Francijā un Vācijā ar 7% tas ir lielāks.

Grāmatu tirgus – deformēts


Dace Pugača, apkopojot problēmas, ar kurām saskaras izdevējs, norāda uz trim galvenajām: izplatīšanas iespējas, deformētais tirgus un izdevēja nedrošība val­stiskā līmenī. Par valsts lomu jau runāts, bet visas izdevēju problēmas nevar atrisināt ar lielāku valsts līdzekļu piešķiršanu. Vismaz daļai nepieciešama vienošanās pašas nozares ietvaros.

Izplatīšanas iespējas ierobežo fakts, ka no četrām lielākajām grāmatu ķēdēm divas valstī visplašāk pārstāvētās pieder konkrētiem izdevējiem. Šiem izdevējiem situācija ir ļoti izdevīga, jo viņi var gan elastīgāk rīkoties ar autoratlīdzībām, piemēram, maksājot procentus no pārdotajiem eksemplāriem, gan arī daudz mērķtiecīgāk reklamēt savus izdevumus. Galu galā – diktējot noteikumus savās grāmatnīcās pārstāvētajiem citiem izdevējiem.

Kā Latvijā, tā arī kaimiņvalstī Lietuvā spilgti iezīmējas grāmattirgus deformācija: ir viens ļoti liels spēlētājs, no kura nākamais sekojošais atpaliek vismaz četras reizes, turklāt šim lielākajam izdevējam pieder arī plašākais grāmatnīcu tīkls Latvijā. Jautāta, kādēļ mazie izdevēji neapvienojas – ja ne gluži radot kopīgu juridisku struktūru, tad vismaz apkopojot spēkus kooperatīvam līdzīgā veidojumā, lai ietaupītu līdzekļus par grāmatu iespiešanu un, iespējams, attīstītu paralēlu grāmatnīcu tīklu, Dace Pugača atbild: “Atsevišķi kusli mēģinājumi bijuši, tomēr laikam daudzi baidās, ka, ieejot lielākā veidojumā, zaudēs savu seju, patstāvību.”

Tāpat visās valstīs grāmatizdevēji saskaras ar jauniem izaicinājumiem e-grāmatu formātā. Katrā valstī šo jautājumu risina atšķirīgi, saka Dace Pugača. “E-grāmatu tirgus ir neliels visās nelielo valodu zemēs. Ir valstis, kurās tiek izveidota vienota platforma, un tās turētājs ir neatkarīga organizācija – tāda kā, piemēram, Grāmatizdevēju asociācija. Latvijā ir izveidota viena elektronisko grāmatu platforma, un pirkt vēl kādu, kas, iespējams, nebūs savienojama ar esošo, būtu nenopietni.” Jāpiebilst gan: tieši Baltijas Grāmatu svētku ietvaros tiks atklāta vēl viena e-grāmatu platforma: “las.am”, bet ES līmenī patlaban notiek diskusijas par to, lai pielīdzinātu elektroniskajām un tradicionālajām grāmatām piemērojamo pazemināto pievienotās vērtības nodokli (PVN), tādējādi atzīstot šīs nozares nozīmību.

Apstākļos, kad valsts nav formulējusi, kādas grāmatas tā gatava nodrošināt iedzīvotājiem publiskajās bibliotēkās, izdevēji ir atkarīgi tikai no pieprasījuma grāmatveikalos. Ir dzirdētas sūdzības, ka vairs nav saskatāma apgādu individuālā seja, un patiesi: šķiet, ka patlaban visi izdod visu. Dace Pugača par vairākiem mazajiem izdevējiem teic: izdzīvo, pateicoties mācību grāmatām un lietišķajai literatūrai. Viedoklim par atšķirīgiem atbalsta punktiem piekrīt arī Evija Veide, kura saka: šķiet, nav iedomājama tēma, kas vēl nebūtu tikusi aprakstīta, tomēr, par laimi, tās ik pa laikam atrodas un tad pāršalc pasauli gluži kā apģērbu mode.

Izdevējam izvēli, lai cik savādi tas izklausītos, vēl vairāk apgrūtina dažādi topi. Evija Veide: “Redzams, ka 2013. gads ir raibāks nekā iepriekšējais, kad pirmās vietas aizņēma teju vai viena autora grāmatas. Turklāt grāmatnīcu bestselleru saraksti un, piemēram, “Lielās lasītāju balvas” apkopotie dati nebūt nav vienādi. Līdz ar to veidojas it kā blakus straumes – grāmatas, ko labprāt pērk, varbūt lasa, varbūt dāvina, un grāmatas, ko lasa bibliotēkās.”

Var jau teikt: lasītājam šobrīd ir tik plaša izvēle kā vēl nekad, īpaši svešvalodās lasošajiem un tehnoloģijas izmantojošajiem. Tomēr ir vērts atcerēties, ka angļu, krievu un vācu valodā iznākošo grāmatu tirgus pastāvēs arī bez mums, kamēr latviešu valodā izdotās grāmatas turas tikai uz nepilniem diviem miljoniem lasītāju.

2013. gadā pirktāko grāmatu desmitnieks 


Grāmatu namos “Valters un Rapa”


1. Dens Brauns, “Inferno”

2. Klarisa Estesa Pinkola, “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”

3. Juris Vaivods, “Latvieša lielā dziesmu klade”

4. E. L. Džeimsa “Brīvība piecdesmit nokrāsās”

5. Agne Liesma, “Senbaltu spēka zīmes un raksti”

6. Alens Karrs, “Kā viegli atmest smēķēšanu?”

7. E. L. Džeimsa, “Greja piecdesmit nokrāsas”

8. Inese Ziņģīte, Antons Danilāns, “Speķītim nav ne vainas jeb atziņas veselīgai dzīvei”

9. E. L. Džeimsa, “Tumsa piecdesmit nokrāsās”

10. Antons Danilāns, “Vesels un laimīgs”.

Grāmatu namos “Jānis Roze”


1. E. L. Džeimsa, “Brīvība piecdesmit nokrāsās”

2. Dens Brauns, “Inferno”

3. Klarisa Estesa Pinkola, “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”

4. E. L. Džeimsa, “Greja piecdesmit nokrāsas”

5. Juris Vaivods, “Latvieša lielā dziesmu klade”

6. E. L. Džeimsa, “Tumsa piecdesmit nokrāsās”

7. Pjērs Dikāns, “Dikāna diēta”

8. Paulu Koelju, “Akras manuskripts”

9. Agne Liesma, “Senbaltu spēka zīmes un raksti”

10. Džeremijs Klārksons, “Sasodīts! Pasaule Klārksona acīm”

SIA “Latvijas grāmata” grāmatu namos:


1. E. L. Džeimsa, “Brīvība piecdesmit nokrāsās”

2. “Dzīvo skaisti”, sast. Inese Auziņa

3. Dens Brauns, “Inferno”

4. Valdis Valters, “Dumpinieks ar ideāliem”

5. Armands Puče, “Slazds”

6. Agnese Bērziņa, Enriko Plivčs, “Cilvēks uz gaismas viļņa”

7. Inese Ziņģīte, Antons Danilāns, “Speķītim nav ne vainas jeb atziņas veselīgai dzīvei”

8. “Atmiņu Daugava”, sastādījuši Jānis Ivars Padedzis, Mārtiņš Mintaurs

9. “Labie vārdiņi 2”, sast. Terēza Laube

10. Valērijs Siņeļņikovs, “Dziedinošās domas”

Novadu aptauja


Kādas ir iespējas piekļūt kārotajām grāmatām jūsu pilsētā?


Brigita Dambe Inčukalna novadā: “Manā pilsētā grāmatnīcas nav, toties ir resursiem bagāta bibliotēka. Tiesa gan, pati bibliotēku izmantoju reti un no tās ņemu tikai mācību vajadzībām nepieciešamo literatūru, jo pašai patīk “svaigas” grāmatas, bet klasiķu darbi ir atrodami vecāku grāmatplauktos. Grāmatas pārsvarā pērku Rīgas grāmatnīcās vai arī samainos ar draugiem un paziņām. Bieži klausos arī audiogrāmatas, kuras lejupielādēju no interneta.”

Rihards Murāns Lielvārdes novadā: “Manā dzīvesvietā ir pieejama gan grāmatnīca, gan mācību grāmatu apgāds. Pats gan tur neiepērkos, jo Rīgā visu kāroto var atrast par daudz samērīgākām cenām. Nereti izmantoju iespēju grāmatas pasūtīt gan ārzemju portālos, gan Latvijas grāmatnīcu e-veikalos. Esmu izmantojis arī bibliotēkas pakalpojumus, bet nereti gadās tā, ka uz man nepieciešamo grāmatu ir sastājusies jau pamatīga rinda. Izmantoju iespēju grāmatas lasīt elektroniskajā formātā savā Kindle. Bonuss ir tas, ka daudzas grāmatas šādā veidā var iegūt pilnīgi par brīvu.”

Ketija Nuķe Limbažu novadā: “Limbažos ir viena Zvaigznes grāmatnīca. Dārdzības dēļ tur iepērkos reti, bet, ja ir atlaižu akcija un ja piedāvājums sakrīt ar manu kāroto grāmatu sarakstu, tad šo to nopērku. Diemžēl grāmatas angļu valodā šajā grāmatnīcā vispār nav atrodamas. Bibliotēku izmantoju, ja konkrēta grāmata jau sen ir izņemta no apgrozības. Tomēr līdzīgiem gadījumiem ļoti noder interneta grāmatu veikals ibook.lv. Tā kā daudz lasu angļu valodā, izmantoju arī ārzemju interneta grāmatnīcas. Mājās ir arī e-grāmatu lasītājs, bet man labāk tomēr patīk taustāmas grāmatas.”

Raivis Šveicars Dobeles novadā: “Par visai labām cenām pie visdažādākajām grāmatām var tikt pilsētas grāmatnīcā. Mani vecāki gan to apmeklē krietni vien biežāk nekā es, jo neesmu pats lielākais lasītājs. Jāatzīst, ka lieliska grāmatu gaume un bibliotēka ir manam brālim, no viņa bieži vien aizņemos grāmatas, kas varētu interesēt arī mani. Studēju sociālās zinātnes, tāpēc bieži rodas nepieciešamība esejās un referātos atsaukties uz klasiķu darbiem, šīm vajadzībām lieti noder pilsētas bibliotēka, kurā citādi nemēdzu iegriezties.”

Sagatavojis Guntars Veidemanis

Ārzemēs


Kā atšķiras aina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas grāmatu veikalos?
kz_gramatas_IM_1

Maima Grīnberga, tulkotāja no igauņu valodas: “Pirmā atšķirība ir paši veikali. Tallinā tradicionāli apmeklēju lielo divstāvu grāmatveikalu “Rahva Raamat” tirdzniecības centrā “Viru Keskus”, tikpat lielo “Apollo” tirdzniecības centrā “Solaris”, kā arī mazo, kluso veikaliņu “Ateena”, kas atrodas vienā mājā ar Igauņu valodas institūtu. Pirmo divu priekšrocība ir plašais piedāvājums, sortimenta pārskatāmība un – “RR” gadījumā – arī divas lieliskas un vienmēr pilnas kafejnīcas. Rīgas “Valters un Rapa” šim modelim ir vistuvākais, tomēr pārskatāmības ziņā krietni atpaliek. Trešais minētais Tallinas grāmatveikals ir īsta paradīze visiem, kas interesējas par valodniecību, literatūrzinātni, filozofiju, labu igauņu literatūru un augstvērtīgiem tulkojumiem. Šādas ievirzes veikalu Rīgā nezinu. Lai dibināti runātu par saturiskām, tas ir – piedāvājuma atšķirībām –, būtu jāveic pamatīgs salīdzināšanas un statistikas avotu izpētes darbs. Taču iespaidu ļoti lielā mērā nosaka pārskatāmība un ieraugāmība. Tāpēc visumā – 1:0 manu Tallinas veikalu labā. Turklāt – igauņiem ir valsts dibināts fonds “Kultuurileht”, kas izdod kultūras avīzi “Sirp” un vēl vienpadsmit ar kultūru, māk­slām un izglītību saistītus periodiskos izdevumus (un tā nav vienīgā kultūras periodika), viņu Kultūrkapitāla fonds ir bagātāks un literatūrai dāsnāks. Protams, tas atspoguļojas arī grāmatveikalu piedāvājumā. Igaunijā grāmatu cenas ir krietni augstākas nekā Latvijā. Igauņu dzejnieki joprojām izdod un lasītāji joprojām pērk biezos kopotās dzejas sējumus. Turpina iznākt sērija “Igauņu domas vēsture” (nu jau būs vairāk nekā simt nosaukumu). Latvijā beidzamos gados iznāk stipri daudz igauņu literatūras tulkojumu – toties Igaunijā latviešu literatūras tulkojumi ir liels retums.”

Indra Brūvere-Daruliene, tulkotāja no lietuviešu valodas: “Vienmēr ar interesi sekoju līdzi dažu izdevniecību grāmatām (“Tyto Alba”, “Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla” (“Lietuvas rakstnieku savienības izdevniecība”, LRSL, “Kitos Knygos”), tāpat labs orientieris ir draugi – rakstnieki un tulkotāji. “LRSL” ļoti daudz izdod lietuviešu rakstnieku un dzejnieku literatūru. Pārsvarā visas manis pirktās lietuviešu oriģināldzejas grāmatas iznākušas šajā izdevniecībā. Tostarp tā izdod “Pirmās grāmatas” konkursa laureātu grāmatas. Šis konkurss ir ļoti laba iespēja jaunajiem autoriem parādīt sevi. Tā var uzzināt par jaunākajām tendencēm lietuviešu literatūrā. Ne visas grāmatas tiek labi pirktas, taču gadās, ka “LRSL” izdod arī dižpārdokļus, piemēram, A. Šlepika grāmata “Mans vārds – Marīte” piedzīvojusi jau četrus izdevumus. Arī izdevniecība “Tyto alba”, kas gan pārsvarā izdod ārzemju literatūru (piem., U. Eko un O. Pamuku), bieži pārsteidz ar ļoti kvalitatīviem oriģinālliteratūras izdevumiem, tostarp arī dzeju (dzejas grāmatas tiek arī labi pirktas!). Šī izdevniecība pārsvarā izdod tautā populārus autorus (J. Erlicku, M. Ivaškeviču, “TA” izdeva pēdējos J. Ivanauskaites darbus), kas ir labi pirkti, bet jāatzīmē tas, ka izdevniecībai ir ļoti labs mārketings. Izdevniecība “Kitos knygos”, kas ir sava veida dumpinieki, izdod interesantu literatūru. Kaut arī viņi izdod arī oriģinālliteratūru, visbiežāk sekoju līdzi tulkojumiem. Izdevniecībai ir ļoti labas attiecības ar tulkotājiem, viņi rīko kopīgas pasēdēšanas, izdod to, kas līdz šim lietuviski nav izdots, meklē jaunus un interesantus autorus, tulkotāji arī nāk talkā ar savu iniciatīvu (izdoto autoru vidū: Č. Bukovskis, A. Ginsbergs, E. Ļimonovs, K. Vonnegūts u.c.). Tulkots tiek no dažādām valodām, bet dominē angļu valoda.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Grāmatu mīļotāja Atbildēt

    Man patīk gan Rozes, gan Zvaigznes grāmatnīcas. Žēl, ka Valters un Rapa nav attīstījis savu grāmatnīcu tīklu arī novados, būtu lielāka konkurence un cenas zemākas! Mums Valmierā ir milzīga grāmatu izvēle, bet, manuprāt, grāmatnīcu nekad navar būt par daudz! Lai izdevējiem veicas, un man prieks par Zvaigzni, kas izdod tik daudz labu grāmatu! Ir visiem, ko lasīt! Tiešām ģimenes izdevniecība! Nez, kur Atēna paputējusi? Kur palicis AGB un Valtera un Rapas grāmatu apgāds?

  2. Kas tai Pugačai kaiš! Aizsēdējusies asociācijā un neiet pensijā, lai kāds jauns un enerģisks cilvēks varētu vadīt grāmatniecības procesus! Kašķīga tantiņa, kas sašķeļ grāmatniecību un neko labu nedara!

    • Ak, uzradusies kārtējā ĶenguAnna, kas tipiski latvietiski tik vien spēj, kā paķengāties!
      Paldies LGIA Dacei, kas izdevēju kopāturēšanas darbu dara nesavtīgi un no sirds.

    • Pensionāru biedrība vai izdevēju asociācija – nav nekādas starpības! Nevis strādā un seko līdzi jaunākajām tendencēm un elektronisko grāmatu sniegtajām iespējām, bet kašķējas, sūdzas par visu un visiem! Gaudena un skaudīga mums tā grāmatnieku blice, jānāk jauniem cilvēkie ar sparu un vīziju!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+