Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. septembris, 2014
Drukāt

Plašā kampaņā mudinās ģimenes uzņemties rūpes par bērnu namu bērniem (4)

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) pirmdien aizsāk sociālu kustību “Neviens nav vainīgs, bet bērns bez ģimenes nav laimīgs”. Mērķis ir izglītot sabiedrību par iespējām kļūt par bērnu namos dzīvojošo viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, informē LM.

“SOS bērnu ciematu pārliecība ir, ka ikvienam bērnam ir jāuzaug ģimenē. Diemžēl, Latvijā joprojām gandrīz divi tūkstoši bērnu dzīvo bērnu namā. Bērni jau ļoti agrīnā bērnībā piedzīvo pamestības, vientulības un atsvešinātības sajūtu, kas pavada viņus visu mūžu,” klāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.

Viņa atzīmē, ka sabiedrība kampaņas laikā tiks izglītota par iespējām kļūt par bērnu namos dzīvojošo bērnu viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem. Tāpat kampaņas rīkotāji aicinās atbalstīt ģimenes, kuras jau ir pieņēmušas bez vecāku gādības palikušos bērnus savās ģimenēs, t.sk., SOS audžuģimenes.

SOS audžuģimenes aicina atbalstīt, ziedojot pa labdarības tālruni 90006386, sūtot atbalsta īsziņu SOS pa numuru 144, ziedojot kampaņas mājas lapā “www.sosbernuciemati.lv”. Tāpat līdz septembra beigām SOS audžuģimeņu atbalstam var ziedot “Rimi” un “Supernetto” veikalos novietotajās ziedojumu kastītēs.

Saskaņā ar šā gada rudenī veikto aptauju 81% iedzīvotāju domā, ka bērniem labāk ir izaugt audžuģimenē, aizbildniecībā vai adopcijā, nevis bērnu namā. Tomēr tikai 16% no sabiedrības pārstāvjiem ir gatavi paši uzņemties rūpes par bez ģimenes palikušajiem bērniem, bet 42% ir gatavi to darīt izņēmuma gadījumā, piemēram, pieņemt ģimenē radu vai draugu bērnus.

Kā lielākie pamudinājumi bērnu pieņemšanai ģimenē tika nosaukti – līdzjūtība pret bērnu (58%) un personīgi apsvērumi (piemēram, vēlme pēc pēcnācēja, 24,7%). Savukārt kā lielākie šķēršļi šādam lēmumam minēti – finanšu līdzekļu trūkums (45%), neatbilstoši sadzīves apstākļi (32%) un nepietiekami labs veselības stāvoklis, liels vecums (32%).

Runājot par nepieciešamo atbalstu no valsts ģimenēm, kas bērnu ir adoptējušas, pieņēmušas audžuģimenē vai aizbildniecībā, visbiežāk tiek pieminēts – finansiāls atbalsts (73%), bezmaksas medicīnas un citu speciālistu pieejamība (65%), kā arī apmaksāts maternitātes/ paternitātes atvaļinājums (47,9%).

“Lai runātu ar plašāku sabiedrību par to, cik nozīmīgi ir palīdzēt bērniem, īpaši vismazākajiem, kuri dzīvo bērnu namos un kā to labāk darīt, šoruden sākam sociālu kampaņu. Ar šo kampaņu mēs aizsākam sociālu kustību, jo vēlamies ar to panākt sabiedrības viedokļu maiņu un lielāku iesaistīšanos audžuģimeņu un adoptētāju kustībā. Plānojam šādas informatīvas aktivitātes īstenot vairāku gadu garumā, kamēr vien šī problēma būs aktuāla,” norāda kustības idejiskā krustmāte Sandija Salaka.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzīmē, ka tuvāko gadu laikā LM ieguldīs ievērojamus Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļus, lai par 60% jeb 1056 bērniem samazinātu bērnu skaitu bērnu namos un nodrošinātu viņiem dzīvošanu ģimenēs.

Kā jaunās politikas iniciatīva Finanšu ministrijā ir iesniegts arī četru miljonu eiro līdzekļu pieprasījums atbalsta palielināšanai aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem, paredzot gan materiālā atbalsta palielināšanu, gan dažādu apmācību un pakalpojumu pieejamību.

LM izsaka pateicību kustības draugiem – “SEB bankai” un “Latvijas Dzelzceļam”, ar kuru atbalstu sarūpēti kampaņas materiāli, kā arī citiem kampaņas atbalstītājiem.

Ministrijā piebilst, ka patlaban Latvijā dzīvo apmēram 360 000 bērnu, no kuriem gandrīz 8000 ir zaudējuši savu vecāku aprūpi, un nepilni 2000 no viņiem dzīvo bērnu aprūpes institūcijās. Atrašanās bērnu namā nelabvēlīgi ietekmē bērnu attīstību. Bērniem, kuri savās bioloģiskajās ģimenēs bieži cietuši no vardarbības, fiziskiem un emocionāliem pāri darījumiem, nepieciešamas īpašas rūpes un gādība ģimeniskā vidē.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Morālu atbalstu vajaga,bet naudu arī…100 eiro ko saņem aizbildnis nesavilksi galus,ja strādā pats,tad brīvpusdienu nav,bet pumpalas piedāvās,bet pusaudži negrib viņas ģerbt….Dzīvokli dot dzimšanas vietā,bet ne tur kur dzīvojis aizbildniecībā.Pēc 18 gadiem bērns saņem 63 eiro no pašvaldības un viss,bet ar noteikumu,ka mācās klātienē dienas nodaļā?!Vai ar tādu naudu var izdzīvot?!?Valstij vairs jāatbalsta bērni,bet cilvēkiem labi jāapdomā šis solis.

  2. Bērniem, gan ģimenēs, gan bērnunamos vajag morālu atbalstu, nevis naudu. Pieaugušie ir tik aizņemti ar visādām lietām. Tie bērni jau tā ir materiālisti. Kaut kādas kampaņas vispār ir nevajadzīgas, jo pēc tam jāatgriežas ikdienā, kur valda divkosība un uzspēlēta palīdzēt vēlme, lai tik paši pieaugušie justos labi, ka it kā palīdzējuši, bet bērnam tuvākā kā nav tā nav. Tās surogātmātes SOS ciematos arī nav risinājums. Vajadzētu idejas kā pozitīvā veidā pacīnīties ar vecākiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nerūpējas par saviem bērniem. Mēģināt kaut kā panākt, lai vecāki paši sāktu saprast, ka viņi bērnam ir ļoti vajadzīgi. Savukārt tiem kas to nevēlas saprast, radīt neciešamus dzīves apstākļus! Tam es arī noziedotu.

    • Jūsu kometārs- kā kulaks uz acs – 100% pievienojos!!!

      • Tagad jau moderni ir atņemt bērnus vecākiem kuri strādā un var nodrošina saviem berniem normālus dzīves apstākļus.Tikai tam par iemeslu ir -viena tante teica-.Vel joprojam Alsungā atņemtie bērni nav atgriezušies ģimenē.Un par ko atņēma????Tas jājautā bāriņtiesas dāmām.Redziet veļa izmazgāta ne tā kā vajag un dzīves apstākļi ne tie labākie.Remonts, nav eiroremonta.Bet mēs dzīvojam kā atļauj mūsu naudas maks.Ne jau visi var pacelt to eiroremontu.Galvenais ka bērni paēduši un mācījās skolā.Vecāki ari nav dzērāji.Bet plāns jāpilda un bērni jaizņem no ģimenēm.Kur tā loģika?Un ne jau šis gadījums uir vienīgais.

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+