Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. aprīlis, 2012
Drukāt

Plašākie pali un plūdi

stalgene_ts

Šo otrdien, kad žurnālu gatavojām laišanai klajā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informēja, ka ”upēs turpinās ledus segas sairšana. 19. martā ledus iešana sākās Lielupē pie Mežotnes un ledus sakustēšanās notika arī Lielupē pie Staļģenes. 20. marta naktī ledus izgāja Ventā pie Kuldīgas… Latvijas upēs turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās un ledus iešana”.

 

 

Atskatīsimies vēsturē gadu secībā, kad Latvijā bijuši plašāki pali vai plūdi.

 

1709. gada pavasarī biezais ledus Baltijas jūrā kusa lēni. Daugavas grīvā upes ledus blīvējās pie nesalauzītā jūras ledus malas un ūdens, nedabūdams ceļu, kāpa augstu pāri krastiem, caur noslēgtiem vārtiem ar sparu ieplūzdams Rīgā. No Jauno vārtu bastiona stiprais ledus nogrūda daļu mūra; pa tā starpām ūdens pie Daugavgrīvas cietokšņa izrāva sev jaunu ceļu pāri Smilšu kalniem… Sevišķi cieta Māras baznīca, ūdens tajā stāvēja līdz altārim. Kā liecina plāksnīte, ūdens līnijas augstuma atzīme 1709. gada 13. (24). aprīlī bija 4,680 m virs jūras līmeņa.

1924. gadā pēc bargās ziemas marta beigās iestājās silts laiks, izraisot strauju sniega kušanu, ūdens līmeņa celšanos un lielus ledus sastrēgumus. Visa Jaunjelgava bija zem ūdens, applūda arī Līvāni un Ogre. Ūdens vilnim ejot caur Rīgu, tika applūdinātas un ar ledus gabaliem apkrautas daudzas zemākās vietas, sagrauts Lībekas tilts pār Daugavu.

1931. gada ziema bija īpaši barga un gara ar dziļu sniegu. Zeme bija dziļi sasalusi, ledus biezums sasniedza 50 – 70 cm. Pavasaris iestājās tikai aprīļa vidū. Strauji kusa sniegs, strauji cēlās ūdenslīmenis. Applūda Jēkabpils ielas, Krustpils zemākās vietas. Plūdu postījumi skāra apkārtnes zemnieku saimniecības, īpaši cieta saimniecības Ābeļu pagastā. 26. aprīlī straume pie Jēkabpils šaursliežu dzelzceļa stacijas izrāva dambi. Applūda vairākas ielas. Sākās iedzīvotāju evakuācija no palu apdraudētajiem rajoniem.

1951. gadā lielākie plūdi bija Jēkabpilī, Lielupes baseinā – Ventā un Gaujā, kur vislielākie ledus sastrēgumi un applūdumi notika lejtecēs.
Pludi2

1956. gada pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma ūdenskrātuves, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 000 m³ sekundē, tādēļ Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens. Lubānas apkaimē no 11. maija līdz 26. jūnijam pārplūda tūkstošiem ha zemes. Tieši šie plūdi lika izšķirties rakt Meirānu, Zviedzienas, Īdeņu kanālus, Rēzeknes – Maltas pārrakumu ar dambjiem.

1980./81. gada ziemā sala periodi mijās ar atkušņiem. Pirms Ziemassvētkiem vižņu un ledus sablīvējums izraisīja zemāko Sakas salas un Jēkabpils daļu applūšanu. Ledus masu tilpums 21 km garajā posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij sasniedza 22 milj. m³, kas gandrīz divas reizes pārsniedza līdz tam novēroto maksimālo ledus tilpumu.

1969. gada 2. novembrī bija visspēcīgākā vētra – vēja ātrums sasniedza 48 m/s. Bija bojātas sakaru un elektrosakaru līnijas, norauti ēku jumti, nogāzti daudzi koki. Rīgas un Vidzemes jūrmalā bija izskalotas kāpas. Vētra izraisījusi neparasti augstu ūdens līmeņa celšanos – ūdens Daugavas grīvā sasniedza 2,14 m atzīmi, piekrastes zemākajās vietās tika novēroti plūdi.

2005. gada 8. un 9. janvārī īpaši aktīvs un spēcīgs Atlantijas ciklons Latvijai atnesa vēju, kas jūras piekrastē brāzmās sasniedza orkāna spēku – 40 m/s. Maksimālais ūdens līmenis Rīgas pilsētā un ostā 9. janvāra rītā sasniedza 213 cm B. S. Piejūras rajonos, kā arī Rīgā applūdinātas vairākas mājas, ceļi. Dažviet cilvēki māju pagalmos pārvietojās ar laivām. Maijā stiprā lietus dēļ ūdens līmenis Daugavā vietām cēlās par 2 – 4 metriem. Pārplūda arī Latgales mazās upes. Daudzviet Latvijas austrumu un dienvidaustrumu daļā izsludināja ārkārtas situāciju.

2007. gada pavasarī ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils bija sasniedzis kritisko robežu – 7,30 metrus un Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 apdzīvotas mājas. Ābeļu pagasta teritorijā applūda vasarnīcu kooperatīvs, bet Vīpes pagastā – četras mājas. Evakuēja cilvēkus, mājlopus un tehniku.

2009./2010. gada ziemā Latvijas teritorijā izveidojās neierasti bieza sniega sega (biezākā pēdējo 80 gadu laikā), kuras kušana pavasarī izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos upēs un ledus sastrēgumus. Pavasaris iestājās ļoti strauji. Intensīvā sniega kušana, upju noteces palielināšanās, kā arī lietus radīja plūdus. Visvairāk cieta Jelgava, tās apkārtne, Jēkabpils–Pļaviņu posms un Līvāni. Prese ziņoja, ka Valmierā ”Gauja ir pārvērtusies par Daugavu”, bet Strenču iedzīvotāji pieredzēja ”gadsimta plūdus”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+