×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.2°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
12. augusts, 2018
Drukāt

Plastmasas atkritumi mūsu pludmalēs: dažās pašvaldībās labojas, citās ne (1)

Foto - Anthony Wallace/AFP/LETAFoto - Anthony Wallace/AFP/LETA

Latvijas pludmales ar katru gadu kļūst aizvien netīrākas. Atkritumu daudzums ir pieaudzis par apmēram vienu trešdaļu, vairākums no tiem ir plastmasa.  Atbilstoši Vides izglītības fonda (VIF) datiem 10% no piekrastes atkritumiem ir plastmasas maisiņi, savukārt ap 20% atkritumu ir PET pudeles un vienreiz lietojamie trauki.

Katru gadu VIF zaļās ekspedīcijas laikā vairāk nekā 40 vietās Latvijas piekrastē saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju vides aktīvisti veic jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu. Galvenie rādītāji pludmaļu monitoringā ir 100 metros atrasto atkritumu, kas lielāki par 2,5 cm, skaits, cigarešu izsmēķiem notiek atsevišķa uzskaite. Monitoringa laikā tiek aprēķināts arī atkritumu uzkrāšanās temps.

Situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šovasar ir uzlabojusies Grobiņas novadā, Rojas novadā, Limbažu novadā, Pāvilostas novadā, Salacgrīvas novadā, Engures novadā, Saulkrastu un Rucavas novadā. Savukārt sliktāka situācija kā vidēji iepriekšējos gados ir konstatēta Mērsraga, Ventspils, Carnikavas, Dundagas, Nīcas novadā, kā arī Ventspils, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmalēs.

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu no 2015. gada valsts īpašumā esošā piekrastes josla tika nodota valdījumā pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma papildu funkcijām, stāsta Gunta Lukstiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības un plānošanas jautājumos, “2018. gada vasaras sezonā no maija līdz oktobrim 17 piekrastes pašvaldības īsteno nacionālas nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana”, veicot piekrastes joslas apsaimniekošanu, tostarp arī atkritumu un beigto dzīvnieku savākšanu, un tās labiekārtošanu. Tomēr jau tagad var teikt, ka, lai nākotnē visa Latvijas valstij piederošā un pašvaldībām un valsts institūcijām valdījumā deleģētā piekraste tiktu kvalitatīvi pārvaldīta un kopta visa gada garumā, piekrastes pārvaldībai nepieciešams pastāvīgs finansējums.”

“Vairāk nekā puse no atkritumiem pludmalēs ir plastmasas atkritumi. Bez pilnvērtīgas depozīta sistēmas ieviešanas, kas vērtējama kā prioritāra, citi steidzami veicamie pasākumi ir plastmasas maisiņu un vienreiz lietojamo plastmasas trauku lietošanas ierobežošana, putuplasta pārtikas trauku lietojuma ierobežošana, daudz ambiciozāks dabas resursu nodokļa paaugstinājums vienreiz lietojamai plastmasai un plastmasas iepakojumam, kā arī sistēmiski uzlabojumi atkritumu šķirošanā un apsaimniekošanā piekrastes zonā,” uzsver Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme.

Septembrī norisināsies akcija “Piekrastes Tīrrade”, kuras laikā kopīgiem spēkiem Latvijas valsts simtgadei tiks dāvināta tīra piekraste. Piedalīties piekrastes sakopšanā aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs, jau tagad mājaslapā tirrade.lv reģistrējot savu dalību. Katru septembra sestdienu tiks sakopti aptuveni 100 kilometri piejūras teritorijas.

20180808212633_3832

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja viena no netīrākajām peldvietām ir atzīta arī Vakarbuļļu peldvieta, tad jautājums ir: kāpēc Vakarbuļļu peldvietā joprojām ir uzvilkts Zilais karogs?
    Kā zināms Zilo karogu drīkst izlikt tikai peldvietās, kurās tīrība ir viens no galvenajiem rādītājiem vai peldvietai, kura atzīta par nekoptu, to var piešķirt?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +16.2
Alūksne +14.0
Daugavpils +18.6
Saldus +14.6
Liepāja +17.5
Jelgava +15.6
Ventspils +16.0
Limbaži +15
Madona +15.6
Rēzekne +17.2
Draugiem Facebook Twitter Google+