Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

Pļaujas laiks govju uzpircējiem. Kā piensaimnieki pārdzīvo krīzi? (2)

Foto - Jānis GrīnbergsFoto - Jānis Grīnbergs

Ina Slavinska, Neretas novada z/s “Grauzes”: “Lai arī piena iepirkuma cena šajā dekādē pieaugusi par vienu centu kilogramā, tā nesedz pašizmaksu. Tagad saņemam 18 centus par kilogramu, bet vajadzētu vismaz 20 – 22 centus, tad varētu kaut kā savilkt galus kopā. Mums ir 24 slaucamas govis, vēl ir teles, un tagad visādi domājam, ko darīt tālāk. Gribam samazināt ganāmpulku, bet tādā gadījumā ieņēmumi samazināsies. Barība mums jau ziemai sagādāta, un skaidrs, ka nevaram uzreiz pieņemt lēmumu. Ja piena cena līdz nākamajai vasarai nepaaugstināsies, barību nākamajai ziemai vairs nespēsim sagādāt. Jau šobrīd izslaukumi ir milzīgi nokritušies – par 200 līdz 250 l dienā, jo nevaram ne rapsi, ne soju vairs nopirkt. Tagad rudenī govis vēl iet ganībās, bet zāles arī vairs tikpat kā nav, sienu pievedam klāt. Svarīgi būtu saņemt maksājumus pēc iespējas ātrāk, tagad katrs cents svarīgs. Kad iepriekš saņēmām maksājumu par pārraudzībā esošu govi, varējām vismaz tonnu degvielas nopirkt, tagad vajag vēl kādu atbalstu. Pat nezinu, kam iet un stāstīt par šo situāciju, neviens neieklausās. Visi grib atbalstīt tikai lielos saimniekus, bet jāsaprot, ka arī mēs, mazie zemnieki, maksājam nodokļus un papildinām budžetu.”

 

Ruta Eglīte, Naukšēnu novada z/s “Eglītes”: “Mums situācija ir tāda pati kā visiem, par pienu maksā 17 – 18 centus/kg. Cena svārstās – te augšā, te lejā. Ganāmpulks ir mazs – piecas govis, taču tās dod daudz piena – vidēji ap deviņiem tūkstošiem kilogramu gadā, viena pat sasniedza 10 tūkstošus. Ir vēl atbalsta maksājumi, un sanāk, ka varam izdzīvot. Tā kā strādāju algotu darbu, pērku tehnikas pakalpojumus, līdz ar to barība sanāk dārga. Bet govis man ļoti patīk. Piena lopkopība ir smaga nozare un visdarbietilpīgākā no citām. Gribas jau saņemt atbilstošu samaksu par padarīto – tā, lai iznāk ne tikai maizītei, bet arī sviestam. Šobrīd cena nav adekvāta, lai mēs būtu apmierināti ar savu darbu. Tā ir bada maize. Turklāt mums cena samazinās, bet veikalā piena produktiem cenas nav gājušas lejā, tā mazliet ir ņirgāšanās par zemniekiem. Bet ceru, ka šo krīzi pārdzīvosim. Lauksaimniecībā viļņošanās notiek ik pa laikam.”

 

Artis Fetlers, Piltenes pagasta z/s “Ābolkalni”: “Piena cena ir zema, vēl zemāk tai nav kur krist. Vidēji saņemam tuvu pie 20 centiem/kg, un tas nesedz ražošanas pašizmaksu. Šobrīd ir grūti pateikt, ko darīsim. Es pat vairs nevaru atļauties strādniekiem samaksāt algas. Tik vienkārši visu nevar arī likvidēt, jo līdzšinējie ieguldījumi bijuši lieli. Varu teikt vienu – zemniekiem jāsaņem adekvāta samaksa par pienu, tad arī nekādus atbalstus nevajadzēs. Mums maksā arvien mazāk, bet veikalos piena cena nav samazinājusies.”

 

Jolanta Klāviņa, Vadakstes pagasta z/s “Laumas”: “Mūsu saimniecībā ir sešas govis, pienu nododam kooperatīvam “Ķiršu piens”, par kuru varu teikt labus vārdus. Piena iepirkuma cena ir 21 cents/kg un jau kādu laiku tā stāv uz vietas. Bet mums nākas par precēm un pakalpojumiem maksāt noteiktu cenu, kas nesamazinās. Jau ir izveidojušies parādi, ko maksājam ilgākā laika posmā. Pie esošās piena iepirkuma cenas attīstība nav iespējama, pagaidām nogaidām, lai izlemtu, ko darīt tālāk. Arī citi saimnieki cenšas noturēt līmeni vai arī likvidē savus ganāmpulkus. Arī mēs vasaras beigās vienu govi pārdevām, tad maksāja vienu eiro/kg, bet tagad cenas gājušas lejā. Govju uzpircējiem tagad ir pļaujas laiks, jo daudzi saimnieki nav savākuši barību, tāpēc govis pārdod. Cik zinu, uzpircēji jau brauc iepirkt lopus, sākot no piecām govīm.”

 

Uzziņa

Šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 0,20 centi/kg, kas ir par 20% mazāk nekā pērn septembrī.

Šogad septembrī pārstrādātāji un citi iepircēji iepirkuši 73 tūkstošus tonnu piena, kas ir par diviem tūkstošiem tonnu mazāk nekā pērn septembrī.

Kopumā šogad deviņos mēnešos iepirktas 615 922 tonnas piena, pērn šis rādītājs bija 617 828 tonnas.

Šā gada laikā par 7,6% samazinājies arī kopējais liellopu ganāmpulku skaits. Pagājušā gada septembrī reģistrēti 22 753 ganāmpulki, šogad – 21 016.

Slaucamo govju skaits gada laikā samazinājies par 2756 dzīvniekiem – pērn bija reģistrētas 169 162, bet šogad – 166 406 govis.

Avots: LDC dati

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pilnīgs sviests.

  2. Atvainojiet !
    Mūs tie jūsu skaitļi maz interesē !
    Mūs interesē – kad jūs BEIDZOT vēlēsaties KOOPERĒTIES ???
    Mūs interesē – kādu KONKRĒTI palīdzību no MUMS jūs gaidat ??
    Tas, ka mēs VAIRĀK PIRKSIM , palīdzēs tikai ĀRVALSTU tirgoņiem !!!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (23)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+