Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. aprīlis, 2012
Drukāt

Plaušu bacilis nepadodas

partuber_leta

“Bērni ir kā priekšpostenis, kad saslimstība sāk pieaugt. Viņi ir visjutīgākie, tādēļ inficējas un saslimst pirmie. Pieaugušais var gadu vai divus nostaigāt slims, vai nu slimību nemanot, vai nevēršoties pēc medicīniskās palīdzības,” stāsta Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas bērnu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozes diagnostikas un ārstēšanas nodaļas ārste Iveta Ozere.

 

Kā liecina Latvijas Infektoloģijas centra statistika, pērn ar tuberkulozi vairāk saslimuši tieši bērni. Kopējais slimnieku skaits gadu no gada samazinās (2010. gadā saslima 825, pērn – 788 Latvijas iedzīvotāji), bet mazo slimnieku skaits ir palielinājies no 45 uz 61. Arī šī gada divos pirmajos mēnešos saslimuši jau 138 Latvijas iedzīvotāji, no tiem septiņi bērni.

 

Pieaugušo nolaidība apdraud bērnus

Viena no pēdējā laika bīstamākajām tendencēm ir sadzīvošana ar slimību. Tas ir bīstami ne tikai pašam tuberkulozes slimniekam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, kuri arī var inficēties un saslimt. “Tuberkulozes slimnieki ļoti novēloti nonāk slimnīcā. Nereti pacientu pie mums atved ar ātro palīdzību, jo, viņš, piemēram, uz ielas zaudējis samaņu,” atklāj ārste. Cilvēks, kas ilgstoši slimojis ar tuberkulozi, var inficēt ar to ne tikai savus ģimenes locekļus, bet arī kaimiņus un darbabiedrus. Pat nejauši sastapti cilvēki ir apdraudēti, atrodoties kopā ar inficēto slēgtā telpā, piemēram, automašīnas vai lidmašīnas salonā.

“Bērni ir daudz uzņēmīgāki pret infekcijām, turklāt bieži vien spiesti mitināties nelabvēlīgā vidē, ja tādā dzīvo viņu vecāki,” skaidro Iveta Ozere.

 

Atklājot, ka cilvēkam ir tuberkuloze, mediķi pirmām kārtām pārbauda veselību bērniem, ar kuriem slimnieks dzīvojis zem viena jumta. Lai pārliecinātos, ka no inficēšanās izdevies izvairīties, tiek veikts plaušu rentgens, ja nepieciešams, arī asiņu vai krēpu analīzes.

 

Latvijā visi jaundzimušie saņem vakcīnu pret tuberkulozi, kas pasargā bērnu no saslimšanas ar smagām tuberkulozes formām, tomēr nepasargā no inficēšanās ar šo slimību. Diemžēl pēdējos gados samazinās bērnu vakcinācija pret tuberkulozi, to ietekmējusi vecāku negatīvā nostāja pret potēm vispār, piemēram, pērn vakcinēti tikai 95% jaundzimušo. Varbūt skolās un pirmsskolas iestādēs kā senāk vajadzētu veikt Mantū provi, lai pārliecinātos, vai kāda bērna organismā nav iekļuvuši tuberkulozes baciļi? “Pārāk maz atklātu slimnieku, pārāk daudz bērnu, kas pakļauti nevajadzīgam izmeklējumam,” šīs pārbaudes nelietderību pamato ārste. Mūsdienās, kad jaundzimušos pret tuberkulozi vakcinē jau dažu dienu vecumā, Mantū provi veic tikai tiem bērniem, kas pieder tā saucamajām riska grupām, piemēram, ja tēvs, māte vai kāds cits pieaugušais, kas kontaktējies ar bērnu, slimo ar tuberkulozi, ja bērns bieži slimo ar bronhītu, akūtām elpceļu infekcijām, dzīvo bērnunamā vai mācās internātskolā.

Par laimi, bērni, kas saslimuši ar tuberkulozi, ļoti reti inficē savus vienaudžus, tādēļ skola vai bērnudārzs nav tā vieta, kur bērni būtu apdraudēti. “Infekcijas avots ir pieaugušais, kam jau ir plaušu tuberkuloze un kas elpojot un klepojot izplata tuberkulozes nūjiņas apkārtējā vidē,” uzsver I. Ozere.

 

Ārstēšanās 
bez maksas

Diemžēl daudzi vēl aizvien nezina, ka plaušu ārsts jeb pneimonologs ir tiešās pieejamības speciālists, turklāt visus izmeklējumus, kas saistās ar tuberkulozes atklāšanu un tālāko ārstēšanu apmaksā valsts, un saslimušais atbrīvots pat no pacientu līdzmaksājuma. Diemžēl apmēram 60% tuberkulozes slimnieku ir ilgstoši bezdarbnieki, cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, alkohola lietotāji, kas bieži vien nav īpaši ieinteresēti doties pie ārsta, izmeklēties un atgūt veselību arī tad, ja valsts apmaksā visus izdevumus. “Diemžēl daļu pacientu neizdodas motivēt ārstēties un izolēt viņus no sabiedrības izdodas tikai uz to brīdi, kamēr viņi atrodas slimnīcā,” atzīst daktere Ozere.

 

Slimnīcā tuberkulozes slimniekam jāārstējas tikai tik ilgi, kamēr viņš izdala baciļus. Ja vien slimība nav ļoti ielaista, pēc divu trīs nedēļu ilgas ārstēšanās pacients vairs nav apkārtējiem bīstams un ārstēšanos var turpināt ambulatori, saņemot bezmaksas medikamentus, kas viņam jālieto mediķa vai sociālā darbinieka klātbūtnē.

 

“Tā ir tieši uzraugāmā ārstēšana, bez kuras tuberkulozes izplatību ierobežot neizdosies,” saka ārste. Daudzviet Latvijā jau ir noslēgti līgumi ar pašvaldībām par sociālo palīdzību tiem, kas no tuberkulozes ārstējas ambulatori. Piemēram, Rīgā pacientiem kompensē ceļa izdevumus, lai viņi varētu ik dienas ierasties stingri kontrolējamās terapijas kabinetos (Rīgā tādi ir divi: Nīcgales ielā 5 un Gogoļa ielā 3), lai medicīnas māsas uzraudzībā izdzertu savu ikdienas prettuberkulozes zāļu devu. Tuvākajā laikā (pašlaik tiek saskaņots piegādes līgums) pacienti, ikreiz ambulatori atnākot izdzert savu zāļu devu, saņems arī viena lata vērtu talonu pārtikas iegādei.

Diemžēl daļa pacientu nereti jūtas tik labi, ka viņiem šķiet, ka kļuvuši veseli un zāles lietot nav nekādas vajadzības. Ja zāles pārstāj lietot vai tās lieto neregulāri, tuberkulozes baciļi “pierod” pie zālēm, un tās vairs nespēj pacientu izārstēt.

 

Uzziņa

* Par plaušu tuberkulozi liecina: klepus, kas ilgst trīs nedēļas un ilgāk, nespēks, nogurums, nakts svīšana, svara zudums un nedaudz paaugstināta temperatūra.

* Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, par zemu tuberkulozes izplatību valstī liecina mazāk nekā 20 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju. ES ar TBC vidēji slimo aptuveni 5 – 7 (Luksemburgā pat 5,8), Latvijā 35,2, Lietuvā 58,2, bet Igaunijā 24,5 no 100 000 iedzīvotājiem (salīdzinājumam – Krievijā 113,7).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+