© absolutimages – Fotolia.com

Plaušu karsonis uzglūn vēl pirms gripas 1

Vēl gan gripa nav kļuvusi aktuāla, bet plaušu karsonis jeb pneimonija jau piemeklē cilvēkus itin bieži.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Lai nesaslimtu, ļoti svarīga ir imunitātes stiprināšana, lietojot pilnvērtīgu vitamīniem bagātu uzturu un pietiekami daudz šķidruma, ieturot regulāras ēdienreizes, ievērojot dienas režīmu. Tikpat nozīmīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes un atpūta svaigā gaisā, iekšējs miers un pozitīvas emocijas, kā arī dabīgi organisma aizsargspēju stiprinātāji, piemēram, dzērvenes un ķiploki.

Ja iespējams, bez vajadzības nevajadzētu apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, piemēram, masveida pasākumus slēgtās telpās. Svarīgi ir vēdināt telpas un mitrināt gaisu tajās, ģērbties piemēroti laika apstākļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pneimonijas izpausme ir klepus, drebuļi, ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 40 °C, sāp galva un krūtis, turklāt sāpes krūtīs pastiprinās dziļākas ieelpas laikā. Klepojot ir dzeltenas vai zaļganas krēpas, retos gadījumos tajās var būt asins stīdziņas.

“Veselības centra 4” ģimenes ārste Dana Misiņa uzsver, ka hroniskas augšējo elpceļu un plaušu slimības saasinās rudenīgi vēsā un mitrā laikā, jo tad straujāk aktivizējas vīrusi. Dažkārt pneimonija ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas elpceļu slimības komplikācija.

– Lielu satraukumu izraisa tas, ka cilvēki nopietnas saslimšanas, piemēram, gripu vai pneimoniju, uztver kā vienkāršu saaukstēšanos, – nobažījusies “Euroaptiekas” farmaceite Līva Feldmane. Diemžēl plaušu karsonis labi padodas antibiotiku terapijai, taču to var noteikt tikai ārsts. D. Misiņa apstiprina, ka pašārstējoties plaušu karsoni pieveikt nevar. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut, ka parasta saaukstēšanās vai gripa pāraug plaušu karsonī, kas nopietnākos gadījumos var beigties pat letāli, it īpaši maziem bērniem un vecāka gadagājuma ļaudīm. Ja, lietojot kādu preparātu, veselība uzlabojas, farmaceite mudina bez kavēšanās doties pie ģimenes ārsta.

Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar ko slimo dažāda vecuma cilvēki, un tā ir viena no galvenajiem vecāka gadagājuma, hroniski slimu cilvēku un bērnu līdz piecu gadu vecumam nāves cēloņiem.

Lai novērstu noteiktu pnei­moniju veidu rašanos, ir pieejama vakcinācija. Tā ir īpaši ieteicama cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hroniskiem bronhītiem, diabētu, kā arī sirds un asinsvadu slimniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.