Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā zemes īpašniekiem veicas ar zāles pļaušanu? “LA” aptauja (18)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs
UZZIŅA

* Vienotajam platības maksājumam zemes īpašnieks var pieteikties Lauku atbalsta dienestā, ja līdz 15. augustam vismaz vienu reizi platība ir nopļauta un zāle novākta vai noganīta un appļauta. LAD ir tiesības apsekot atbalstam pieteikto zemi, lai pārbaudītu, vai vismaz 70% no platības ir apsaimniekoti. LAD apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kas aizņem vismaz vienu ha.

* Nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu vai nekoptu zemi ir 3% no kadastrālās vērtības. Ja pašvaldība noteikumos nosaka, ka neapstrādātai zemei tiek piemērota maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3%, tad kopā ar papildlikmi nodoklis jau būs 4,5% no kadastrālās vērtības.

Lai saņemtu vienoto platības maksājumu un lai nebūtu jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, zemes īpašnieki cenšas ievērot prasības – nopļaut zāli savos laukos. Taču tas izrādās grūts uzdevums, ja pats ar lauksaimniecību nenodarbojas. Daudzi pļāvējus meklē ar sludinājumu palīdzību.

Andis Brūgāns, Saldus novada Novadnieku pagastā: “Zāles pļaušana neapstrādātiem zemes gabaliem pārvērtusies par lielu, es teiktu, pat katastrofālu problēmu. Ar to gan pats saskāros tikai šogad, meklējot pļāvēju deviņiem hektāriem, kuri pieder nevis man pašam, bet kādai ASV dzīvojošajai tautietei. Agrāk zeme netika appļauta. Bet, tā kā par neapstrādātu un neappļautu zemi pašvaldībai ir tiesības dubultot nekustamā īpašuma nodokli, tas sāk sist pa kabatu. Par deviņiem hektāriem šogad bija aprēķināts ap 300 eiro liels nodoklis. Pats trakākais – apkārtnē nevar atrast nevienu, kas gribētu to izdarīt par kaut cik saprātīgu cenu. Bija gan viens vietējais, kurš piedāvāja nopļaut par 128 eiro hektārā. Bet izrēķināju, ka par gandrīz 1200 eiro varētu nolīgt pļāvēju ar visu tehniku Rīgā, uzlādēt uz treilera un atvest uz Novadnieku pagastu. Izmisumā Ieliku sludinājumu interneta portālā. Skatījušies 93 reizes, tik un tā neviens pagaidām nav atsaucies.”

Ainis, uzņēmuma “Future Forest” īpašnieks Rīgā: “Jāatzīst, ar šo problēmu līdz šim neesmu paguvis saskarties, jo pļavas aptuveni četru hektāru platībā kopā ar mežu Krāslavas novadā esmu iegādājies pirms mēneša. Tā kā pats esmu rīdzinieks, ar sludinājuma palīdzību mēģināju nolīgt pļāvēju. Nu jau gan nedēļa būs apkārt, bet pagaidām nevienu piedāvājumu neesmu saņēmis. Ja šādi atrast nevienu neizdosies, būs jābrauc uz pagastu pašam un jāmeklē uz vietas.”

Biruta, Bauskas novadā: “Lai saņemtu vienoto platības maksājumu, mūsu ierēdņi izdomājuši pārāk stingrus noteikumus – zāle ne tikai jānopļauj, bet arī jāsavāc. Bet par hektāru pļāvēji prasa 50 līdz 60 eiro. Zemes īpašniekiem, kam gadu nastas un atbilstošas tehnikas trūkuma dēļ pašiem nav iespēju to izdarīt, ik gadu tā kļūst par lielu problēmu. Šogad kopš Jāņiem sludinājumos meklēju cilvēku, kurš var nopļaut un savākt zāli manam vīram piederošos 14 hektāros Bauskas novada Vecsaules pagastā. Jūlijs jau pusē, bet neviens nav atsaucies.”

Edgars, Saldū: “Tā patiešām ir liela problēma. Jau krietnu laiku nesekmīgi meklēju cilvēku, kurš apņemtos nopļaut un savākt sienu 45 ha platībā Liepājas novada Nīcas pagastā. Pļāvēja meklējumos biju pat aizbraucis uz pagastu. Bezcerīgi. Reiz vietējā pašvaldība mani pat brīdināja, ka par nenopļauto platību varot saņemt naudas sodu. Pašvaldībai, protams, taisnība. Arī pašam man nepatīk, ka īpašums stāv nesakopts. Jāatzīst, šoreiz sludinājumu portālā ievietoju, izmisuma dzīts. Aizvadītajos gados zāli nopļāvu pats, bet man nav tehnikas, ar ko to savākt.”

Aigars Ceriņš, Cēsu novada Priekuļu pagastā: “Zāles pļāvēju mūsu pusē jau var atrast. Tas tagad kļuvis par ienesīgu biznesu daudziem, kam pašiem ar lauksaimniecību nav nekāda sakara. Par man piederošajiem četriem hektāriem Gaujas nacionālajā parkā, divreiz gadā tos appļaujot, katru reizi pļāvējam maksāju ap 200 eiro. Diemžēl pats to vairs nevaru veselības dēļ. Kaut arī no Lauku atbalsta dienesta saņemu vienotās platības maksājumu, man jāatzīst, ka no tās nav nekāda ieguvuma. Rēķinot izdevumus par zāles pļaušanu un savākšanu, klāt vēl zemes nodokli, labākajā gadījumā esmu pa nullēm. Tā kā zemei ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, nevienam citam arī to lāgā nevajag. Ja valsts noteikusi ierobežojumus, tad taču tai būtu arī jāgādā, lai zemes īpašnieki valsts aizsargājamās dabas teritorijās necieš zaudējumus un lai šai pļaušanai būtu kāda jēga.”

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. pušelnieki no zemnieku saeimas tagad par viena kombaina cenu varēs nopirkt puspagasta zemes un līksmot cik vareni biznesmeņi.

  2. šada “plaušanas likuma” ieviesejus šaut vajag – tasa ir noziegums pret TĒVZEMI – PRET LATVIEšU DZīVESTELPU –

    bezjēgi nopļaut vai noganīt atļaut , NOMNIEKAM IZLAUPīT ATļAUT, VALDīBAI īPASNIEKU APLAUPīT ATļAUT – biomasu aizvest – kaut kā pienu uz pilsetu un auglību nodrosinošos mikroelementus jūra ieskalot lai tikai naudiņas dabūtu vai nodokļa atlaides – tā ir nejēdzība ….

    10-15 gadi TāDAS APSAIMNIEKOšANAS un tur tikai sūnas augs – nekāda nauda nespēs reālu zemesauglību – mikroelementu komplektu atjaunot …

    uz tādas zeme ne cilvēki ne lopi ilgi un veselīgi nedzīvos – labi uzturētas zemes rādītājs ir tas cik ilgi kaut govs dzīvo – maniem vecākiem -agronomam un zootehniķeiu govs iedeva 18 teļus – spētu vēl tik mammīte veca palika . Bet turpat blakus 400 govju komplekss 13 gados līdz sūnajam 600 ha ganību noveda – ar aizvesto pienu vien mikroelementi no pilsētas jūrea ieskaloti un īpasnieku zeme sačakarēta neatgriezeniski …

    zālei jāatļauj sapūt tur pat KUR AUGUSI , visi kūtsmēsli kas iegūti no zāles izbarošanas janogada atpakaļ īpasnieka zemē – katra uz pilsētu aizvesta piena tonna, gaļas centners , graudu maiss jākompensē ar reālu mēslu atvešanu no pilsētas uz to zemi kura ražu devusi – VALDīBAI PIENāKTOS DARīT VISU – PAT NODOKļUS ( VISMAZZEMES NODOKLI IZLIETOT LAI ATJAUNOTU īPAšNIEKU ZEMES AUGLīBU – MĒSLUS NO PILSēTAS UZ LAUKIEM IZVESTU …

    ES VēL SAPRASTU JA Āfrikā pirktu banānu mizas latvieša zemi mēslotu – ar zemnieka skatu JūRMALĀ SKATOS UZ IDIOTIEM KAS PļAUJ MAURIŅUS ,ravē puķudobes un gāž biomasu mežā -uin izmisīgi ved kūdru un melnzemi minerālmēslus un dārzniekus algo lai pagalma kaut puķes spētu augt ….

    Jūrmalas idioti lielu ļaunumu nenodara – bet idioti kas degrade auglīgu lauku zemi – tas ir noziegums kas apdraud cilvēku izdzīvošanu —

    • piekrītu, ar piebildēm Atbildēt

      Piekrītu visam. Diemžēl, kas ir zemes auglība, kā tā rodas, un kas jādara tās vairōšanā pilsētniekiem nav zināms vispār, un dažīem lauku cilvēkiem arī. Ja gribam pastāvēt savā zemē zemes auglībai arī būs izšķiroša nozīme.

      Tāpēc pēc šādiem kritērijiem zemes auglības iznīcinātājus var saukt par idiotiem.

      Bet, ja pieņemam, ka tie, kas pieņēma šādus likumus – zāļu izvākšanu no lauka, ir labi zināma zemes auglība un kā tā rodas. Tad viņi nav idioti, bet cilvēki, kuri risina kādu sev zināmu uzdevumu.

      Es nesauktu pat par kaitniekiem, varbūt tā viņi pretojās ES režīmam. Nocirtīšu kaut vai pirkstu, bet kalpot nekalpošu.

    • Nu kad es vēl pirms gadiem 8 saimniekoju tēva lauku īpašumā ,problēmas sagādāja blakus neapstrādā un nenopļautā zeme, tā pieauga pilna ar usnēm un usnes pamazām pārņēma arī mūsu zemi,labi ka nebija latvāņi. Tagad vecāki miruši ,zemi iznomāju kaimiņam ,viņš par to nomaksā zemes nodokli un miers. Taču tās neappļautās platības ir briesmīgas ,ja pavecāki cilvēki neko vairs nespēj un naudiņas nav lai taču pārdod vai iznomā to zemi. Pats nepārdodu ,jo cena ir niecīga ,gaidu labāku cenu ,ja pats nesagaidīšu ,varbūt bērniem tiks kāda naudiņa.

  3. sociāli atstumtais Atbildēt

    nekāda miera nav un nebūs !
    4.maija Latvija = bijušie LKP CK un citi brašie komjaunieši turpina mūs dzīt vēl lielākā ,, tiesiskā ,, nonsensā !
    Otrs juridiski stiprākais likums aiz Satversmes mūsu valstī ir CIVILlikums ! Visi tagadēji ,, saražotie ,, Noteikumi + Administratīvā atbildība ( sodi) ir NELIKUMIGI, jo aizskar un pārkāpj otru tiesības un lietas ! LV CVL 1038 , 1039 . 1043. panti tiek rupji pārkāpti , tāpat kā Privātīpašums , kā Privātīpašnieka Tiesības ! Un nekāds ,, brīvais tirgus ,, te nedarbojas ! Saeima +Valdība ,, ražo ,, brāķi un Satversmes tiesa arī !
    Viens mazkulturāls , mazinteliģents konglamerāts NEKAUNIGI uzurpē varu par labu , pašizdomātu atlīdzību sev !

  4. Liels paldies par tādu labu likumu,jo mums ražojošiem zemniekiem tā ir medus maize.Daudzi piedāvā pļavas sienam.Mūsu lopiņi paēduši.Zemnieks maksājumus,akcīzes degvielu nesaņem.Bet priecājamies par to pašu. Liels sarūgtinājums ir par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu zemei.Pie patreiz piena iepirkuma cenām tā būs masveida piena ražotāju zemnieku likvidācija.

    • Nav vēlams Latvijā ražot pienu. Tas ir jāpērk no Francijas un Vācijas.

    • tu- ražojošais zemniek – nomniek un apsaimniekotāj – tu esi vnk cita zemes auglības izlaupītājs

      tev protams tā ir medusmaize – ja tavi lopi var uz cita zemes izganīties un tu cita zemes auglību kaut ķiniešiem gatavs esi pārdot. Ja tu vēl ķīniešu pilsētu sūdus atvestu lai apsaimniekoto zemi sakoptu – tad tu būtu zemnieka varda cienīgs …

      Tava naudas saimniecība un noaupa latviešu zemei auglību- ….

  5. Beidzot tiem ‘suņiem uz siena kaudzes’ nākas pauri kasīt! Sen jau tā vajadzēja! Citi cilvēki grib zemi apstrādāt, bet neviens pa lēto nepārdod un neiznomā, jo cer vai nu ārzemniekiem pa dārgo Latvijas zemi izpārdot vai kaut kādā nezināmā tālā nākotnē saviem bērniem atstāt (kuri sen jau ārzemēs dzīvo un atpakaļ braukt negrasās). Un visa šo pilsētnieku zeme stāv nesakopta, alkšņiem un nezālēm aizaugusi. Tikmēr tie, kuri grib strādāt uz zemes, šādu ‘suņu uz siena kaudzes’ dēļ to nevar. Zemes cenas vienkārši kosmiskas.

    • Pat neapstradāta zeme ir kapitāls – reals – bet tas nav atjaunojams resurss — lauksaimniecības uzdevums ir kapitalu glabat un dienišķo maizi iedot – jebkura mirklī var kredītu dabūt ja padoma labs darījums lai naudu nopelnītu pērkot Krievija un pardodot Eiropā, perkot Ķīnā un pardodot kaut nēģereiem …

      Bet latviešu zemes auglību izbarot nēģeriem Āfrikā –nē … es drīzak šaušu …

      naudu nedrīkst ļaut pelnīt bezjedzīgi ekspluatējot zemi – nedrīkst ļaut ne litru lieka piena saražot – lai netiktu izvesta zemes auglību nodrošinošā daļa , tas ka zeme varētu daudz ilgi rūpnieciski ražot no dabiskās auglības – tie ir maldi ..

  6. Svēta lieta – apkopt zemi. Kad tā ir bijis ka zemi tur bez lietderības? Laiks domāt īpašniekiem un beigt izvairīties meklējot atvieglojumus nedarīšanai. Katram ir mantinieki – iesaistiet jaunākos cilvēkus savu problēmu risinājumā, audzinām darbam, rīkojamies. Lai veicas!

    • boļševisma mantiniekam Atbildēt

      Ir jābūt rudītam un ciniskam nelietim, lai cilvēku izputināšanu nosauktu par “svētu lietu”
      Tā darīja boļševiki.

  7. tad pašvaldībām nav tā saucamie simtlatnieki? Izskatās,ka Latvijā arī bezdarbnieku vairs nav,ka neviens negrib vasaras laiku pavadīt laukos piepelnoties.

  8. Nacionālais parks,daudzi ierobežojumi.Vai tiešām nevar dabūt kaut kādas atlaides?Cik sapratu,tad Jūs neko īpašu tur darīt nedrīkstiet,tikai OBLIGĀTI viss skaisti jānopļauj.Varbūt labāk to nevajadzīgo daļu pārdot tam nacionālajam parkam un būs miers.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+