Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Plenērs Pažaisles klosterī


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 20. janvārim skatāma starptautiskā Kauņas plenēra izstāde “Klusuma ekspresija”.

 

Domājot par mūsu brāļu lietuviešu māksliniekiem, pirmais, kas nāk prātā, ir vizionārs, simbolists, sava veida mistiķis – mākslinieks un komponists Mikalojus Konstantins Čurļonis (1875 – 1911), kurš pelnīti tiek uzskatīts gan par lietuviešu profesionālās glezniecības aizsācēju, gan par vienu no lietuviešu klasiskās mūzikas stūrakmeņiem. Tā ir klasika, tas jau ir vairāk kā gadsimtu vecs stāsts. Bet ar ko lietuvieši var lepoties tagad un cik lielā mērā latviešu skatītājs ir informēts par mākslas aktivitātēm kaimiņzemē? Šādu jautājumu varētu uzdot arī lietuviešiem un tad būtu jāsecina, ka varbūt tālāk par Maiju Tabaku lietuviešu vidusmēra cilvēks tā arī netiktu. Lai arī esam viens otram kaimiņos, tomēr jāatzīst, ka neesam pārāk lutinājuši viens otru ar mākslas darbu izstādēm un arī informācija medijos ir bijusi gana skopa, tāpēc vēl jo vairāk ir jāizmanto izdevība, kuru piedāvā klasiskās mākslas galerija “Antonija”, lai apskatītu starptautiskā Kauņas plenēra izstādi “Klusuma ekspresija”, kur savus darbus publiskai vērtēšanai izstādījuši lietuviešu mākslinieki Ausma Bankauskaite, Rolands Karaljus, Gražvida Kardoka, Rūta Katiljūte, Edita Stankevičjūte, Audrjus Šumsks, Gintauts Vaičis un vienīgā Latvijas pārstāve Kristīne Kvitka.

Starptautiskais Kauņas plenērs notika vēsturiskajā Pažaisles klostera kompleksa teritorijā. No plenērā radītajiem darbiem tika izveidota izstāde, kas tika eksponēta Kauņā un Viļņā, Mākslinieku savienības izstāžu zālē. Plenēra laikā radās ideja, ka vajadzētu izstādi atvest arī uz Latviju. Izstādē būs redzami gan plenēra laikā tapušie darbi, gan arī īpaši šai izstādei radītās gleznas.

Neraugoties uz to, ka lietuviešu kultūra mums varētu likties tuva, tomēr lietuviešu mākslinieki piedāvā krietni citādu skatījumu uz kontrastu starp to, kādu mēs, latvieši, apzināmies savu identitāti, savu “klusuma ekspresiju” un kāda tā ir Lietuvas māksliniekiem.

Kur latviešiem ir raksturīgais romantiskais skatījums uz dabu, ainavisms un izteiktā “smalkjūtība” glezniecībā, lietuviešiem tuvākas ir abstraktās formas un dinamisms un, protams, ekspresionisms, kas lietuviešu mākslā ir bijis daudz ietekmīgāks nekā latviešu mākslā.

Katrs starptautisks, ar dalībnieku konkursu organizēts plenērs Lietuvā cildina savus dižos – piemēram, 2011. gadā Palangā godā tika celts Antans Žmuidzinavičs (1876 – 1966), romantiski liriskās ainavu glezniecības pamatlicējs, bet ik gadu Druskininkos tur dzimušais ģeniālais simbolists Mikalojus Konstantins Čurļonis (1875 – 1911). Savukārt starptautiskā Kauņas plenēra izstāde “Klusuma ekspresija” veltīta izcilajam lietuviešu gleznotājam Antanam Samolim (1899 – 1942), kurš dzīvojis Kauņā un ir viens no slavenākajiem Lietuvas starpkaru māksliniekiem, modernistu grupas “ARS” biedrs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+