Foto – Juris Bērziņš Soms

Plēsnieks tēmē uz desmitnieku 0

Artūram Plēsniekam pēc viņnedēļ notikušās Latvijas olimpiādes krietni uzlabojies garastāvoklis. Savu tiesu raižu sagādājušais kājas savainojums atkāpies, un jaunais svarcēlājs var droši veikt pēdējos priekšdarbus olimpiskajām spēlēm.


Reklāma
Reklāma

 

Rekords iestidzis

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Maija sākumā Artūrs no pasaules junioru čempionāta Gvatemalā pārveda ne tikai sudraba medaļu, bet arī kājas muskuļa savainojumu. “Pēc čempionāta slodzi treniņos nesamazinājām, un laikam bija par traku. Kādā brīdī sajutu, ka kaut kas nav kārtībā,” atceras Artūrs Plēsnieks. Viņa pieredzējušais treneris Eduards Andruškevičs sliecas domāt, ka mikrotrauma gūta jau Gvatemalā: “Artūrs grūšanā centās pēc personiskā rekorda – 220 kilogramiem. Paņēma uz krūtīm, atbrīvojās un sāka it kā no nulles, bet nesanāca, nometa stieni. Vēlāk mājās sāka sūdzēties par sāpēm kājā, un ārsti teica, ka sastiepts muskulis.”

Olimpiskajās spēlēs Londonā viņš startēs svara kategorijā līdz 105 kg. Ventspils komandas interesēs Latvijas olimpiādē 20 gadus vecais atlēts cēla stieni smagākajā kategorijā – virs 105 kg, kur gan bija tikai viens sāncensis. Artūrs uzvarēja, raušanā paceļot 160 kg, grūšanā – 200. “Cēlām vien tik, lai saprastu, kā jūtas kāja,” Andruškevičs atzīst, ka nebija vajadzības pārcensties. “Pirms tam bija neliels uztraukums, bet tagad redzējām, ka viss normāli un ar katru dienu kļūst labāk. Visu šo laiku ar pilnu slodzi nestrādājām, bet tagad to palielināsim – jādabū spēks kājās, tas svarcelšanā ir pats galvenais. Garastāvoklis krietni uzlabojies.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Artūra personiskais rekords summā ir 388 kg (173+215). To viņš sasniedza jau 18 gadu vecumā un pāri šai robežai nav ticis. “Spēks tagad ir lielāks – to var pateikt arī nespeciālists no malas, bet tehnika pieklibo, un tas īpaši traucē raušanā. Arī traumas cita pēc citas – mugura, plecs, tagad kājas,” izaugsmes apstāšanās iemeslus skaidro svarcēlājs. Plēsnieks cer, ka Londonā viņam nekas netraucēs pārspēt savus labākos sasniegumus un iekļūt olimpiskajā desmitniekā. Pērn pasaules čempionātā Artūrs ierindojās 15. vietā (divcīņā 380 kg), šogad Eiropā – piektajā (381 kg).

 

Ščerbatiha padomi

Olimpiskās sudraba un bronzas medaļas ieguvējs Viktors Ščerbatihs jau nogājis no lielā sporta skatuves. “Agrāk viņš man palīdzēja ar padomu tehnikas uzlabošanai, bet par to, kā sagatavoties olimpiskajām spēlēm, neesmu prasījis. Jāizturas kā parastās sacensībās. Ja uzskatīsi, ka spēles ir kaut kas ļoti īpašs, morāli salūzīsi,” spriež Artūrs Plēsnieks.

Jauniešu un junioru konkurencē Eiropas un pasaules čempionātos viņš izcīnījis deviņas dažādas godalgas, spilgti pieteicoties lielajai karjerai. Sākums ir pat labāks nekā Ščerbatiham, bet vai tāds būs arī turpinājums? Londona diez vai sniegs atbildi uz šo jautājumu. Eduards Andruškevičs: “Artūrs savā svara kategorijā Londonā laikam būs jaunākais dalībnieks. Svarcelšanā tagad arī daži ļoti jauni sportisti ceļ lielus svarus, bet labākais vecums ir no 25 līdz 30 gadiem.” Ščerbatihs uz olimpiskā paaugstinājuma debitēja 21 gada vecumā ar desmito vietu Atlantā 1996. gadā, bet pieaugušo pjedestālā pirmo reizi uzkāpa 25 gadu vecumā, izcīnot bronzu Eiropas čempionātā.

Plēsnieks uz Londonu dosies 2. augustā – nedēļu pēc spēļu sākuma. “Atklāšanas ceremonijā 27. jūlijā gribētos piedalīties,” viņš saka, “taču tā atņems daudz spēka, ilgi jābūt uz kājām. Ja gribu kaut ko izdarīt, labāk palikt mājās. Televīzijā taču visu varēs redzēt.” Gatavošanās posms noris pārmaiņus Ventspilī un Dobeles pusē Reķos. “Ventspilī ir teicami treniņu apstākļi, bet Reķos uzbūvēta zāle, un tā ir pateicīga vieta nometnei – ārpus pilsētas, dabā.”

Reklāma
Reklāma