Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. marts, 2015
Drukāt

Pletenbergs un sv. Marija gatavojas atdzimšanai (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Taisni jāpriecājas, ka tēli padomju laikā saglabājās un tie necieta," par Latvijai unikālo sv. Marijas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga akmens ciļņu atjaunošanas sākumu Rīgas pilī priecājās kardināls Jānis Pujats.

Virs Rīgas pils konventa vārtiem sienā iestiprinātie vēlās gotikas ciļņi “Madonna ar bērnu” un “Mestrs Vol­ters fon Pletenbergs” ir Eiropas mēroga viduslaiku mākslas pieminekļi un reizē arī Rīgas pils simboli. Vakar ar nelielu pasākumu tika atzīmēta šo tēlu noņemšana un nodošana restaurācijai.

Pasākumā piedalīties bija aicināti LZA prezidents Ojārs Spārītis, vēsturnieks akadēmiķis Andris Caune, kardināls Jānis Pujats, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols un Rīgas pils restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs Valdis Platais. Iepriekšminētās figūras ir senākie laicīgajā celtnē iestrādātie viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā. Turklāt, ja neskaita 16. gadsimta vidus pēdējā Livonijas ordeņa mestra Gotharda Ketlera portretu, tad Pletenberga figūra Rīgas pilī ir vienīgais līdz mūsdienām saglabātais ordeņa mestra attēlojums (kopumā Livonijas ordeņa pastāvēšanas vēsturē bija 46 mestri). “Mums uz šīm figūrām būtu jāskatās kā politiskajiem pieminekļiem, kas parādīja šīs zemes garīgo piederību un Voltera fon Pletenberga politisko svaru Livonijas valstiskajā struktūrā,” sacīja Ojārs Spārītis. Voltera fon Pletenberga (1450 – 1535) valdīšanas laiks no 1494. līdz 1535. gadam bija ilgāks nekā jebkuram citam mestram, tāpat militāro un diplomātisko dotumu ziņā viņam dota īpaša vieta Livonijas ordeņa pastāvēšanas vēsturē. Dzimis, iespējams, Vestfālenē, bet Livonijā nonācis pusaudža gados, mestrs savu pilnvaru laikā pārsvarā uzturējās Cēsīs, kur arī apglabāts. Par Pletenberga lielāko militāro veikumu uzskata 1502. gada kauju ar maskaviešiem pie Smoļinas ezera, Pleskavas tuvumā. Uzvara kaujā nodrošināja Livonijai mieru no krievu iebrukumiem uz vairāk nekā 50 gadiem līdz pat Livonijas karam 1558. gadā. Tāpat piemin, ka, pateicoties viņa diplomāta spējām, Rīgai 1525. gadā dota ticības brīvība un reformācija Livonijā noritēja bez asinsizliešanas atšķirībā no Vācijas zemēm. Bet sv. Marija Rīgas pili rotāja kā Livonijas ordeņa un visas Livonijas aizgādne. “Taisni jāpriecājas, ka tēli padomju laikā saglabājās un tā necieta. Tagad, kad ir brīvas rokas atjaunot, jāizsaka cieņa un pateicība tiem, kas pie šā darba nopietni ķeras klāt,” prieku neslēpa kardināls Pujats. Mākslas vēsturnieks Spārītis tikmēr norādīja, ka par figūru izcelsmi, vecumu un agrāko atrašanās vietu ir vairāk jautājumu un pieņēmumu nekā atbilžu. Gadskaitlis “1515” cilnī tiek uzskatīts vien par aptuveno tēlu tapšanas laiku. Pletenberga figūrai gads visumā varētu atbilst, bet sv. Marijas jeb Madonnas tēla datējums varētu būt pat 15. gadsimts. Atbildi restauratori cer iegūt, analizējot akmens paraugus. Kopā abi ciļņi salikti vai nu zviedru laikos, vai 18. gadsimta beigās, kad pilī notika lielas pārbūves. Pirms tam Madonna acīmredzot atradusies virs senajiem pils vārtiem ārpusē, bet Pletenbergs iekšpagalma pusē. Taču tās ir tikai ­versijas.

Figūras pamatīgi cietušas no laikazoba un nemākulīgiem atjaunošanas mēģinājumiem. Vēl 19. gadsimtā tās bijušas polihromas, tās ir izkrāsotas. Pavisam konstatēti 17 dažādi apdares slāņi, tostarp arī zelta krāsa un apsudrabojums.

Ciļņu izpēte, noņemšana, restaurācija un kopiju izgatavošana tiek veikta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzdevumā. Oriģinālus pēc atjaunošanas pārvietos uz saudzīgāku mikrovidi Rīgas pils iekštelpās, tātad nākotnē tie būs publiski apskatāmi. Apmeklētājiem slēgtajā pils daļā, kas domāta Valsts prezidentam, vietā uzstādīs ciļņu kopijas. Rīgas pils restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs Valdis Platais lēsa, ka restaurācija un kopijas izgatavošana varētu beigties gada beigās. Jāatzīmē, ka vēl 90. gadu beigās Latvijas restauratori atzina, ka tiem trūkst zināšanu tik sarežģītam darbam kā šo ciļņu atjaunošana, tomēr kopš tiem laikiem restauratoru kvalifikācija ir augusi. “Izaugusi jauna paaudze, kas savas zināšanas ieguvusi jau Eiropā un praktizējusies Latvijā. Šaubu par to, vai mēs varam tādu darbu veikt, mums nav,” uzsvēra Platais. Vajadzības gadījumā tiks lūgtas konsultācijas akmens restaurācijas speciālistiem citās valstīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Fon Pletenbergs noteikti bija Valters.

  2. Lieliska fotogrāfija!:)

Draugiem Facebook Twitter Google+