Siltumnīcas plēve – jo biezāka, jo labāka. Gudri padomi pirms jaunās sezonas sākuma 0
Piemājas dārziem vienkāršākais un lētākais variants siltumnīcu nosegšanai ir plēve. Arī lielsaimniecībās Latvijā līdztekus stiklam plaši izmanto plēves seguma siltumnīcas, aprīkojot tās ar visaugstākajām tehnoloģijām.
Ražotāji piedāvā dažādas plēves: ar pretkondensāta pārklājumu, noteiktu kalpošanas laiku un gaismas caurlaidību.
Jo biezāka, jo labāka
Plēves izturību nosaka tās biezums mikrometros jeb mikronos (µm). Ja šis skaitlis ir zem simta, tad tā ir ļoti plāna plēve, un siltumnīcām tādu nevajadzētu lietot. Labāk izvēlēties 150–250 µm biezu plēvi (viens mikrons ir viena tūkstošā daļa no milimetra).
“Ļoti daudzos gadījumos pircējam noteicošais ir cena. Diemžēl jo plēve izturīgāka, jo tā ir dārgāka. Tomēr neiesaku pirkt ļoti plānu plēvi. Jāraugās, vai tā izgatavota no stabilizēta polimēra. Ja segmateriālam nav pievienots stabilizators, tas knapi nokalpos līdz rudenim, jo neizturēs gaismas un temperatūras maiņas,” akcentē Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru materiālu institūta vadošā pētniece Velta Tupureina. “Nelielu siltumnīcu sienām ļoti noderīga ir stabilizētā armētā plēve – tajā iestrādāti polipropilēna diegi, kas palielina seguma ilgizturību. Jumtam šāds segums gan nav īpaši piemērots, jo tā gaismas caurlaidība ir mazāka.”
To, cik ilgi kalpos plēves segums, ietekmē saules ultravioletais starojums (UV), kas izraisa fotoķīmisku plastmasas noārdīšanos. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc siltumnīcas segums ir jānomaina. Ražotāji garantēto izturību pret UV stariem norāda sezonās – vasaras un ziemas (gadā ir divas sezonas). Ja, piemēram, uz plēves ir marķējums UV10, tas nozīmē, ka segums izturēs piecus gadus (10 sezonas).
Ražību ietekmē gaismas caurlaidība
Plēves seguma kalpošanas ilgumu ietekmē arī gaisa piesārņojums. Ja siltumnīca atrodas zemesceļa tuvumā, piesārņojums var stipri bojāt plēves virskārtu, samazinot gaismas caurlaidību. Netīrumi ir nomazgājami ar ūdeni vai speciāliem līdzekļiem. Ja plēvi nemazgā, tā noteikti jāmaina ik pēc 4–5 gadiem, vējainās vietās siltumnīcas nosegšanai var izmantot plēvi ar speciālu pārklājumu, kas atgrūž putekļus (marķējums Anti-Dust).
Lai vasarā siltumnīcā neveidotos kondensāts, jānodrošina ventilācija, kā arī konstrukcijas jāapvelk ar kvalitatīvu plēves segumu. Uz parastās polietilēna plēves, kad uzkrājas ūdens kondensāts un tai pieskaras, liekais gaisa mitrums nolīst kā lietus, tā kaitējot augiem. Labāka ir etilvinilacetāta plēve (EVA) – vizuāli tā ir līdzīga polietilēna plēvei, taču ir elastīgāka, turklāt tai pievienotas papildvielas (marķējums Anti Drip jeb ar pretkondensāta īpašībām), kuras mazina kondensāta veidošanos un tā nopilēšanu (mitruma kondensāts nenoklāj plēvi kā sīka migliņa, bet koncentrējas lielās ūdens lāsēs un notek siltumnīcas iekšpusē gar sienām līdz šķērslim vai arī noslīd zemē), tādēļ siltumnīcā nonāk vairāk saules staru, tas arī neveicina slimību izplatību. Šīm plēvēm ir vairāku gadu ilgs kalpošanas laiks.
Atšķirībā no pievienotā stabilizatora perfekti uzklāta plēve var kalpot 10–12 gadus, tomēr gaismas caurlaidība tik vecam segumam ir zema un nepietiekama augu vajadzībām. Lai paaugstinātu ražību, audzējot gaismas prasīgas kultūras, SIA “A.M.Ozoli” pārstāvis Pēteris Siliņš iesaka segmateriālu siltumnīcai nomainīt ik pēc 6–7 gadiem.
Ko nozīmē mehāniskā izturība
Viena no galvenajām plēvi raksturojošām īpašībām ir mehāniskā izturība (Super Tough). Parasti segmateriālam nosaka stiprību stiepē, pagarinot (stiepjot) to divreiz lielāku. Jo plēvei ir lielāks stiepšanās koeficients, jo tā izturīgāka pret plīšanu (klājot uz siltumnīcas, tā elastības dēļ vieglāk nospriegojas, ja vien gaisa temperatūra nav +25 °C), mazāk deformējas (ja uz seguma sakrājas ūdens vai sasnieg sniegs), ir izturīgāka pret mehāniskiem bojājumiem (uz siltumnīcas uzklāts segmateriāls neplīst, ja tajā iespiež pirkstus, piespiežas ar plecu vai uzstumj dēstu kastes; plēve nav izturīga pret nažu vai citu asu priekšmetu dūrieniem), krusu, stipru vēju. Izturīgākā šajā ziņā ir etilvinilacetāta plēve (EVA).
Siltumnīcas segumam var izmantot dubultplēvi, t.i., divas plēves kārtas. Gaisa sprauga starp plēves kārtām krietni samazina siltuma zudumus, diemžēl vienlaikus arī gaismas caurlaidību.
Spraugu starp abām kārtām nodrošina, izmantojot speciālas gaisa turbīnas, bet vienkāršāks paņēmiens ir spraugu veidot, starp kārtām stingri nostiepjot auklas. Nelielai siltumnīcai divas plēves kārtas var būt noderīgas, ja to paredzēts izmantot arī ziemā, taču jāņem vērā, ka sniegs no šīs siltumnīcas noslīdēs sliktāk.
“Būvējot siltumnīcu ar dubultplēvi un veidojot spraugu ar auklām, iekšējai plēvei jābūt plānākai (vēlams ar pretkondensāta īpašībām), bet ārējai plēvei – biezākai. Ja spraugu starp plēves kārtām nodrošina, izmantojot gaisa turbīnas, tad abām plēvēm jābūt vienāda biezuma,” skaidro Pēteris Siliņš. Veidojot spraugu nelielā siltumnīcā, pietiek ar 10 cm, bet profesionālajās siltumnīcās tā var būt pat 50 cm plata. Šādos gadījumos plēve siltuma ekonomijas ziņā pārspēj pat polikarbonātu. Temperatūras ietekmē segmateriāls izplešas un saraujas lielākā mērā nekā stikls vai polikarbonāts, tādēļ ieteicams to likt siltā laikā, lai var kārtīgi nostiept.
Izmantojot siltumnīcā ķīmiskos preparātus, kas satur sēru, hloru, to sastāvdaļas nepieķeras segmateriāla virsmai, ja izmanto plēvi ar marķējumu Sulfur/Chlorine resistant, tādējādi pagarinot seguma kalpošanas laiku (ķīmiskā izturība var būt līdz 2000 ppm sēra un 300 ppm hlora).
UZZIŅA
Plēvi var pārdurt ar naglu vai koku, to mēdz saknābāt putni. Savukārt ziemā neapkurināmā siltumnīcā segmateriālu var sabojāt leduskristāli, kas veidojas siltumnīcas iekšpusē, sasalstot kondensātam. Plēves kalpošanas laiks ir īsāks nekā stiklam – atkarībā no tās ķīmiskā sastāva 1–12 gadus.
Praktiķu viedoklis
Skopais maksā divreiz
Dārzniecības “Neslinko” saimniece Elga Bražūne:
“Senais teiciens, ka skopais maksā divreiz, ir patiess attiecībā uz lētas preces pirkšanu. Uzskatu, ka hobijtipa siltumnīcu īpašniekiem un pusprofesionāļiem neatmaksājas pirkt lētās, lielveikalos piedāvātās siltumnīcu plēves, jo tās saules un vēja ietekmē ātri sairst. Ja siltumnīcu konstrukcijas ir izturīgas, tās vajag apvilkt ar daudzgadīgo EVA pretkondensāta plēvi, kas kalpo 4–8 gadus. Viena no seguma galvenajām priekšrocībām – izstādot pavasarī augsnē tomātu un gurķu dēstus, uz tiem nepil auksta ūdens lāses.
Mūsu saimniecībā uzcelta arkveida siltumnīca ar dubultplēvi, kurai plānotais mūžs bija astoņi gadi, taču mums segmateriāls nokalpoja bez remonta 12 gadus. Sniegs no šīs siltumnīcas nav jātīra, jo tas nekrājas – pats noslīd lejā. Dubultajai plēvei ar 8–12 cm plato spraugu ir savi labumi – gaisa slānis palīdz uzturēt siltumu, bet tajā pašā laikā neļauj siltumnīcai pārkarst. Ja gaisa temperatūra laukā dažkārt paaugstinās līdz +30…+32 °C, zem seguma tā neuzkarst vairāk par +29 °C. Plēves segums ir jākopj, lai tam būtu labāka gaismas caurlaidība. Ik rudeni siltumnīcu no iekšpuses un ārpuses mazgājam ar speciālajiem mazgāšanas līdzekļiem, lai attīrītu plēvi no glumās kārtas, t.i., sārņiem, kas sakrājušies no augiem. Pēc tam segumu noskalo ar ūdens strūklu. Agrāk siltumnīcai korē putni, ķerot kukaiņus, izknāba plēvē caurumus. Sākumā tos aizlīmējām ar speciālo izolācijas lenti, bet vēlāk pārbūvējot izdomājām ko citu – siltumnīcai korē augšējo plēvi nenogriezām līdz ar malām, bet atstājām palielu gabalu, kas nepiegulst karkasam, bet gan brīvi plivinās vējā. Secinājām, ka putni baidās no plandošā plēves gabala un segumu vairs neknābā. Tiem, kuri gatavojas būvēt siltumnīcu, iesaku ievērot tās novietojumu. Siltumnīcas galiem jābūt orientētiem ziemeļu–dienvidu virzienā. Ja tā būs izvietota ar sāniem pret dienvidiem un nebūs noēnota ar tīkliem, siltumnīcu nevarēs izvēdināt, un augiem būs grūti karstā laikā, no spožās saules gaismas tiem bieži apdegs lapu malas.
Ik pēc 5 gadiem jauna plēve
Vircavas pagasta saimniecības Dzērves saimniece Evita Gūtmane, tomātu audzētāja ar teju 20 gadu pieredzi:
“Savā saimniecībā paši uzbūvējām septiņas koka karkasa siltumnīcas ar divslīpju jumtu, kam augstums viduskorē ir 4,5 metri. Konstrukcijas mūžs ir desmit gadu. Siltumnīcas apvilktas ar EVA plēvi, kas iztur 5–6 gadus. Kad segums jau savu laiku nokalpojis, to rudenī noņemam, tā ziemā ļaujot noplicinātajā augsnē ietecēt lietum un sniegam. Pavasarī atkal karkasam uzliekam piecgadīgo plēvi, kur tā turas līdz siltumnīcas nojaukšanai. Ilgstoši vienuviet audzējot, augsnē savairojas patogēnie mikroorganismi, tādēļ katru jauno siltumnīcu ik pēc desmit gadiem būvējam citā vietā. Tomātus audzējam divu metru augstumā, augšējo stiepli piestiprinot pie karkasa šķērskokiem. Tā kā siltumnīcai ir divslīpju jumts, tas ziemā, sasniegot dziļam sniegam, regulāri jātīra, pretējā gadījumā plēve tiks izstaipīta.
Jāatceras, ka plēves biezumam nav īpaši lielas saistības ar tās ilgmūžību. Viss atkarīgs no tā, cik stingri segums tiks uzvilkts. Plēve jāklāj, kad gaisa temperatūra ir ap +10 °C, tā nedrīkst veidot krunkas, citādi ātri vien saplīsīs. Ja plēvi liek vēsā laikā, tā saraujas, nestiepjas, bet vēlāk, temperatūrai paaugstinoties līdz +20…+30 °C, veido vēderiņus. Savā saimniecībā siltumnīcu plēvi nemazgājam, toties lielu uzmanību pievēršam slimību profilaksei. Lai neizplatītos infekcijas, sezonas laikā sistemātiski izvācam augu atliekas. Līdzko tomāti noražojuši, stublājus nekavējoties izraujam, likvidējam, bet siltumnīcu vēdinām, lai mitrumā neveidotos slimību perēkļi.”
