Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. septembris, 2012
Drukāt

Plika galva neiederas


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Nē, bērniņ, tu nevari ģērbt tautisko tērpu un braukt uz baznīcu. Bez vainaga jauna meita nevar iet ļaudīs. Ko domās svešie? Esi gulējusi ar puisi, kurš tavu vainagu noņēmis,” teica sirmmāmiņa bārenītei Ilzītei kādā stāstā, ko ”Latvijas Avīzes” redakcijai atsūtīja pensionāre Aina Mikulāne no Dignājas.

 

Stāstu par tikumības nozīmi stāstījuši viņas dzimtas pārstāvji viens otram vairāk nekā deviņās paaudzēs. Vai nākamās paaudzes stāstīs tālāk?

”Atceros, kā pirmās brīvvalsts laikā lepojās tautastērpos ģērbušās ar zīļu vainagiem galvā, ap vidu apsieto tautisko jostu un izrakstītu kreklu mugurā trīs četrus gadus vecās tautumeitas. Kad apskatos ulmaņlaika foto-grāfijas, prieks ieraudzīt mazas meitenītes tautastērpos ar vainagu galvā. Cik daudz izlaiduma bilžu, kurās meitenes redzamas tautiskā apģērbā ar vainagiem galvā, tērpi dažādu novadu, arī vainagi attiecīgi pieskaņoti. Arī tagad, kad redzu meitenes tautastērpos, man svarīgi redzēt viņu galvā uzliktos vainagus – īstos, nevis Jāņu, plika galva pie tērpa nepiederas. Galvas rota pie tautastērpa ir pati svarīgākā detaļa – mazajām meitenēm un jaunām meitām – vainags, sievām – aubīte vai lakatiņš, vai speciāli darināta galvassega.

 

Kāpēc meitenēm nav vainaga? Pēdējos gados ir skolnieces, kas kļūst par māmuļām pat pamatskolas gados… Izsaku priekšlikumu vispirms Dziesmu un deju svētkos visām dalībniecēm noņemt Jāņu vainagus! Dziedātāju rindās stāvēt vai nu ar vainagu galvā, vai aubīti, lakatiņu vai citiem darinājumiem,” rosina A. Mikulāne.

 

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, kura konsultē kolektīvus pirms Dziesmu un deju svētkiem, piekrīt, ka Dziesmu un deju svētkos būtu jāvalkā pilns tautastērps, nav pieņemami, ka nav galvassegas. Bet, cik runāts ar meitenēm, tās lielākoties dod priekšroku ziedu vainagiem, jo tas esot lētāk, ērtāk un vienkāršāk. Turklāt ”precētās negrib likt aubes, jo tad viņas izskatoties slikti, mati pēc aubes noņemšanas vairs neesot frizūrā”, par sieviešu kompleksiem nosmej L. Rubena. Savukārt tie auduma vainagi, kas redzēti Dziesmu un deju svētkos, nereti ir pārāk krāšņi – atgādinot līgavu kroņus. Bijuši arī kuriozi, kad vainagus vēlas likt galvā šķirtenes, lai parādītu, ka atkal ir dabūjamas. ”Latviešu tradicionālajā kultūrā nav simbolu, ko lietot šķirtenēm vai atraitnēm,” atzīst L. Rubena. Igauņiem gan esot simbolisks priekšauts – ”klēpja sargātājs” –, ko šķirtās sievas var nevalkāt, lai parādītu, ka atkal vēlas precēties.

Vēsturiski vainags kā nevainības simbols parādījies 17. gadsimtā līdz ar Bībeles izplatīšanos mājās. Tolaik bija pieņemts, ka vainagu liek meitenes no vecuma, kad tās ir ”izdodamas” pie vīra un var nodrošināt dzimtas turpināšanu. Tāpēc nebūtu pareizi, ka auduma vainagu liek galvā pavisam mazas meitenes, jaunākas par 13 gadiem, piebilst L. Rubena.

 

Viedoklis

Alternatīva – simbolisks gredzensgredzens_20

Lai apliecinātu apņemšanos saglabāt nevainību līdz kāzām, kustība ”True Love Waits” (tulkojumā no angļu val. – īsta mīlestība gaida) izplata pasaulē simboliskus gredzenus. Tādi ar tulkojumu latviešu valodā – ”Īsta ♥ gaida” – nopērkami arī Latvijā.

Jauniešu organizācijas ”Īsta mīlestība gaida” pārstāvis Kaspars Ozoliņš: ”Mūsdienās viena vai cita veida vainags meitenes galvā vairs neko nenozīmē. Piemēram, baltā kāzu kleita vai plīvurs arī ir tikumības simboli, bet vai tad visas līgavas baltā kleitā ir gaidījušas līdz kāzām? Nē. ”Īsta mīlestība gaida” gredzens tiek valkāts vairāk ar mērķi atgādināt sev par apņemšanos gaidīt seksuālās attiecības līdz kāzām. Protams, ja cilvēks, kurš gaida, satiek vēl kādu ar šādu gredzenu, ir uzreiz skaidrība par otra uzskatiem un principiem. Tie, kas apņemas gaidīt, paraksta apsolījuma kartīti un iegādājas gredzenu, ir nopietni apsvēruši šo jautājumu un ir gatavi apliecināt citiem savu apņemšanos.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+