Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. maijs, 2013
Drukāt

Plūdu sekas – sešciparu izteiksmē


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Plūdi radījuši ievērojamus zaudējumus gan pašvaldībām un to iedzīvotājiem, gan vairākām apdrošināšanas kompānijām.


 

Vairākums apdrošināšanas kompāniju plūdu apdraudētās teritorijas gluži vienkārši neapdrošina. Vietas, kas katru gadu applūst, esot zināmas, bet apdrošinātāju uzdevums ir sniegt atbalstu tikai neparedzētu risku gadījumos. Taču šā gada plūdos ūdens ieskāva arī daudz tādu teritoriju, kuras citugad palikušas neskartas, tādējādi apdrošinātājiem radot lielus izdevumus.

Apdrošināšanas kompānija “Balta” no klientiem saņēmusi jau 80 atlīdzību pieteikumus, kas naudas izteiksmē ir 153 000 latu. “Baltas” Īpašumu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče prognozē, ka summa varētu pieaugt līdz pat 200 000 latu. Visvairāk pieteikumu saņemti no Ogres, Pļaviņu un Daugavpils novada. “Pagājušās nedēļas nogalē saņēmām ziņu, ka Daugavpils novadā atkāpies ūdens, tas nozīmē, ka tikai tagad sāksim apsekot tur cietušos īpašumus,” teic I. Danče. Vairākiem klientiem atlīdzība jau izmaksāta. Ogrē četros īpašumos uzstādītas telpu žāvēšanas iekārtas, lai varētu konstatēt zaudējumu apmērus. Rekordlielu atlīdzības summu – ap 50 000 latu – “Balta” šogad izmaksās publiskajā telpā daudzkārt figurējušās Ogrē, Ogres ielā līdz pusei ūdenī pabijušās mājas īpašniekiem. I. Danče gan skaidro, ka klientiem esot jārēķinās ar ierobežojumiem, jo fiziskajām personām atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem piešķir tikai reizi piecos gados. “Jāatzīst, dabas stihijas – sniegi, plūdi, vētras, zibens – pēdējos gados apdrošinātājiem rada pamatīgus zaudējumus,” norāda I. Danče.

“If apdrošināšana” privātpersonu īpašuma produkta vadītājs Endijs Melecis savukārt skaidro, ka izteikta interese par apdrošināšanos pret plūdu potenciālajiem draudiem ikdienā neesot vērojama.

Pagaidām “If apdrošināšana” saņēmusi vienu atlīdzības pieteikumu no Jēkabpils, kur plūdos cietis kāda uzņēmuma celtniecības modulis, un klients iesniedzis zaudējumu kalkulāciju par 5000 latu.

AAS “Gjensidige Baltic” patlaban saņemti 18 pieteikumi par plūdu radītiem zaudējumiem, informē uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. Visvairāk atlīdzības pieteiktas par apdrošinātajiem īpašumiem Ogrē un Daugavpilī. Daži pieteikumi saņemti arī no Jelgavas, Līvāniem, Valkas, Viļakas un Rēzeknes. Visu objektu zaudējumu atlīdzības apdrošināšanas kompānijai varētu izmaksāt ap 55 000 latu.

Arī ERGO apdrošināšanas sabiedrība šopavasar saņēmusi vairākus pieteikumus par plūdu radītajiem zaudējumiem. Vienā pieteikuma gadījumā, kas saņemts no Pļaviņu novada, atlīdzība mērojama 6000 latu apmērā, pārējos gadījumos zaudējumi vēl tiek izvērtēti. “Prognozes liecina, ka plūdu postījumi ERGO klientiem varētu būt līdz 20 000 latiem,” informē ERGO Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš. Viņš stāsta, ka iedzīvotāju interese par iespēju pasargāt savu īpašumu pret plūdiem pēdējos gados ir bijusi liela, jo īpaši klientiem, kuru īpašums atrodas tuvu ūdenstilpēm.

“BTA Insurance Company” SE saņēmusi desmit atlīdzību pieteikumus par plūdu bojātiem īpašumiem no Ogres, Jelgavas, Valmieras, Vecumnieku novada, Rēzeknes, taču visvairāk pieteikumu bijuši no Daugavpils novada.

“Prognozējam, ka kopējais zaudējumu apmērs varētu sasniegt 30 000 LVL,” saka Renārs Duntavs, “BTA Insurance Company” SE Īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs. BTA sedz plūdu radītos zaudējumus, tikai tad, apdrošinot īpašumu, jāizvēlas papildrisks – plūdu–palu risks.

Cita kompānija “Seesam Insurance AS” tieši pretēji – šopavasar pagaidām nav saņēmusi nevienu atlīdzības pieteikumu, kas būtu saistīts ar pavasara palu ūdeņu nodarītajiem zaudējumiem. Uzņēmuma pārstāve Dace Raciborska pauž, ka cilvēku aktivitāte apdrošināt īpašumus pret dabas stihijām neesot pārāk liela. “Tēriņus par apdrošināšanas polisi daudzi mēdz uzskatīt par ģimenes budžeta otrā plāna sadaļu, kurai nauda tiek atlicināta tikai tad, ja nosegti visi neizbēgamie izdevumi par siltumu, elektrību, pārtiku, drēbēm un tā tālāk,” norāda D. Raciborska.

 

Jābūvē jaunas hidroelektrostacijas

Ogres novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs informē, ka pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus, lai sniegtu atbalstu privātpersonām. Patlaban vēl tiekot apzināti precīzi zaudējumu apmēri, jo pašvaldība saņemot aizvien jaunus iesniegumus. Pēc pašreizējām aplēsēm, cietuši 120 īpašumi – mājokļi, dārza mājas un vasarnīcas. Provizoriskie aprēķini liecinot, ka pabalstos novada pašvaldībai būs jāizlieto 87 500 latu, kas ir 70% no kopējās zaudējumu summas. Valdība sola kompensēt pašvaldībai pusi no pabalstiem izmaksātās naudas.

Pašvaldības zaudējumu aptuvenās summas esot skaidras – bojātajiem komunikāciju tilta balstiem vajadzīgi 86 000 latu, aizsargdambim – gandrīz pusmiljons latu, taču vispirms dome gribot tikt galā ar privātpersonu pabalstiem.

Pašvaldība jau palīdzējusi iedzīvotājiem izsūknēt akas, izvest atkritumus un bojāto iedzīvi, veikt dzeramā ūdens kvalitātes analīzes, salabojusi ūdens bojātos ceļus un sniegusi citādu atbalstu ap 20 000 latu apmērā, taču vēl steidzamajiem darbiem aizies aptuveni 42 000 latu. Kopējo Ogres novadam nodarīto zaudējumu prognozes variē no 320 000 līdz pat teju miljonam latu.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Arnītis informē, ka kopumā pavasara plūdi Pļaviņu novadam izmaksās ap 350 000 latu, no kuriem 150 000 – pašvaldībai, bet 200 000 – privātpersonām. Novadā cietušas 74 mājas. Vislielākos zaudējumus pašvaldībai radījuši sociālā aprūpes centra, neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta, jauniešu iniciatīvu centra un pašvaldības policijas telpu bojājumi. Cietusi arī mūzikas skola. “Galvas sāpes rada arī milzīgā krasta erozija, ko plūdi radījuši,” skaidro A. Arnītis. Vairākās zonās cilvēku mitekļiem un ceļiem drīz varot rasties draudi iebrukt upē, tāpēc steidzami esot nepieciešama krasta nostiprināšana.

“Varbūt smieklīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu izbūvēt vienu hidroelektrostaciju aiz Jēkabpils un vienu pie Daugavpils. Tad atkristu visi plūdu draudi,” norāda Arnītis.

Vilnis Špats savukārt vēstī, ka viņa vadītājā Cesvaines novadā plūdi izmaksās aptuveni 100 000 latu. “Tā kā atrodamies kalnā, ūdens iedzīvotāju mājokļus vai citas ēkas principā nav skāris, taču viens tilts teju sabrucis, otrs stipri bojāts, izskaloti neskaitāmi ceļi, tostarp dzelzceļš, applūdināti lauki un tīrumi,” stāsta novada priekšsēdētājs. Postu radījusi arī kapsētas teritorijas applūšana. Novadā plānots izveidot papildu caurtekas, lai uz priekšdienām neatkārtotos tik plaši ceļu postījumi.

 

Fakti:

“Swedbank P&C Insurance” veiktās aptaujas dati liecina, ka cilvēkus mazāk par citiem riskiem mājokļa drošībai uztrauc dabas radītie. Tikai katrs trešais no 881 aptaujātā Latvijas iedzīvotāja savu mājokli vēlētos pasargāt no plūdiem, 41% – no zibens spēriena, 39% – no vēja radītajiem zaudējumiem, bet 25% baida sniega radītais posts.

Daudz vairāk aptaujāto – 84% – baidās no ugunsgrēku un zādzību, bet 55% – no kaimiņu nolaidīgas rīcības sekām.

{gallery id=”1681″}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+