Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. jūlijs, 2013
Drukāt

Plūmītes – ar ko atšķiras dažādas šķirnes? (1)

Foto-Anda KrauzeFoto-Anda Krauze

“Vai varat pateikt, kādam augam piederīgas šīs lapas un auglīši? Tam ir arī ērkšķi – diezgan pagari, bet reti. Krūms ir ļoti liels, apmēram 2 m augsts, kādus astoņus gadus vecs. Šopavasar pirmo reizi ziedēja baltiem ziediem. Gribu zināt, kā šo krūmu sauc un vai tā augļi ir ēdami?” Inta Reinholde Salacgrīvas novadā

 

Skaidrs, ka vēstulei pievienotās sakaltētās lapas un auglīši pieder kādai plūmei, taču pēc atsūtītajiem paraugiem nevar precīzi noteikt sugu. Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase spriež, ka runa ir par ērkšķu plūmi vai mazo plūmi (būku, krēķi, krīklīti, cūku plūmi). Mazāk ticams, ka tā ir Kaukāza plūme (aliča).

Kaukazplumes_1_AKĒrkšķu plūme (Prunus spinosa) ir neliels krūmveida koks, taču var būt arī paliela auguma un, kā rāda nosaukums, – ar ērkšķiem. Jaunie dzinumi parasti klāti ar matiņiem. Pavasarī ērkšķu plūmes zied baltas kā kupenas, turklāt smaržo. Augļi tām ir ļoti sīki, ieapaļas formas, ar īsiem kātiņiem, melni ar zilu apsarmi, zaļu mīkstumu un stipri savelkošu garšu. Ienākas vēlu, nereti paliek zaros arī ziemā un noder putnu barībai. Dzīvīgās ērkšķu plūmes dažviet pat pārgājušas savvaļā un veido necaurejamus džungļus.

Mazā plūme (Prunus domestica ssp. insititia) ir sīkaugļu mājas plūmes forma. Koks ir pastāva auguma, ērkšķi var būt vai nebūt. Uz jaunajiem dzinumiem ir matiņi. Augļi ienākas vidēji agri. Tie ir sīki, violeti, ar gaišu apsarmi, zaļganu vai iesārtu mīkstumu un saldskābu vai pat saldu garšu. Augļu forma ovāla, retāk ieapaļa. Būkas ir salā izturīgas un pieticīgas, vairojas ar sakņu atvasēm un nereti pāriet savvaļā.

Kaukāza plūme (Prunus cerasifera ssp. divaricata) ir ērk­šķ­ains liela auguma koks, jaunie dzinumi tam ir kaili. Augļi parasti ienākas agri vai vidēji agri un viegli birst. Tie ir ieapaļi vai olveida, sīki, dzelteni, sarkani (retāk – tumši sarkani), ar paskābu, taču ne savelkošu garšu. Koki pieticīgi, bet ne visai ziemcietīgi.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ņemot vērā robežas tuvumu, var domāt, ka tas ir Dienvidigaunijā bieži sastopamais krēķis (ig. kreek, lejasvācu Kreke) (dažās Igaunijas pilsētās ir pat Krēķu iela). Ja aizlaiž, aug ātri pa visu dārzu. Laba raža reti, bet augļi gardi.

Draugiem Facebook Twitter Google+