Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

Podagras spīlēs. Kā palīdzēt sev, kad ir šī kaite?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Nu jau ilgāku laiku mani moka podagra, bet ģimenes ārsts neko prātīgu nevar ieteikt, tāpēc no savas ligas netieku vaļa. Kā šo slimību ārstē? Kādas zāles jālieto, un vai vispār var izārstēt?” JĀNIS S. DUNDAGĀ

“Manam vīram un dēlam ir podagra, asinīs ir paaugstināts urīnskābes daudzums. Vai to var samazināt ar zāļu tējām, izmantojot skalošanas terapiju?” SARMĪTE KALNIŅA RĪGĀ

Podagra ir vielmaiņas slimība, kas rodas, ja no organisma netiek izvadītas purīnvielas. Tās vispirms koncentrējas asinīs, pēc tam veidojas urīnskābes kristāli, kas parasti izgulsnējas kāju, roku pirkstu, elkoņu locītavās un izraisa artrozes. Rodas lēkmjveida sāpes, locītavu pietūkums un apsārtums, var būt traucēta urīnskābes izdalīšanās caur nierēm.

Slimība mēdz būt saistīta ar iedzimtību, taču vairākumā gadījumu to izraisa ēšanas paradumi – purīnvielas saturošu produktu pārāk liels īpatsvars uzturā. Šīs vielas organisms pats neražo – tās uzņem ar pārtiku. Urīnskābes daudzums asinīs palielinās pēc trekna uztura un… arī badošanās laikā! Ar podagru var saslimt cilvēki, kuriem ir citu slimību vai medikamentu izraisīti nieru funkciju traucējumi.

Galvenais podagras ārstēšanas princips – urīnskābes daudzuma kontrole asiņu serumā un urīnā (bioķīmiskās analīzes). Jāvēršas pie reimatologa, lai paaugstināta urīnskābes līmeņa gadījumā ārsts izrakstītu medikamentus, kas veicina urīnskābes izvadīšanu no organisma. Ja ir palielināts ķermeņa svars, tas jānormalizē un jākļūst mēreni aktīvam ikdienā.

Ārstēšanas sastāvdaļa ir arī diezgan stingra diēta. Podagras pacientiem uzturā jāsamazina dzīvnieku tauki, gaļas olbaltumvielas un sāls un ēdienkartē jāiekļauj daudz sakņu un augļu. Gastroenterologs, dietologs Edgars Bodnieks iesaka nelietot aknas, nieres, mēli, teļa un vistas gaļu, gaļas konservus, treknas zivis, zivju konservus un buljonus, cietos taukus, sieru, pākšaugus, skābenes, spinātus, ziedkāpostus, tomātus, sēnes, kafiju, kakao, šokolādi u.c. Šis ir gadījums, kad veģetārisms var būt attaisnojams, lai gan gaļa un zivis pavisam nav aizliegtas – pieļaujams 100–150 gramu dienā 2–3 reizes nedēļā. Ja gaļu un zivis termiski apstrādā, puse purīnvielu no tām izdalās. Buljonu var lietot tikai no gaļas otrā novārījuma, uzlabojot to ar garšaugiem un garšvielām. No olbaltumvielu produktiem purīnvielu nav pienā un olās.

Podagras sāpju lēkmes rodas arī alkohola dēļ, piemēram, lai gan alū purīnvielas ir niecīgā daudzumā, bet alkohols kopumā kavē urīnskābes izdalīšanos caur nierēm. Taču dienā ieteicams izdzert līdz pat diviem litriem tējas (tostarp urīndzenošas) un ūdeni. Piemērots ir arī sārmains minerālūdens.

Ņemot talkā tautas medicīnu, urīnskābes sāļu skalošanai no organisma mēdz lietot selerijas sēklu uzlējumu. To var gatavot pēc farmācijas doktores Vijas Eniņas ieteikuma. Vienu tējkaroti sasmalcinātu sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj astoņas stundas ievilkties. Pēc tam nokāš un lieto pa vienai ēdamkarotei trīsreiz dienā. Uzlējuma vietā var izmantot svaigu selerijas sakņu sulu, dzerot pa 1–2 ēdamkarotēm vienreiz dienā. Pavasarī palīdzēs svaiga gārsa, ko pievieno salātiem. Šis augs palīdz no locītavām izvadīt sakrājušos sāļus.

Aukstā laikā jāizvairās no ķermeņa atdzišanas, jo urīnskābe sliktāk šķīst vēsā vidē, tāpēc rodas slimības paasinājumi. Taču sāpošās locītavas podagras gadījumā nedrīkst sildīt, jo tas veicina iekaisuma izplatīšanos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+