Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

“Poļi grib mūsu pienu, baltkrievi – sviestu” (4)

Jaunajā "Māršavas" veikalā Rīgā tirgošanās jau rit pilnā sparā. SIA "Māršavas piens" direktore Signe Seile: "Veikalā pieejami gan piena produkti ar "Māršavas" zīmolu, gan citi vietējo saimnieku ražojumi." Foto - Sandra DieziņaJaunajā "Māršavas" veikalā Rīgā tirgošanās jau rit pilnā sparā. SIA "Māršavas piens" direktore Signe Seile: "Veikalā pieejami gan piena produkti ar "Māršavas" zīmolu, gan citi vietējo saimnieku ražojumi." Foto - Sandra Dieziņa

Laikā, kad piena krīze ieilgusi un saimnieki meklē iespējas, kā dažādot realizācijas iespējas, redzams, ka piena kooperatīvi mēģina iespraukties tirdzniecības nišā un meklē citus attīstības variantus. Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka Latvijā pienu aktīvi izpērk poļi par salīdzinoši augstu cenu un piena jau sāk pietrūkt, tāpēc vietējie pārstrādātāji spiesti celt cenas.

Iespēja realizēt vairāk

Kooperatīva “Māršava” ļaudis izlolojuši domu par sava veikala atvēršanu Rīgā, un divus gadus lolotā ideja beidzot materializējusies – Tallinas ielā 38 nule kā atvērts pārtikas produktu veikaliņš “Gardēdis”. Faktiski Krievijas embargo lika visiem sarosīties un domāt gan par savu pārstrādi, gan veikaliem.

Kooperatīva izpilddirektore, SIA “Māršavas piens” direktore Signe Seile stāsta, ka veikalā pieejami gan piena produkti ar “Māršavas” zīmolu, gan citi vietējo saimnieku ražojumi – svaiga gaļa, zivju un gaļas konservi, bioloģiskā maize, tējas. Piena produkti ir aptuveni puse no pieejamā sortimenta. Sadarbība notiek ar LPKS “Viļāni”, kas arī pārstrādā pienu, un veikalā tiek piedāvāta arī “Viļānu” bioloģiskā produkcija.

“Māršavas piens” ir kooperatīva meitasuzņēmums, kurā vairāk nekā 90% pieder kooperatīvam, bet pārējo daļu īpašnieki ir piecas saimniecības, kas ieguldīja uzņēmumā, – “Kalna Peipuži”, “Talči”, “Kamalda”, “Kalna Tomēni” un SIA “Liepas M”.

Veikals atvērts, lai popularizētu kooperatīvus, veicinātu produkcijas noietu un atbalstītu savus biedrus, uzsver Seile. Kā piemēru viņa min z/s “Mazlauri”, kas šogad sākuši ražot puscieto Rehtšprehera sieru. “Mazlauru” saimnieks Māris Reht­šprehers veikala atklāšanā neslēpa savu gandarījumu. “Labi, ka ir vieta, kur var iegādāties Latvijas preci,” viņš teica. Rehtšprehera siers pieejams vēl “Rimi” “Klēts” veikaliņos, bet tas arī viss. Šobrīd “Mazlauros” nedēļā pārstrādā aptuveni vienu tonnu piena. Piena pārstrādi saimnieks sāka šogad, 28. februārī izgatavojot pirmo siera rituli. Pārstrāde tika sākta, lai risinātu ieilgušo krīzi piena tirgū.

LPKS “Māršava” valdes priekšsēdētāja Dace Pastare neslēpj, ka jaunais veikals ir iespēja palielināt produkcijas realizāciju. Lielajiem tīkliem kooperatīva prece neesot interesanta tā iemesla dēļ, ka tā ir samērā dārga. Turklāt “Māršavas” produkti tiek ražoti, izmantojot citu pārstrādātāju resursus un tas nozīmē sadārdzinājumu. Tomēr kooperatīvs mērķtiecīgi strādā pie savas pārstrādes izveides un paredzams, ka to varētu attīstīt nākamā gada pirmajā pusē. “Izdomāju, ka mēs varētu iet divus ceļus vienlaikus – mēģināsim tirgot paši un attīstīsim savu pārstrādi. Iepriekš no bankas finansējumu nedabūjām un no maksimālā projekta uztaisījām mikroprojektu, kas gan nav nekāds mikro, jo visas iekārtas naudu maksā. Pašreiz ar pilnu sparu notiek pēdējie remontdarbi, un, iespējams, pārstrādi palaidīsim vēl šogad,” teica Dace Pastare.

Par plašāku pārstrādi domā arī LPKS “Viļāni”, kas šobrīd darbojas mājražotāja statusā. Pirms vēl nav pateikts “hop”, “Viļānu” vadītāja Aija Kiserovska plānus neatklāj, taču stāsta, ka šobrīd pārstrāde ir salīdzinoši neliela. Tāpat kā citi, arī “Viļāni” atkarīgi no piena iepirkuma cenām, kas jau otro mēnesi palielinās vidēji par vienu centu uz kilogramu mēnesī. Kiserovska gan paredz, ka ziema būs grūta, jo barības sagatavošanu ietekmēja sliktie laikapstākļi. Četri saimnieki no kooperatīva pat plāno pārtraukt ražošanu, jo zemo piena iepirkuma cenu dēļ nav varējuši nopirkt saimniekošanai tik nepieciešamo zemi, ko līdz šim nomājuši.

Sāk eksportu

Liela pieredze savu veikalu un tirdzniecības vietu izveidē ir kooperatīvam “Straupe”. Jautāju PKS “Straupe” vadītājam Imantam Balodim, kā notiek kooperatīva attīstība pēdējo divu gadu laikā, kad stājās spēkā Krievijas embargo. “Protams, tas mūs ietekmē tāpat kā citus!” teic piensaimnieks. Kooperatīvam ir 15 veikali un tirdzniecības vietas, taču embargo dēļ savās tirdzniecības vietās nācies samazināt realizācijas cenas, līdz ar to ieņēmumi ir mazāki. Taču labā ziņa ir tā, ka uz vietējo tirgu orientētā “Straupe” šogad sākusi eksportu. Lielākoties uz Izraēlu, ASV, Bulgāriju tiek eksportēts biezpiens, arī sviests, bet kefīrs – uz Angliju, kur to iegādājas lielākoties no Latvijas aizbraukušie. Vai eksports augs, tas būs atkarīgs no pasūtījumiem.

Labā ziņa esot arī tā, ka sviestam cena Eiropas tirgū strauji kāpj un līdz ar to kooperatīvs var palielināt cenu savam sviestam. Arī pieprasījums pēc sviesta audzis – par to interesējas gan poļi, gan baltkrievi. “Poļi grib arī mūsu pienu, un cena ir ļoti laba – 28 centi/kg ar nosacījumu, ka viņi paši atbrauc pakaļ. Salīdzinājumam – augustā vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 18,5 centi, “Straupe” saviem biedriem maksāja vidēji 24,2 centus par kilogramu piena. Poļi jau pieteikušies vizītē, jo grib to pienu, kas mums pašiem līdz šim bija lieks,” stāsta Balodis. Šāds pavērsiens – straujš cenu kāpums – bijis ļoti negaidīts un faktiski liek arī vietējiem pārstrādes uzņēmumiem palielināt iepirkuma cenas. “Food Union” tikko paziņoja, ka no 15. septembra palielinās iepirkuma cenu par 30% mēneša laikā. Pēc kāda laika šis pieaugums atspoguļosies arī gatavās produkcijas cenās, taču cenu pieaugums nebūšot straujš un tieši proporcionāls, sola uzņēmums.

Ažiotāža ceļ cenas

Joprojām situācija piena tirgū ir sarežģīta. Lai arī pēdējā mēneša laikā cenas pasaules tirgos piena produktiem – sviestam, sieram un piena pulverim – palielinās, piena iepirkuma cenas nespēj turēt līdzi. Kā liecina LPKS “Piena ceļš” izpilddirektora Jāņa Ruska teiktais, piena cena aug gan Lietuvā, gan Latvijā. “Piena ceļš” strādā, lai primāri piegādātu pienu sev piederošajam uzņēmumam “Jaunpils pienotava”, bet pāri palikušo pienu kooperatīvs piegādā gan ilglaicīgam partnerim Lietuvā “Rokiškio sūris”, gan Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Nenoliedzami, ka Krievijas embargo būtiski ietekmējis “Jaunpils pienotavu”, kas kaimiņvalstī realizēja vairāk nekā pusi no saražotā, līdz ar to nācās meklēt jaunus eksporta tirgus. Ruskis stāsta, ka pašlaik sūrā darbā Krievijas tirgus aizstāts ar citu valstu tirgiem – Vācijas, ASV, Turkmēnijas. Augusi arī uzņēmuma tirgus daļa Latvijā. Ruskis apliecina – līdz šim Jaunpilī jau ieguldīti vairāk nekā pieci miljoni eiro un jau tuvākajā nākotnē plānots investēt, palielinot biezpiena ražošanas jaudas, – pēc šā produkta ir liels pieprasījums gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Pērn zemnieku kooperatīviem piederošo SIA “Latvijas piens” savā paspārnē ņēma lielākais graudu kooperatīvs “Latraps”. Kopš graudkopju iesaistīšanās piena lietās pagājis aptuveni pusotrs gads, un jautājām “Latrapa” ģenerāldirektoram Edgaram Ružam, kā graudkopji cīnās ar piena nozares problēmām. Viņš teic, ka situācija ir gana sarežģīta. Līdz šim piena iepirkuma cenas bija ļoti zemas, taču pēdējo nedēļu laikā poļu izraisītās ažiotāžas dēļ cenas strauji iet augšā. Tas ir labi zemniekiem, kas līdz šim bija spiesti realizēt pienu zem pašizmaksas, bet nupat poļu piedāvātā cena jau pārsniegusi pašizmaksas līmeni.

“Jau tiek lauzti līgumi. Mums trūkst piena. Problēma ir tā, ka šī situācija sitīs zemniekiem pēc kāda laika, jo šīs ažiotāžas dēļ nenotiek kooperatīvu konsolidācija. Daudzi mazie kooperatīvi dzen nozari iekšā krīzē, nav vienota spēka, kas varētu cīnīties par izdevīgākām cenām,” sarunā ar “LA” teica Ruža. “Latraps” strādā kopīgi ar “Piena ceļu”, lai varētu konsolidēt nozari, taču pagaidām vēl grūti spriest, kā tas izdosies. Jo ir bažas, ka atsevišķi ražotāji var krist eiforijā Polijas uzpircēju piedāvātās cenas dēļ. Šobrīd vairāk nekā skaidrs, ka lēmumiem jābūt ilgtspējīgiem. Viens no tiem ir paša “Latrapa” iniciētais, proti, kooperatīvs uzsāk sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības skolām. Paredzēts mācību procesam un praktisko iemaņu gūšanai nodot traktortehniku un kādu no zemes apstrādes palīgierīcēm. Kā pirmā skola ir izvēlēta Kandavas lauksaimniecības tehnikums, kas tehniku no kooperatīva vadības saņems jau nākamnedēļ.

“Latrapa” vadītājs vēl piebilst, ka šā brīža situācijā, kad piena sāk totāli trūkt, Briseles lēmums par atbalsta piešķiršanu īslaicīgai piena ražošanas samazināšanai ir galīgi nelaikā. Jāatgādina, ka līdz 26. septembrim piena ražotāji var pieteikties uz atbalstu īslaicīgai piena ražošanas samazināšanai, kas būs 140 eiro par tonnu.

20160919194258_8221

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. “jo šīs ažiotāžas dēļ nenotiek kooperatīvu konsolidācija. Daudzi mazie kooperatīvi dzen nozari iekšā krīzē, nav vienota spēka, kas varētu cīnīties par izdevīgākām cenām”
    Ko nez Ruža vēlas konsolidēt? Apvienosies tie kooperatīvi un dos Latvijas pienam un LP diktēs cenu. Kāpēc lai kāds apvienotos un nodotu Latvijas pienā, ja LP cenas vienmēr bijušas zemākas uz pārējo fona? Ārkārtīgi liela tā apvienošanās vēlme, taču bez kvalitatīvi izstrādātas sistēmas, kurā kooperatīvi saskatītu izdevīgumu (atdalot tukšos solījumus).

  2. Malači. Lai veicas. Tikai viena baža – ka nenobendē uzplaukumu zaļie ekologi. Tie ir naski uz jaunu liegumu izgudrošanu, jaunu aizliegumu noteikšanu, jaunu, dārgi ieviešamu ultimātu uzstādīšanu. Var sanākt tā, ka pienu varētu eksportēt, bet var nebūt iespējams saražot, jo kaimiņiem sūdu smaka traucē un svītra pāri plānam uzcelt jaunu kūti. Vai ekošmekologi izdomājuši, ka vircas izmantošana lauku mēslošanai, kā darīts gadu simtiem, dramatiski kaitē videi, jāceļ attīrīšanas kombināts par simtiem tūkstošiem eiro.
    Reizēm ir sajūta, ka zaļie mērkaķi strādā banku labā. Kā bankām apsīkst kredītņēmēju straume, tā zaļie atkal jaunu prāsību un uzņēmumi un zemnieki iet atkal pēc aizņēmuma, lai kārtējo prasību izpildītu.

  3. parstrade ludzu neuzkeraties uz aka,polu aziotaza jus iedzis bankrota. cena celas pienam ,izejmaterialam,nevis galaproduktam ,tam ko jus nespejat izveidot.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+