Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. oktobris, 2016
Drukāt

Vai piensaimnieki izjūt piena iepirkuma cenas kāpumu? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Sandra Stricka, Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Dimanti” vadītāja: “Ja nebūtu poļu pieprasījuma pēc piena un augstāka cenas piedāvājuma, tad mēs te joprojām saņemtu 17 centus/kg. Tagad, kā esmu dzirdējusi, dažam labam jau maksā 26 un pat 27 centus/kg. Cik zinu, poļi kopā ar arābiem ir uzvarējuši kādā lielā iepirkumā, turklāt Polijā sākusi darboties liela piena pārstrādes rūpnīca, kam nepieciešama izejviela. Es tikai ceru, ka pieprasījums no Polijas varētu būt stabils. Ja pēkšņi poļi pienu vairs nepirks, piena iepirkuma cenas var atgriezties iepriekšējā līmenī. Tagad arī vietējie piena pārstrādes uzņēmumi ir spiesti pacelt cenas. Katrs zemnieks šobrīd cīnās par katru centu, jo tiem ir saistības ar bankām un piegādātājiem, tāpēc piensaimnieki staigā no viena piena uzpircēja pie otra. Faktiski poļi mūs ir paglābuši, jo situācija ir ļoti nežēlīga.”

 

Uldis Ķirsis, Brocēnu novada SIA “Rāvas” īpašnieks: “Tagad trīs piegājienos piena iepirkuma cena ir pieaugusi no 18,5 līdz 29,5 centiem/kg. Kā vienā dienā cena nokritās, tā īsā laikā tagad ir atpakaļ. Tagad ir normāla piena iepirkuma cena, jo Eiropā jau sen piens tā maksā. Ar 30 centiem/kg jau varam sākt pelnīt, bet, ja piena cena ir zem 25 centiem/kg, tad gan ir zaudējumi. Saražoto realizējam “Piena partneriem”, kas to pārdod Lietuvas uzņēmumam. Pēdējos divos gados piena nozarē situācija bijusi ļoti smaga, taču pasaules cenas sviestam un piena pulverim sākušas palielināties, līdz ar to ir cerība uz augstākām cenām. Tagad gan arī graudiem ir pēdējo piecu gadu laikā zemākā cena, taču ar mīnusiem, cerams, šī nozare nebūs.”

 

Jānis Višņevskis, Burtnieku novada “Zemturi BG” īpašnieks: “Pašlaik viss ir salaists dēlī, jo piena nav, daudzi met mieru piena ražošanai, jo nespēja sagādāt lopbarību. Var teikt, ka piena pārstrādes uzņēmumi paši sev izraka kapu, jo negribēja maksāt zemniekiem. Tagad piena katastrofāli trūkst un cena mēneša laikā ir pieaugusi par 9 centiem/kg. ES maksā par nesaražoto pienu 14 centus/kg, un tā ir cena, ko zemnieks nekad nenopelnīs. Arī mēs esam pieteikušies uz īslaicīgu piena samazināšanas pasākumu, speciāli laižam ciet govis ātrāk un tas ļaus samazināt piena apjomus. Domāju, ka daudzi tā dara un tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos piena būs mazāk gan vietējā tirgū, gan eksportam.”

 

Viesturs Liepiņš, Krimuldas novada z/s “Kalndunduri” saimnieks: “Ja nebūtu poļu, tad piena iepirkuma cenas joprojām turētos viszemākajā līmenī. Tas, kas notika pēdējā pusgada laikā, bija vājprāts. Mēs un vēl vairāki zemnieki mainījām sadarbības partneri un tagad pienu nododam poļiem. Mums katrs cents ir svarīgs. Neviens gan nevar garantēt, ka piens poļiem būs vajadzīgs ilgākā laikā. Bet kurš iepriekš varēja paredzēt, ka krīze piena nozarē būs tik gara. Es strādāju kopš 1991. gada un tādu krīzi pieredzu pirmoreiz. Labi, ka poļi tirgu iešūpoja, vismaz cena pieauga. Uzskatu, ka piens ir un būs vajadzīgs.”

 

Juris Cīrulis, Jelgavas novada z/s “Mežacīruļi” saimnieks: “Globāli pasaules tirgos pagaidām nekas labs nav manāms. Tagad reģionā tirgu iedzīvina trīs kombināti – Polijas, Lietuvas un Bauskas. Tas, ko šobrīd redzam tirgū, ir cīņa par ražotāju. Tas ir tirgus sadalīšanas pasākums, lai atsevišķus zemniekus dabūtu pie sevis, taču ilgstoši šim pasākumam pagaidām nav pamata. Cena, ko šobrīd piedāvā zemniekiem, izraisa gaviles, un tas ir kā atvaļinājums piena sektorā, jo sasprindzinājums bijis ilgstošs, kura laikā daļa ražotāju ir izstājušies. Tomēr Latvijas piensaimnieki pierādījuši lielu izturību, neredzot gaismu tuneļa galā. Mums ļāvis izturēt gan Eiropas, gan valsts atbalsts. Ja piena iepirkuma cena globāli tuvotos 25 centiem/kg, tad daudzām saimniecībām vajadzētu sākt dzīvot.”

 

Uzziņa

* Zemākais piena iepirkuma cenas kritums bija jūlijā – 0,177 eiro par kilogramu, bet pēc tam sācies kāpums – augustā zemniekiem tika maksāti vidēji 0,186 eiro, bet septembrī – jau 0,201 eiro. Cenas pieauguma tendence turpinās arī oktobrī.

* Piena iepirkumu cenu kritums pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu brīvlaišanas sasniedza 36%, Latvijas piensaimniecības turpinājušas strādāt un tikai 1% jeb 92 saimniecības pārtraukušas darbību. 1,2% jeb 111 saimniecības mainījušas specializācijas virzienu.

* Pēc Krievijas embargo valsts un ES atbalstos piensaimniecības saņēmušas kopumā 28,7 miljonus eiro.

Avots: Zemkopības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas, ka poļu un leišu kombināti šodien kaut ko vairāk nopērk, nenozīmē, ka tagad piena tirgū var sākties gaviles. Jo ir taču rudens, kad govis iet ciet. Pienāks pavasaris un vasara un piena pārprodukcija Eiropā atkal par sevi atgādinās. Vecās Eiropas valstis turpinās dotēt savus piena ražotājus, kā līdz šim, bet mūsu piena pārstrādātāji atkal nositīs piena iepirkuma cenu un turpat vien būsim. Žurnālistiem nevajag taisīt
    no īslaicīga cenu kāpuma lielu ažiotāžu un dot rožainas cerības šai nozarei. Domāju , ka Liepiņš un Cīrulis
    ir kaut cik tuvāk īstenībai.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+