Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. augusts, 2015
Drukāt

Policija: šogad velosipēdus zog mazāk; sarucis arī negadījumu skaits (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts policijas un Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA statistika liecina – šogad mazāk zagti velosipēdi, arī negadījumu ar šā transportlīdzekļa iesaistīšanos bijis mazāk.

Valsts policijas statistikas datos par laiku no 2012. gada līdz 2015. gada sākumam bija novērojama negatīva tendence – velosipēdu zādzību skaits ik gadu pieauga par vidēji 31%, savukārt negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, – par vidēji 13%. Tomēr patlaban dati uzrāda iepriecinošus rādītājus, infrmē sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Zvirgzdiņa.

“Salīdzinot šī un pagājušā gada periodu no janvāra līdz augustam, ir vērojama pozitīva tendence – šogad velosipēdu zādzības un negadījumi ir notikuši retāk. Attiecīgi šogad ir samazinājies arī šāda tipa negadījumos cietušo skaits,” norāda Zvirgzdiņa.

Attiecīgi arī BALTA šogad ir saņēmusi mazāk atlīdzību pieteikumu par zagtiem velosipēdiem vai negadījumiem, kuros ir bijuši iesaistīti velobraucēji. BALTA statistika liecina, ka šogad, salīdzinot šī un pagājušā gada periodu no janvāra līdz augustam, atlīdzību pieteikumu skaits par zagtiem velosipēdiem ir samazinājies par 27%, savukārt pieteikumu skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti ir velobraucēji, – par 13%.

Analizējot nozagto velosipēdu statistiku, var secināt, ka gada laikā vidēji tiek fiksētas 1909 velosipēdu zādzības, no kurām tikai vidēji 204 zādzības tiek atklātas. “Tomēr pozitīvi ir tas, ka pēdējo pāris gadu laikā ir novērojams atklāto zādzību skaita pieaugums. Šo pieaugumu noteikti ietekmē fakts, ka ik gadu arvien pieaug Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrēto velosipēdu skaits. Kā liecina CSDD dati, gadā tiek piereģistrēti vidēji 3 līdz 4 tūkstoši velosipēdu. Patlaban kopumā Latvijā reģistrēti aptuveni 27 000 velosipēdu,” norāda Zvirgzdiņa.

Valsts policijas statistikas dati liecina, ka no 2012. gada līdz šā gada jūlijam kopumā ir fiksētas 6695 velosipēdu zādzības un 2515 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdisti.

Apdrošināšanas BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis atzinīgi norāda, ka velosipēdu īpašnieki arvien vairāk sākuši rūpēties par braucamrīku drošību, jo ik gadu pieaug ne tikai CSDD reģistrēto, bet arī BALTĀ apdrošināto velosipēdu skaits. “Lai gan šogad esam saņēmuši kopā jau gandrīz simt pieteikumus par velosipēdu zādzībām un negadījumiem, iepriecinošs ir fakts, ka šādu pieteikumu skaits kopumā šogad ir samazinājies par 18%. Šogad klientam izmaksājam 1630 eiro lielu atlīdzību par diviem nozagtiem velosipēdiem, kā arī esam rezervējuši 1000 eiro atlīdzības izmaksai par negadījumu, kurā velobraucējs uztriecās virsū gājējam. Tikmēr par velosipēdu sadursmēm ar automašīnām pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību izmaksa ir vidēji 355 eiro,” stāsta Savickis.

Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem – gan velosipēdu zādzībām, gan negadījumiem, Valsts policija kopā ar apdrošinātāju BALTA ir sagatavojusi vairākus drošības padomus:

iegādājoties jaunu velosipēdu, vienmēr pieprasiet velosipēda pasi, kurā ierakstīts rāmja numurs;

noteikti iesakām piereģistrēt savu velosipēdu, jo reģistrācijas uzlīme atvieglos un palielinās iespēju, ka gadījumā, ja tomēr jūsu ritenis tiks nozagts, to būs vieglāk atpazīt un atgūt;

velosipēdu neatstājiet nomaļā vietā. Labāk to novietot novērošanas kameru tuvumā, apsargātā vietā vai tur, kur ir daudz cilvēku;

atstājot velosipēdu pie veikala, mājas vai pat iekšā šķūnītī, garāžā vai citās telpās, obligāti pieslēdz to ar drošām pretaizdzīšanas ierīcēm, vislabāk ar “U” veida saslēgu. Velosipēdu nekad nesaslēdziet “pašu ar sevi”, jo tādā gadījumā zagļi to var vienkārši aiznest;

lai netiktu nozagts velosipēda sēdeklis vai riteņi, to piestiprināšanai izmantojiet skrūves, nevis ekscentru savienojumus;

neatkarīgi no tā, vai braucat pa velosipēdiem paredzēto celiņu, ietvi vai ceļa malu, galvā velciet ķiveri;

tāpat noteikti, braucot ar velosipēdu, velciet atstarojošo vesti. Ja Jums tādas nav, tad noteikti nodrošinieties ar vairākiem mazākiem atstarotājiem, ko piestipriniet gan priekšpusē, gan aizmugurē, lai būtu pamanāms no jebkura skatupunkta;

vienmēr pirms braukšanas pārbaudiet sava velosipēda tehnisko stāvokli un laikus veiciet velosipēdam nepieciešamos tehniskos labojumus. Pat dažbrīd šķietami mazs bojājums var brauciena laikā novest pie kādas lielākas ķibeles un negadījuma;

noteikti nedrīkst aizmirst par vienu no svarīgākajiem noteikumiem, kas ir jāievēro, braucot ar velosipēdu pa jebkāda veida ceļiem, – ziniet ceļu satiksmes noteikumus. Ja plānojat braukt ar velosipēdu, jums noteikti ir jābūt velosipēdista apliecībai vai arī autovadītāja apliecībai, lai nerastos situācija, kurā, nezinot noteikumus, jūs mēģināt šķērsot ielu, kad to patiesībā nevarat darīt, tādējādi izraisot sadursmi;

apzinieties savas, kā arī apkārt esošo spējas. Ievērojiet braukšanas ātrumu, kas atbilst ceļa segumam, kā arī vietai, kādā atrodaties. Rīgā noteikti būtu jābrauc daudz uzmanīgāk un lēnāk, nekā jūs, iespējams, braucat jebkurā citā pilsētā, kur mašīnu un cilvēku nav tik daudz.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Līdzeklis pret zagļiem. Viens paziņa teica- velosipēdam ir jābūt strašnijam! Zaglis ņems spožo un smuko, lai var uzreiz pārdot. Tāpēc viņš savam jaunajam velosipēdam pielicis sarūsējušu stūri un aizmugurē – sarūsējušu dubļubleķi. Viss, efekts panākts, velosipēds izskatās pēc veca krāma! Kaut gan patiesībā ir jauns, tīrs, ķēde ieeļļota, iet ideāli, nekas negrab.

Draugiem Facebook Twitter Google+