Foto – LETA

Policija vairāk uzmanības velta rūpnieciskajiem nelegāļiem
 0

Mana saruna ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku un Sabiedriskās drošības biroja priekšnieku pulkvežleitnantu Arvilu Feierābendu sākas mazliet filozofiski. Ka pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus principā ir slikti.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ka jāmāca jaunā paaudze to nedarīt, bet ka vienlaikus katrs pats ir savas dzīves veidotājs. Ka visi mēs esam cilvēki un tikai retais nav pagaršojis nelegāli izgatavotu kandžu. Ka alkohola lietošana var kļūt par slimību un sociālu problēmu, ko nav iespējams apkarot tikai policejiskām metodēm.

 

Pulkvežleitnants teic, ka arī padomju laikos ar kandžas tecinātājiem likumu uzraugi cīnījušies, tā nav bijusi legāla nodarbe, par to draudēja administratīvā atbildība, nerunājot par tirgošanu, par ko varēja saņemt bargu kriminālsodu, jo tas skaitījās noziegums, kas vērsts uz valsts ekonomikas graušanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kandžas dzinējus trenkāja arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Dažādos gados bija dažādas nianses. Piemēram, no alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizlieguma nakts laikā, kas stājās spēkā 2002. gada vasarā, līdz 2007. gada vidum likums par nelegālu alkohola tirdzniecību paredzēja tikai administratīvu atbildību un tāpēc policijai bija grūti tikt “točkās” iekšā. Šo piecu gadu periodu var uzskatīt par “točku” zelta laikiem. Daži to turētāji pat bija tik nekaunīgi, ka atklāti ierīkoja dzelzs durvis ar lodziņu, pa kuru, īpaši neslēpjoties no varas pārstāvjiem, izsniedza dziru. Tagad, ja savākts pietiekami daudz pierādījumu, policija ar tiesneša atļauju var ielauzties un veikt kratīšanu. Ja, izmantojot taktiskus paņēmienus, bez spēka lietošanas ir izdevies iekļūt nelikumīga alkohola tirdzniecības vietā, kas ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta, piemēram, uzsākts kriminālprocess par to, ka tur notiek nelegāla alkohola tirdzniecība, policija var veikt dzīvokļa kā notikuma vietas apskati bez prokurora vai izmeklēšanas tiesneša lēmuma.

Tātad kratīšana nav gluži tas pats, kas apskate. Ja nelegālais alkohols atrodas redzamā vietā, piemēram, virtuvē zem galda, kratīšanu izdarīt nav nepieciešams. Šo faktu tad fiksē dzīvokļa apskates protokolā un nelegālo alkoholu izņem.

Ja apskatē nekonstatē nelegālo alkoholu (tas ir noslēpts, piemēram, pagrabā vai aizslēgtā skapī), policija prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim var lūgt pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu. Tāpat policija var kratīt neatliekamības kārtā.

Pagājušogad ieviesa tā saucamo “točku” karti: katrs iedzīvotājs Valsts policijas mājas lapā ar interaktīvās kartes palīdzību var paziņot par adresi, kurā tiek nelegāli tirgots alkohols. Tālāk šo vietu pārbauda vietējais 
policijas iecirknis. Ja informācija apstiprinās, tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā lietvedība, ja ne – adrese tiek izdzēsta un saglabāta datu bāzē kā riska informācija. Iedzīvotāju atsaucība esot liela.

A. Feierābends ir viens no tiem, kas pēdējo gadu laikā strādājis pie grozījumiem alkoholisko dzērienu aprites likumā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā pie pantiem, kas attiecas uz nelegāla alkoholu ražošanu un tirdzniecību. Pēdējie grozījumi šobrīd atrodas otrajā lasījumā Saeimā. Politiskā līmenī pieņemts lēmums, ka sodi par šiem pārkāpumiem jādekriminalizē (kriminālatbildība par alkohola ražošanu lielos apjomos, kas ir, sākot no 20 litriem absolūtā
alkohola, jau paliek, tāpat kā par tirgošanu, sākot pat ar vienu pudeli).

Reklāma
Reklāma

Dzīvē tas nozīmē, ka no šā gada aprīļa par pieķeršanu kandžas dzīšanā otrreiz un katru nākamo reizi gada laikā nedraudēs kriminālsods, bet naudas sods: privātpersonai no 250 līdz 500 latiem, juridiskai personai – no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Tikpat bargi sodi draudēs kustamā vai nekustamā īpašuma īpašniekam, kuru īpašumos notiek nelegālā alkohola ražošana, glabāšana, tirgošana, – līdz šim ar to tiesībsargājošajām ie-stādēm bija problēmas, jo īpašnieki gandrīz vienmēr izlikās nezinām, kas viņu īpašumos notiek, un no soda izvairījās. Atbildība iestāsies īpašuma valdītājam, ja gada laikā atkārtoti, pēc brīdinājuma saņemšanas par iepriekš norādīto darbību konstatēšanu un turpmāku nepieļaujamību, īpašumā tiks konstatēti atkārtoti alkohola aprites normu pārkāpumi.

Pamatlietas jau nemainās. Nekādus alkoholiskos dzērienus bez licencēm tirgot nedrīkst. Savam patēriņam var izgatavot alu un vīnu, kas radies vienīgi rūgšanas procesā. Dzērienus, kas rodas destilēšanas procesā, nedrīkst gatavot kaut vai vienas pudeles eksemplārā ikvakara mundrumam.

“Likumi jāievēro gan tantei laukos, kas izdzen dažas pudeles vietējam traktoristam, gan rūpniekam, kas dzen kandžu vairumā un to izplata vairākos novados. Cita lieta, ka policija savus resursus nevar veltīt tik daudz šādu tanšu trenkāšanai kā rūpnieciskajiem nelegāļiem, kam tas ir ienesīgs bizness. Jāstrādā gan pie piedāvājuma apkarošanas, gan pieprasījuma samazināšanas – tie ir faktori, kas balsta viens otru,” secinājis pulkvežleitnants.