Poligrāfija vietējo rokās 0
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft
Poligrāfijas nozare ir viena no retajām ražojošajām nozarēm Latvijā, kas krīzi pārvarēja vien ar nelielu korekciju. Nozares uzņēmumu apgrozījums pēdējos desmit gados ir ievērojami pieaudzis – no apmēram 100 miljoniem eiro 2004. gadā līdz gandrīz 340 miljoniem pērn.
Poligrāfijas nozarē ir aptuveni četrarpus tūkstoši strādājošo ar vidējo darba algu 800 eiro.
Pirms 20 gadiem, kad Latvija atguva neatkarību, tai līdzi nāca PSRS mantojums gan ar domāšanas veidu, gan milzīgām rūpnīcām, gan morāli novecojušām iekārtām, mašīnām.
“Tas nozīmēja nepieciešamību ļoti strauji pārkārtoties. Tajā laikā nozarē ienāca jauna un aktīva paaudze, kas šajā jomā saskatīja perspektīvu. Reizēm šie cilvēki ar poligrāfiju pirms tam nav bijuši pat saistīti, piemēram, Jelgavas tipogrāfiju izveidoja trīs puiši, kas tolaik tikko bija beiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti, bija arī iestrādnes reklāmas lauciņā. Viņi privatizēja nolaistu rajona tipogrāfiju, un šobrīd tas ir moderns uzņēmums,” stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.
Šobrīd poligrāfijā gandrīz nav neviena ārvalstu investora. Aptuveni desmit līdz piecpadsmit gadu laikā visā poligrāfijas nozarē tika veiktas ļoti lielas investīcijas, nomainītas daudzas iekārtas, un tādā veidā Latvijas poligrāfijas nozare nokļuva “pirmajās līnijās”. “Sanāca tā, ka notika straujš tehnoloģisks lēciens”, atceras I. Bečere. Nozīmīgs bija un ir Eiropas fondu atbalsts.
Ne visiem izdevies
Protams, ir bijis uzņēmumu atbirums pa šiem gadiem, ne visiem ir izdevies, un joprojām ir uzņēmumi, kas neiztur konkurenci. Piemēram, “Tipogrāfija Citrons”, “Krauklītis”, “Madonas poligrāfists” u.c. “Reizēm tā var būt īpašnieku problēma, kas nespēj kopīgi vadīt savu biznesu, gadās arī vienkārši nemākulīgi vadītāji u. tml.,” uzskata I. Bečere.
Piemēram, grāmatu ražošanā ir nepieciešamas gadiem ilgas sarunas ar rietumvalstu izdevējiem, lai dabūtu pirmo pasūtījumu. “Piemēram, vācu izdevējs savā profesionālajā dzīvē nemaina divas lietas – banku un tipogrāfiju. Tā ir liela māksla, diplomātija un pacietība iegūt ārvalstu pasūtītāju poligrāfijā, it īpaši grāmatu izdevējdarbībā,” norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir eksporta projektu vadītājam.
Daudzu nozaru uzņēmumi runā par kvalificēta darbaspēka trūkumu, un poligrāfijas nozare nav izņēmums. To apstiprina “VG Kvadra Pak” valdes loceklis Roberts Vasiļevskis: “Lielākā daļa jauno darbinieku ir jāapmāca pašiem, tādējādi tērējot tam ievērojamu laiku un resursus. Tehniski izglītotu inženieru un operatoru trūkums viennozīmīgi bremzē uzņēmumu attīstību gan poligrāfijas, gan arī citās nozarēs.”
Rīgas Valsts tehnikumā (RVT) tagad ir likts pamatakmens jaunam praktisko mācību korpusam RVT, t.i., tiks izveidota reāla tipogrāfija kā mācību bāze. “Seši uzņēmumi pagājušajā mācību gadā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā pilotprojektā par darba vidē balstītu izglītību. Tas nozīmē, ka audzēkņi praktiskās darba iemaņas apgūst uzņēmumā,” stāsta I. Bečere.
Ekskluzīvāka niša
Visā pasaulē ir raksturīga tendence, kas sakrīt ar Latvijas situāciju – samazinās tirāžas, bet pieaug grāmatu nosaukumu skaits. Nākamo 5 – 10 gadu periodā grāmatu ražošana saglabāsies esošā apmērā, liecina drukas un mediju konfederācijas “Intergraf” pētījumi. Daži no lielajiem pasaules laikrakstu izdevējiem, kas pirms pāris gadiem atteicās no drukātajām versijām, šobrīd atkal ir sākuši tās drukāt.
“Jā, tirāžas ir nelielas. Veidojas noteiktas cilvēku grupas, kas lasa grāmatas un laikrakstus drukātā veidā nevis tāpēc, ka nemāk apieties ar digitālajām tehnoloģijām, bet tāpēc, ka viņiem drukātā versija ir ērtāka. Tā būs ekskluzīvāka niša. Grāmata ir kļuvusi lielāka vērtība kā dāvana un kā objekts, kurā var ieguldīt naudu,” norāda I. Bečere.
Tiek prognozēts arī digitālās drukas pieaugums, tie ir digitālie fotoalbumi, ģimenes kalendāri u.tml. “Nopietni sākam domāt par laikrakstu produktu iekārtām, kas atbilstu jaunām prasībām. Tas noteiktu mūsu attīstību tuvākajiem pieciem gadiem. Nav tik daudz plānu par jaunu nišu apgūšanu, cik vēlme vairāk attīstīt pakalpojumus. Gribam kļūt par poligrāfijas uzņēmumu, kas risina savu klientu problēmas, dod viņiem padomus, ieteikumus. Tur es redzu nākotni poligrāfijas uzņēmumiem,” teic “Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.
Latvijas uzņēmumi nekad nevarēs izdarīt daudz, lēti un ilgā laikā. Mums nav tādu resursu. “Piemēram, vietējie poligrāfijas uzņēmumi visbiežāk strādā ar 3 – 10 tūkstošu tirāžām. Latvijas klientiem tirāža piecu tūkstošu apjomā ir bieži sastopama, ja nepieciešams, var nodrukāt arī 50 vai 100 tūkstošus ārzemju klientiem. Miljona tirāža ir grūti izpildāms pasūtījums,” rezumē Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.
