Polijā koncertzāļu celtniecības bums; domā, kā tās piepildīt 0
Šogad Polijā uzceltas trīs jaunas koncertzāles. Jaunākā no tām, Krakovas Kongresu centrs, atklāta tikai oktobra vidū, bet nākamā gada septembrī gaidāma Vroclavas Mūzikas foruma atklāšana.
Portālā artsjournal.com ievietots izsmeļošs raksts par jaunumiem Polijas koncertdzīvē, un tā centrālais jautājums: kā Polijai izdosies piepildīt savas jaunās koncertzāles, kuras, atškirībā no līdzšinējām celtnēm, paredzētas 1800 un vairāk klausītājiem.
Raksta autore Rebeka Šmida norāda, ka Rietumeiropas iedzīvotājiem plašas, vairākus tūkstošus klausītāju uzņemt spējīgas koncertzāles ir ikdiena, turpretī Polijā tās tiek uztvertas kā triumfs pār aizgājušo padomju ietekmes posmu un atgriešanās pie Eiropas vērtībām.
Septembrī Polijas ziemeļrietumu pilsētā Ščecinā tika atvērta moderna, caurspīdīga filharmonija. 1. oktobrī uz jaunām telpām Katovices koncertzālē – tajā jau paguvis uzstāties Londonas Simfoniskais orķestris un Vīnes Filharmoniķi – pārcēlās Polijas Nacionālā radio simfoniskais orķestris.
Kultūras ministrijas pārstāve Monika Smolena laikrakstam “The New York Times” (NYT) pastāstījusi, ka 80 procenti Polijas kultūras infrastruktūras sagrauti 2. Pasaules kara laikā, un ilgu laiku tās uzlabošanā arī nav ieguldīti līdzekļi. “Taču tagad viss attīstās ātri. Cilvēki ir izglītotāki un turīgāki,” ministrijas pārstāve sacīja laikrakstam.
Krakovas Kongresu centra celtniecība maksāja 104 miljonus eiro, un pilsēta sedza 77% izmaksu. Katovicē ES fondu finansējums sedzis pusi no 80 miljoniem eiro jaunajai Radio mājvietai. Starp citu, agrākajā ogļraktuvē uzceltās ēkas dārzs – 415 koki – veidots sadarbībā ar komponistu Kšištofu Penderecki, kurš ir arī arborists. Pendereckis laikrakstam sacījis, ka koncertzāles celtniecība bija nepieciešama, jo “nav iespējams radīt auditoriju bez koncertzāles”.
Monika Smolena “NYT” atzinusi, ka laikā starp 2007. un 2013. gadu Polija saņēmusi divus miljardus eiro no ES fondiem tieši kultūras infrastruktūras izbūvei un atjaunošanai. Pārējās Eiropas valstis šajā pašā laika posmā savstarpēji sadalījušas 7,6 miljardus eiro.
Pēc tam, kad koncertzāles uzceltas, rodas loģisks jautājums par to piepildīšanu, norāda raksta autore. Krakovas Kongresu nama apsaimniekotāji nākamajam gadam jau nodrošinājuši 50 kultūras sarīkojumus un 150 konferences. Katovicē, kas atrodas aptuveni 75 kilometrus no Krakovas, ir tikai 300 000 iedzīvotāju, taču, kā norāda koncertzāles idejas autori, tā piesista vismaz divus miljonus interesentu no apkaimes pilsētām, turklāt papildus ieguvums ir sadarbība ar Penderecki, Vitoldu Ļutoslavski un Henriku Mikolaju Gorecki – poļu dižākajiem mūsdienu komponistiem.
