Polija nosoda divu Krievijas karakuģu iebraukšanu Baltijas jūrā 2
Polija piektdien kā “agresīvu un bezatbildīgu” nosodīja Krievijas soli, nosūtot uz Baltijas jūru divus karakuģus ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm “Kalibr”.
“Kuģu, kuri ir arī spējīgi nest kodolieročus, nosūtīšana ir agresīva un bezatbildīga uzvedība un neatbilstoša reakcija uz NATO jūlijā Varšavā pieņemtajiem lēmumiem,” pavēstīja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.
Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka NATO spēku izvietošana Polijā un Baltijas valstīs nav naidīga izpausme pret Krieviju.
“Šīs militārās izvietošanās mērogi nav tādi, kas liktu Maskavai domāt, ka tā no mūsu puses saskaras ar draudiem,” sacīja Vaščikovskis.
Kā ziņots, NATO trešdien apliecināja, ka Baltijas jūrā iebraukuši divi Krievijas karakuģi.
“Mēs varam apliecināt, ka divi Krievijas karakuģi nesen iebraukuši Baltijas jūrā,” ziņu aģentūrai BNS Briselē sacījis alianses preses pārstāvis Dilans Vaits.
Tie varētu būt Krievijas karakuģi ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm “Kalibr”, par kuriem Lielbritānijas un Krievijas mediji ziņoja, ka tie ir ceļā uz Baltijas jūru.
Kā uzsvēris Vaits, Krievijai ir tiesības darboties starptautiskajos ūdeņos, taču šādas darbības ir vēl viens apliecinājums Maskavas militārās aktivitātes pieaugumam pie NATO robežām.
“Tas apliecina nepieciešamību pēc lielāka atklātuma un riska mazināšanas mūsu attiecībās ar Krieviju. NATO ir gatava turpināt dialogu ar Krieviju šajā un citos jautājumos,” norādījis alianses pārstāvis.
Pagājušajā nedēļā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par kuģu grupu, kas no Ziemeļjūras devusies uz Vidusjūru, lai pievienotos spēkiem, kas piedalās militārajā operācijā Sīrijā. Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem NATO, ziņoja, ka uz Sīriju devusies arī lielākā daļa Krievijas Baltijas jūras flotes.
Tikmēr domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) eksperti secinājuši, ka kuģu kustība Vidusjūrā un Ziemeļjūrā, kā arī internetā publiskotie komentāri liecina, ka divas Krievijas korvetes ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm ir ceļā uz Baltijas jūru, lai gan oficiāli tiek apgalvots pretējais.
Saskaņā ar minēto informāciju uz Baltiju devušies kuģi “Zeļonij Dol” un “Serpuhov”, kas tiek klasificēti kā “Bujan-M” klases mazie artilērijas kuģi un ir vieni no Krievijas karaflotes jaunākajiem kuģiem.
Pagājušā gada beigās šie abi kuģi tika iekļauti Krievijas Melnās jūras flotē un bāzējās Sevastopolē. Augustā kuģi kādu laiku atradās Vidusjūrā, kur pirmo reizi no tiem tika palaistas raķetes, raidot tās pret mērķiem Sīrijā, un pēc tam atgriezās Sevastopolē. Tomēr oktobra sākumā Melnās flotes preses pārstāvis paziņoja, ka kuģi atkal dosies uz Vidusjūru, un 5.oktobrī tie tika nofotografēti, šķērsojot Bosforu.
Jau 23.oktobra vakarā Nīderlandes karaflotes komandieris Robs Verkerks tviterī publiskoja abu Krievijas korvešu fotogrāfijas, norādot, ka tās šķērsojušas Nīderlandes ekskluzīvo ekonomisko
zonu.
“Zeļenij Dol” un “Serpuhov” ceļš veda no Vidusjūras pa Atlantijas okeānu uz Ziemeļjūru, un, visticamāk, tālāk uz Baltijas jūru, tobrīd secināja “Atlantic Council” eksperti, norādot, ka par šo virzienu liecina arī Ukrainas un citu valstu mediju ziņotais.
Raķetes “Kalibr” var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām, un to darbības rādiuss ir 2600 kilometri, kas faktiski padara tās par efektīvākiem ieročiem nekā uz zemes izvietojamās raķetes “Iskander”, liecina vietnē “arms-expo.ru” atrodamā informācija.
Rietumus satrauc arī Krievijas militārās aktivitātes Kaļiņingradas apgabalā, kur, kā atzinusi Maskava, mācību laikā pirms dažām nedēļām tika dislocēti operacionāli taktisko raķešu kompleksi “Iskander”.
Krievijas spēki pagājušajā ceturtdienā ziņoja par militārajām mācībām netālu no valsts rietumu robežām, kurās arī piedalījās vienības, kas bruņotas ar “Iskander”.
