Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Polija piedāvā alternatīvu “Uzvaras dienai” Maskavā (7)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Starp Poliju un Krieviju izcēlies kārtējais konflikts, kas saistīts ar Otrā pasaules kara vēsturi, Maskavai paužot sašutumu, ka Varšava uzdrošinājusies apšaubīt tās monopoltiesības uz “uzvaru pār fašismu”, vēsta Radio Brīvība.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs pagājušajā nedēļā pauda “neizpratni” par Polijas prezidenta Broņislava Komorovska uzdrošināšanos par godu 70.gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām rīkot svinīgu starptautisku piemiņas pasākumu Gdaņskā, vietā, kur 1939.gadā karš sākās.

Pagājušajā otrdienā pasākumu laikā, pieminot 70.gadskārtu kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas, Ivanovs, kas ir arī Maskavā paredzēto tā dēvētās Uzvaras dienas svinību rīcības komitejas priekšsēdētājs, paziņoja, ka, viņaprāt, “svinēt uzvaru Gdaņskā ir visai dīvaini,” jo tur neesot bijusi nekāda uzvara.

Vārdu apmaiņa starp Maskavu un Varšavu turpinājās arī pirmdien.

“Kāpēc mēs tik viegli esam pieraduši pie tā, ka Maskava ir vieta, kur piemin karadarbības beigas, nevis Londona vai Berlīne, kas būtu daudz dabiskāk,” intervijā radiostacijai RMF 24 retoriski vaicāja Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina.

Uz to nekavējoties reaģēja Krievijas Ārlietu ministrija, ministra vietniekam Grigorijam Krasinam paziņojot, ka Shetina “apkauno ne tikai sevi, bet arī Polijas diplomātisko dienestu un politisko kultūru”.

Iepriekš Komorovskis intervijā laikrakstam “Gazeta Wyborcza” izteicās, ka piemērota vieta, lai pieminētu 70.gadskārtu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves, būtu Vesterplate, kur savulaik toreizējās Dancigas brīvpilsētas pievārtē bija izvietots poļu garnizons, uz kuru raidītās vācu karakuģa zalves tradicionāli tiek uzskatītas par pirmajiem šāvieniem, kas izdarīti Otrajā pasaules karā.

“Krievijas pieņemtajā padomju traktējumā tas (Otrā pasaules kara beigas) ir triumfa laiks. [Taču] ne visām Eiropas tautām šis triumfs atnesa brīvību. Ideāla vieta Viseiropas refleksijai būtu Vesterplate – Otrā pasaules kara sākuma simbols,” norādīja Polijas prezidents.

Viņa ideju atbalstījis arī leģendārais antikomunistiskās arodapvienības “Solidaritāte” līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa.

“Ielūgt 8.maijā uz Vesterplati Eiropas līderus ir ļoti laba ideja. Taču varētu viesus uzaicināt arī uz Eiropas solidaritātes centru Gdaņskā, lai parunātu par to, ka šeit izvērtās kauja par Eiropu un pasauli, kuru jāturpina, lai novērstu tādas problēmas kā pašreizējais konflikts Ukrainā,” intervijā Gdaņskas Radio norādīja Valensa. “Šobrīd karš ir ļoti tuvu, netiek ievēroti starptautiskie līgumi. Agri vai vēlu nonāksim pie vēl asāka konflikta. Nē, tas obligāti nebūs kodolkarš, taču noteikta nopietna eskalācija jāsagaida. Putinu nepieciešams apturēt.”

Tomēr ar Komorovska iniciatīvu nav apmierināta opozīcijā esošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), kas uzskata, ka tādējādi valdošā labēji liberālā partija “Pilsoniskā platforma” (PO) cenšas izmantot savā labā vēsturiskos notikumus, lai ietekmētu prezidenta vēlēšanas, kas, domājams, notiks 10.maijā.

Parlamenta deputāts Marcins Mastaļareks, kurš pārstāv PiS, paudis viedokli, ka Polijai vispār nav nekāda pamata svinēt šo gadadienu.
Viņa kolēģis un partijas biedrs Jaroslavs Seļins bijis vēl radikālās, pieprasot, lai 8.maijs vispār tiktu svītrots no Polijas svinamo dienu saraksta.

“Polijai šī kara sekas turpinājās līdz 1989.gadam. 1945.gadā beidzās briesmīgā, slepkavnieciskā vācu okupācija, taču ieradās padomju jūgs. Neredzu iemeslus, kāpēc Polijas valsts jebkādā veidā svin šo gadadienu,” uzsvēra Seļins, piebilstot, ka PiS frakcija iesniegusi Seimā attiecīgu likumprojektu par 8.maija izslēgšanu no svinamo dienu saraksta.

Tikmēr debatēs iesaistījušies arī ierindas poļi, un tā dēvētajās sociālās saziņas vietnēs var lasīt, piemēram, atgādinājumus, ka Otrais pasaules karš, iespējams, nemaz nebūtu izcēlies, ja nebūtu vienošanās starp abiem noziedzīgajiem Otrā pasaules kara režīmiem – nacistiem un komunistiem.

Kāds komentētājs, izsmejot Ivanova sašutumu un argumentus, ieteicis svinības pārnest uz Tokiju, jo Otrais pasaules karš taču beidzies Japānā, nevis Maskavā.

Savukārt “Gazeta Wyborcza” izpildredaktors Romāns Imelskis norādījis, ka Komorovska iecerētais pasākums Gdaņskā būtu lielisks attaisnojums Eiropas valstu līderiem, lai noraidītu Putina ielūgumu un nedotos uz “Uzvaras” parādi Maskavā, jo šogad tas būtu īpaši nepatīkami, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. quando os RUSSOS entraram em BERLIN a guerra ja tinha acabado

  2. JĀ,VĀCIJA UZSĀKA 2 PASAULES KARU,BET 17 SEPTEMRĪ PSRS VĀCIJAI PIEVIENOJĀS NO MUGURPUSES UZBRUKDAMA POLIJAI , KURA UZ DZĪVĪBU UN NĀVI CĪNĪJĀS AR VĀCIJU.TAS BIJA NAŽA DŪRIENS MUGURĀ.NELIEŠI UN SLEPKAVAS.

  3. ka ar Japānu joprojām nav miera līguma,tātad nekāds II Pasaules karš nav beidzies.Droši vien tāpēc dižais karavadonis Putins ir atsācis ” kontrnastupļēņija” Ukrainā.

  4. Можно устроить парад в Берлине! А что, всё к тому идёт, напомнить надо как это было, а то подзабылось видимо….

  5. Kaa vispaar var kko taadu svineet!!! Svineet var dzimshanas dienu, bet nevis to kaa kaads ir dabuujis kaartiigi pa ausi! Tas izskataas peec taa ko nokaava kultiveeshanas. Cik cilveeku neaizgaaja bojaa. Diezinvai maates, kas zaudeejushas deelus svin shos sveetkus. Kas tie ir par saataniskiem sveetkiem? To vieniigi var dariit tie, kas nav cietushi un ir dzinushi no aizmugures paareejos kaujaas!

  6. Būtu tikai apsveicami, ja pasaule noignorētu Maskavas šabašu sakarā ar šo dienu. Lai vicina dūres un demonstrē kara tehniku savas tautas priekšā, vienatnē.

  7. Jāpiekrīt poļu valdības opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” viedoklim, ka valstīm, kas pēc kara neatguva savu neatkarību, karš nebeidzās 1945.g. un nekādi starptautiski 2. pasaules kara beigu piemiņas pasākumi nav jārīko un tajos nav jāpiedalās, kā arī jāaizliedz tādus rīkot savās valstīs. Vēl vajadzētu izveidot tādu valstu apvienību, kas to apņemas kolektīvi ieverot un ar savu vienošanos par to vienmēr atgādināt pasaulei.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+