Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. janvāris, 2016
Drukāt

Par atbalstu Londonas rosinātajām ES reformām Varšava grib NATO bāzes

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Polija varētu piekrist kompromisam par Britānijas prasību ierobežot ES ieceļotāju pabalstus, ja Londona palīdzētu panākt NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Viduseiropā, paziņojis ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.

Polijas jaunā valdība izteikusi gatavību atbalstīt Britānijas ierosinātās ES reformas, tajā skaitā sociālo pabalstu ierobežošanu iebraucējiem, apmaiņā pret Londonas atbalstu Varšavas vēlmei izvietot valstī NATO bāzes.

 

Varšava un Londona var rast kopīgu valodu

Šādu piedāvājumu svētdien izteicis Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis intervijā aģentūrai “Reuters”. Arī Polijas agrākās valdības paudušas vēlmi izvietot valstī pastāvīgas NATO bāzes, kurās katrā būtu no 3000 līdz 5000 karavīru. Britānijai izteiktais piedāvājums nācis brīdī, kad Londonai noderētu Varšavas atbalsts sarunās par ES reformām, bet Polijai jāsaduras ar pieaugošu kritiku par likuma varas un preses brīvības graušanu, ko paredzēts izskatīt Eiropas Komisijas sēdē 13. janvārī. Polija varētu piekrist kompromisam par Britānijas prasību ierobežot ES ieceļotāju tiesības, ja Londona palīdzētu panākt NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Viduseiropā, paziņoja ārlietu ministrs Vaščikovskis.

Simtiem tūkstošu poļu strādājot Britānijā, Varšava līdz šim asi kritizējusi premjerministra Deivida Kemerona priekšlikumu ierobežot pabalstus imigrantiem. Ārlietu ministrs teica, ka Polija plāno piedāvāt ģimenēm ar bērniem lielākus pabalstus, un pauda cerību, ka poļi paliks dzimtenē, nevis emigrēs. Viņš piebilda, ka Varšava ir pret sociālo pabalstu samazināšanu Britānijā, ja šis cilvēku loks tiek izraudzīts atkarībā no viņu izcelsmes valsts. “Mēs zinām, ka britu sociālo pabalstu sistēma ir ļoti sazarota un var neizturēt pārāk lielu nastu,” atzina Vaščikovskis, “tāpēc mēs palielinām pabalstus ģimenēm ar bērniem un plānojam arī celt algas strādājošiem Polijā.” – “Mums būtu ļoti grūti pieņemt jebkādu diskrimināciju pret imigrantiem sarunās ar Londonu,” teica Polijas ārlietu ministrs, “ja vien Britānija mums efektīvi nepalīdzēs sakarā ar Polijas aizsardzības ambīcijām Varšavas samitā.”

Londonai katras dalībvalsts atbalsts ir svarīgs, jo Kemerons cer panākt vienošanos par ES reformām bloka virsotņu apspriedē februārī. Tad britu premjers varētu noteikt datumu referendumam, kurā Apvienotās karalistes iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumu, vai valstij jāpaliek ES vai jāizstājas. Sākotnēji referendums bija paredzēts 2017. gadā, taču nesen Kemerons izteicies, ka gribētu referendumu sarīkot jau šogad. Pērn decembrī Kemerons pabija Varšavā, taču atgriezās tukšām rokām, jo Polijas premjerministre Beata Šidlo paziņoja, ka vajadzīgas tālākas sarunas.

Šidlo vadītā jaunā konservatīvā valdība, kas jau paguvusi izpelnīties pašmāju opozīcijas un Briseles eirokomisāru kritiku par autoritāru vadības stilu, ļoti gribētu panākt diplomātisku uzvaru NATO virsotņu apspriedē, kas paredzēta Varšavā jūlijā. Trauksmes signāls Polijai un pamudinājums ieņemt pragmatiskāku nostāju bija ASV presē izteiktais pieņēmums, ka pretējā gadījumā NATO samits varētu notikt citviet.

 

Polijai ir pamats bažīties par drošību

Pēc viņa teiktā, Polijas un Britānijas sarunās tiek vienlaikus apspriestas abu pušu nostādnes. Jautāts, vai Britānija varētu kaut ko piedāvāt Polijai, lai mazinātu tās pretestību Kemerona priekšlikumam, ārlietu ministrs atbildēja: “Protams. Britānija varētu kaut ko piedāvāt Polijai starptautiskās drošības jomā. Mēs jo­projām uzskatām sevi par otrās šķiras NATO dalībvalsti, jo Viduseiropā nav, izņemot simbolisku klātbūtni, kādu ievērojamu sabiedroto spēku vai aizsardzības iekārtu, kas dod krieviem attaisnojumu iejaukties šajā reģionā,” teica Vaščikovskis.

2014. gadā Polijas toreizējais ārlietu ministrs paziņoja, ka gribētu, lai alianse izvieto valstī divas NATO brigādes – parasti no 3000 līdz 5000 karavīru katrā, atbildot uz Krievijas iebrukumu Austrumukrainā, kur Maskava aktīvi atbalsta prokrieviskos kaujiniekus. Alianse ir negribīga pastāvīgi izvietot bruņotos spēkus Viduseiropā, jo dažas valstis bažījas, ka tādā gadījumā varētu tikt pārkāpta 1997. gada vienošanās starp NATO un Krieviju par alianses spēku apjomu bijušajās Varšavas līguma valstīs, tajā skaitā Polijā, atzīmē “Reuters”. Dažas Rietumeiropas valstis ir skeptiskas par liela skaita karavīru un bruņojuma izvietošanu Polijā laikā, kad aizsardzības budžeti ir saspringti, un apšauba, vai no militārās loģikas viedokļa ir saprātīgi izvietot lielu armiju vienā vietā. “Britānija varētu atbalstīt mūsu cerības uz sabiedroto militāru klātbūtni Polijas teritorijā,” teica Vaščikovskis.

Rietumu analītiķi un militārie eksperti uzskata, ka Krievijas karš pret Gruziju, Maskavas veiktā Krimas apgabala aneksija un iebrukums Austrumukrainā liecina, ka Krievijas kaimiņvalstīm ir pamats bažīties par savu drošību un stiprināt kolektīvo aizsardzību NATO ietvaros.

Pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas NATO pārtrauca sadarbību ar Maskavu. Pēc Krievijas iesaistīšanās Sīrijas konfliktā dažas alianses valstis, piemēram, Vācija, aicināja uz sarunu atsākšanu ar Maskavu, lai izvairītos no incidentiem, kā tas notika ar Turcijas notriekto Krievijas bumbvedēju. Polija vienmēr asi kritizējusi Maskavu par tās agresiju Ukrainā, bet varētu piekrist sarunu atsākšanai ar Kremli, lai izvairītos no incidentiem Sīrijas konfliktā, taču ar noteikumu, ka NATO partneri vispirms piekrīt stiprināt alianses austrumu flangu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+