Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. marts, 2013
Drukāt

Polija piemin antikomunistiskās pretestības kustības cīnītājus

Foto - AFPFoto - AFP

Polija šodien piemin tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara jeb tā dēvētos “ar lāstu apkrautos karavīrus”.

Ar Lāstu apkrauto karavīru piemiņas dienas priekšvakarā prezidents Broņislavs Komorovskis (attēlā) apbalvoja 18 antikomunistiskās cīņas veterānus, kuri atteicās nolikt ieročus, beidzoties Otrajam pasaules karam, un turpināja cīņu pret PSRS uzspiesto komunistisko marionešu režīmu, vēsta Polijas Radio. “Jūs stingri stāvējāt cīņā par Polijas brīvību, neatkarību un suverenitāti,” ceremonijas laikā uzsvēra Komorovskis.

Ar lāstu apkrauto karavīru Nacionālās piemiņas dienu, kas veltīta to dažādo antikomunistisko grupējumu dalībnieku godināšanai, kuri pēc Otrā pasaules kara turpināja aktīvu cīņu par valsts neatkarības atjaunošanu, pirmo reizi atzīmēja 2011. gadā. Termins “ar lāstu apkrautie karavīri” izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā “nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus”, kuri jāiznīcina. Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 tūkstoši poļu, no kuriem 20 tūkstoši tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieku krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 tūkstoši mira koncentrācijas nometnēs. Pēdējais zināmais “ar lāstu apkrautais karavīrs” krita 1963. gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.

1. marts tika izvēlēts tāpēc, ka šajā datumā 1951. gadā Varšavas Mokotovas cietumā komunistu varasiestādes noslepkavoja septiņus tolaik lielākās pretestības kustības “Brīvība un Neatkarība” (WiN) štāba locekļus. WiN tika izveidota pēc tam, kad 1945. gada janvārī oficiāli pašlikvidējās Otrā pasaules kara poļu pretošanās kustības bruņotais spārns – “Armia Krajowa” (AK; burtiski – Tēvzemes armija). Lēmumu par AK likvidāciju Londonā bāzētā Polijas trimdas valdība bija spiesta pieņemt, pakļaujoties Rietumu spiedienam, jo PSRS, kas tobrīd jau bija okupējusi Polijas teritoriju, bija to sabiedrotā. Līdz ar WiM ieročus nenolika arī vairākas citas no AK izveidojušās grupas, kā arī no tās neatkarīgais formējums Nacionālie bruņotie spēki.

Pret Ar lāstu apkrauto karavīru piemiņas dienas ieviešanu savulaik iebilda Polijas Demokrātisko kreiso alianse, kuras biedri lielākoties ir kādreizējie komunisti. Bijušie komunisti, cenšoties notušēt savu kolaboracionistu pagātni, mēģina uzturēt mītu par “šķiru cīņu” un pēckara notikumus pasniegt kā “pilsoņu karu”, tādējādi marionešu režīma amatpersonas un režīma drošības spēku kaujiniekus pielīdzinot pretestības kustības cīnītājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+