Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Polija piemin Pagrīdes valsts dienu

Foto - AFPFoto - AFP

Polija vakar pieminēja Pagrīdes valsts dienu, kura ieviesta, lai pieminētu pretošanos kustību pret nacistu un padomju okupācijas režīmiem Otrā pasaules kara laikā, vēsta Polijas Radio.

Galvenais pasākums, kas šogad sarīkots, pieminot Polijas Pagrīdes valsts dienu, bija rekonstruētā Krakovas “Armia Krajowa” muzeja atklāšana. “Armia Krajowa” (burtiski – Tēvzemes armija (AK)) Otrā pasaules kara laikā bija pretošanās kustības bruņotais spārns, kas pakļāvās trimdas valdībai Londonā. Goda viesu vidū bija pēdējā trimdas valdības prezidenta Rišarda Kačorovska atraitne Karolīna Kačorovska un AK veterānu apvienības Londonas nodaļas priekšsēdētāja Marženna Šejbala.

Muzeja ēkas pārbūve un paplašināšana izmaksāja 30 miljonus zlotu (5 miljonus latu), no kuriem 85 procentus sedza Eiropas Savienība. Savukārt 5,5 miljoni zlotu atvēlēti jaunas pastāvīgās ekspozīcijas izveidei.

AK izveidojās no vairākām mazākām pretestības grupām, kas tika organizētas tūlīt pēc Polijas okupācijas 1939. gadā. Pirmā no tām bija Polijas uzvaras dienests (SZP), kuru Varšavā 1939. gada 27. septembrī, tikai dienu pirms galvaspilsētas kapitulācijas, izveidoja ģenerālis Mihals Karaševičs-Tokarževskis. 1998. gadā parlaments nolēma, ka šis datums turpmāk atzīmējams kā Polijas Pagrīdes valsts diena. Paralēli bruņotajai cīņai, kuru veica AK, pagrīdes valsts pildīja arī daudzas citas funkcijas. Tā uzturēja slepenas universitātes un skolas, izdeva nelegālus preses izdevumus, nodrošināja poļu tiesu darbu, organizēja teātra izrādes un dažādas citas kultūras aktivitātes. Krakovas AK muzejs veltīts ģenerālim Emīlam “Nilam” Fīldorfam, kurš komandēja pagrīdes armijas trieciendivīziju. Viņu pēc paraugprāvas 1953. gadā noslepkavoja toreizējais Polijas komunistu marionešu režīms.

Laikā no 1944. gada maija līdz 1945. gada maijam PSRS okupācijas varasiestādes uz Sibīrijas koncentrācijas nometnēm deportēja aptuveni 30 tūkstošus AK cīnītāju. Apmēram puse no viņiem tā arī neatgriezās. Tiek lēsts, ka laikā no 1945. līdz 1955.g adam Komunistiskā režīma slepenpolicija apcietināja vēl aptuveni 40 tūkstošus pretestības kustības dalībnieku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+