Polija rosina Eiropas Savienībai gāzi pirkt kopīgi 6
“Neatkarīgi no tā, kā attīstīsies saspīlējums Ukrainā, viena mācība ir skaidra: pārlieka atkarība no Krievijas energoresursiem padara Eiropu vāju,” tā rakstā, kas publicēts Britānijas ietekmīgajā laikrakstā “The Financial Times”, secina Polijas premjerministrs Donalds Tusks, atdzīvinot diskusijas par Eiropas Savienības atkarības mazināšanu no Krievijas naftas un gāzes. Polijas premjers rosina Eiropas Savienībai izveidot enerģētikas savienību, pēc kuras visas dalībvalstis kopīgi iegādātos tām nepieciešamo gāzi.
Mazināt atkarību no Krievijas
Vēl pirms Ukrainas konflikta ES meklēja veidus energoresursu dažādošanai, taču līdz šim tie bijuši nesekmīgi. Krievija pašlaik piegādā ES trešdaļu no blokam nepieciešamajiem naftas un dabasgāzes resursiem. Turklāt Maskava nekautrējas enerģētikas gigantu “Gazprom” un tā monopola stāvokli enerģētikas tirgū – jo īpaši Austrumeiropā – izmantot savu politisko mērķu sasniegšanai. Tieši piesolītā lētā gāze bija viens no instrumentiem, ar ko Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdevās “pārliecināt” Ukrainas toreizējo prezidentu Viktoru Janukoviču neparakstīt ar ES jau sagatavoto brīvās tirdzniecības un politiskās asociācijas līgumu. Taču pēc tam, kad protestu dēļ Janukovičs tika gāzts no amata, Krievija palielināja Ukrainai cenu par gāzi par 40%. Par tūkstoš kubikmetriem gāzes Ukrainai tagad būs jāmaksā 385,5 dolāri. Vēl decembrī tā maksāja 268,5 dolārus par tūkstoš kubikmetriem.
“Krievija nepārdod savu gāzi lēti, vismaz ne visiem. Tie, protams, ir ekonomikas pamati. Vadošajam piegādātājam ir vara celt cenas un samazināt piegādes. Šādu tirgus kropļošanu ir vienkārši labot. Krievijas monopola stāvoklim Eiropai jāstājas pretī, izveidojot ES iestādi, kura būtu pilnvarota iegādāties gāzi,” raksta Polijas premjers, norādot, ka tādējādi tiktu izveidota enerģētiskā savienība. “ES ir izveidojusi banku savienību, liekot pamatus bloka aptverošai finanšu uzraudzības iestādei. Ar ES atomenerģijas aģentūru “Euratom” bloka 28 dalībvalstis kopīgi iegādājas urānu kodolspēkstacijām. Tādi pati pieeja būtu jālieto, pērkot Krievijas gāzi.”
Tuska seši soļi
Polijas valdības vadītājs savā publikācijā izklāsta sešus pamatprincipus, uz kuriem būtu jāveido enerģētiskā savienība, kas viņa ieskatā “satuvinātu ES, parūpētos par mūsu drošību un iedibinātu godīgu likumus”. Pirmkārt, Eiropai vajadzētu izveidot mehānismu, pēc kura visas bloka dalībvalstis kopīgi iesaistītos sarunās ar Krieviju par gāzes līgumu slēgšanu. Polijas premjers rosina izveidot īpašu ES iestādi, kura iepirktu gāzi visām 28 bloka dalībvalstīm. Otrkārt, Tusks aicina izveidot “solidaritātes mehānismus”, kas ļautu nodrošināt to, ka dalībvalstīm neaptrūkstas gāze, ja Krievija izlemj atslēgt piegādes, kā tas notika 2009. gadā. Proti, tām ES dalībvalstīm, kurām Krievija draudētu atslēgt gāzes piegādes, palīdzētu citas bloka valstis. “Eiropai jābūt drošai par gāzes piegādēm, gāzes krātuvju pietiekamību un gāzes tīkliem,” raksta Tusks. Treškārt, viņš norāda, ka ES vajadzētu finansiāli atbalstīt tās valstis, kuras ir atkarīgākās no Krievijas gāzes. “Valstīs, kurās piegādes ir apdraudētākās, ES vajadzētu palīdzēt uzlabot infrastruktūru – gāzes krātuves un cauruļvadu savienojumus,” rosina Polijas valdības vadītājs, sakot, ka ES būtu jāpiešķir līdz pat 75% finansējuma šādiem projektiem. Pēc 2012. gada datiem, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija – ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes. Savukārt Bulgārijai Krievijas piegādes nodrošina aptuveni 89% no pieprasījuma, Slovākijai – 83%, Ungārijai – 80%.
Ceturtkārt, Tusks rosina, ka ES būtu pilnībā jāizmanto pieejamais fosilais kurināmais, tostarp akmeņogles un slānekļa gāze. “ES austrumu valstīs, tostarp Polijā, akmeņogles ir sinonīms enerģētiskajai drošībai. Nevienu valsti nevajadzētu spiest iegūt derīgos izrakteņus, taču nevienai valstij to arī nevajadzētu liegt darīt,” spriež Tusks. Piektkārt, Tuska iecerētajā enerģētikas savienībā būtiska loma būtu ārpus Eiropas esošajiem piegādātājiem ASV un Austrālijā.
EK nāks klajā ar savām iecerēm
20. un 21. martā notikušajā ES samitā bloka līderi jau uzdeva Eiropas Komisijai izstrādāt plānu, kā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Paredzams, ka EK ar saviem ierosinājumiem klajā nāks pirms 26. un 27. jūnijā plānotās ES līderu apspriedes.
Par enerģētisko atkarību no Krievijas brīdinājis arī ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Viņš izteicies, ka 2035. gadā ES atkarība no Krievijas naftas un gāzes piegādēm sasniegs 80%, ja bloks nekavējoties nespers izlēmīgus soļus.
