Triju gadu laikā Polija paredz nostiprināt militārās bāzes valsts austrumos 0
Šobrīd lielākā daļa no Polijas bruņoto spēku sastāva ir izvietoti valsts rietumu apgabalos. Taču, mainoties ģeopolitiskajai situācijai un Krievijai izvēršot agresiju Ukrainā, Polijas Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi plānu, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā ievērojami stiprināt valsts austrumu robežu. Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks, aizbildinoties ar to, ka plāns vēl tiek izstrādāts, Polijas medijiem nav vēlējies sniegt konkrētas detaļas par gaidāmajām pārmaiņām un uzsvēris, ka valsts austrumu robežas aizsardzības stiprināšana ir “vairāku gadu projekts”.
Karavīrus sūtīs uz austrumu robežu
Polijas radio interneta vietne informē, ka par armijas modernizācijas plāniem Semoņaks runāja jau pagājušajā nedēļā, apmeklējot Sedlces militāro bāzi. “Šodien mūsu austrumu flangs ir ļoti svarīgs. Mēs strādāsim pie detaļām, mēs attīstīsim to, kas mums jau ir. Godīgi sakot, šeit esošā infrastruktūra ir novecojusi. Tāpēc mēs to uzlabosim,” aizsardzības ministra sacīto Sedlces militārajā bāzē citē Polijas radio interneta vietne.
Šīs nedēļas sākumā Semoņaks sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” jau konkretizēja jaunos aizsardzības plānus. “Ģeopolitiskā situācija ir mainījusies. Mums jāsaskaras ar lielāko drošības krīzi kopš aukstā kara, un mums no tā ir jāizdara secinājumi,” paziņoja Polijas aizsardzības ministrs. Viņš atklāja, ka Polija ir iecerējusi palielināt karavīru klātbūtni vismaz trijās militārajās bāzēs valsts austrumos, lai 2017. gadā šīs bāzes teju pilnībā izmantotu savu potenciālu. Šobrīd tur atrodas tikai 30 procenti no karavīru skaita, kas tur varētu tikt izvietots. Tāpat Semoņaks apliecināja, ka aizsardzības infrastruktūras attīstībai tiks piešķirts arī papildu finansējums. Polijas medijos izskanējusī informācija liecina, ka runa ir par jau minētās Sedlces, kā arī Helmu un Suvalku militāro bāzu attīstīšanu. “Cilvēki ir sapratuši, ka drošība ir svarīga un ka nedrīkst aizmirst par armiju. Neviens negrib karu,” uzsvēra Semoņaks.
Ilgtermiņa plāns
Dienu pēc ziņu aģentūras “AP” publicētā raksta par Semoņaka izklāstītajām iecerēm viņš intervijā Polijas radio uzsvēra, ka “runa nav par tūkstošiem vai simtiem karavīru”. “Ziņu aģentūras “AP” informācija varētu maldināt, jo daudziem lasītājiem varētu rasties iespaids, ka tūkstošiem karavīru jau lec tankos un vilcienos un dodas uz austrumiem. Taču šis plāns tiks īstenots vairāku gadu laikā, un pirmie rezultāti būs redzami 2017. gadā,” intervijā Polijas radio sacīja Semoņaks. Polijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka valsts austrumu robežas stiprināšana nav “ārkārtas reakcija”, bet gan daļa no “vispārēja plāna par bruņoto spēku attīstīšanu ilgtermiņā,” sacīja Semoņaks.
Britānijas militārais analītiķis Čārlzs Heimans sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” norādīja, ka Polijas “aktivitātes austrumu virzienā” ir daļa no lielāka NATO “pārdislokācijas” plāna. “Iespējams, arī citas NATO valstis izvietos karavīrus Polijā. Tas nebūs liels skaits karavīru, bet neliela, aptuveni 2500 karavīru liela brigāde, kuras sastāvs rotācijas kārtībā ik pēc sešiem mēnešiem mainītos,” sacīja Heimans, norādot, ka tas iezīmētu skaidras sarkanās līnijas Krievijai.
