Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. janvāris, 2016
Drukāt

Polijai – Briseles rīkstes (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ļaudis 9. janvārī Varšavas centrā vicina Polijas un ES karogus un dzied Eiropas himnu "Oda priekam" protesta akcijā pret jauno mediju likumu.

Cenšoties izvairīties no soģa vai pamācītāja tēla, Eiropas Komisija (EK) tomēr lēmusi izmeklēt to, cik veiksmīgi Polijā ievēro likuma varu un demokrātijas principus. Šāds solis seko pēc tam, kad Briseli satrauca ziņas par Polijas valdības lēmumu pieņemt likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raid­organizāciju vadītājus un tādējādi iegūt kontroli pār medijiem, kā arī īsi pirms Ziemassvētkiem pieņemts lēmums, kas apstiprināts likuma grozījumos, par to, ka Konstitucionālajā tiesā turpmāk būs nepieciešama vismaz 13 tiesnešu klātbūtne līdzšinējo deviņu vietā un sprieduma pieņemšanai būs nepieciešams divas trešdaļas vairākuma līdzšinējā vienkāršā vairākuma vietā. Turklāt varas rokās ir iecelt lielāko daļu šā tiesas sastāva. Eksperti norādījuši, ka tas darīts ar mērķi, lai padarītu grūtāku valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) iecerēto reformu bloķēšanu. Šo lēmumu Polijas vara pieņēmusi, ignorējot gan pašmāju, gan starptautiskās sabiedrības kritiku.

“Ļaujiet man izsvērt, šī ir sadarbībā balstīta pieeja. Šā procesa mērķis ir objektīvi noskaidrot, izvērtēt faktus un sākt dialogu ar Polijas varasiestādēm bez jebkādām spekulācijām par iespējamo iznākumu,” tā EK lēmumu pamatojis pirmais viceprezidents Franss Timmermans, kurš arī nosūtījis vēstuli Polijas atbildīgajām iestādēm. F. Timmermans uzsvēris, ka šīs pārbaudes nolūks ir novērst jebkādas iespējamās situācijas, kurās likuma vara varētu būt apdraudēta, un EK varētu palīdzēt rast risinājumus, ja tas būs nepieciešams.

Brisele šajā patiešām sarežģītajā situācijā ir centusies izteikties pēc iespējas diplomātiski. Arī EK vadītājs Žans Klods Junkers jau iepriekš ir uzsvēris, ka Briselei ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt labas attiecības ar Poliju. Tomēr medijos šo pamatoti sauc par bezprecedenta soli.

 

Aizstāvēs valsti Parlamentā

Polijas valdība reaģējusi bez lielas brēkas, mēģinot EK lēmumu pasniegt kā nenozīmīgu, proti, saucot to par standarta procedūru. Premjerministre “Likums un taisnīgums” pārstāve Beāta Šidlo, uzrunājot Polijas parlamentu, sacījusi, ka demokrātija valstī ir dzīva un pie labas veselības. Valdības preses pārstāvis sarunā ar medijiem norādījis, ka notikušais nekādā gadījumā nesarežģīšot Polijas un Briseles attiecības. Polijas premjerministre jau nākamnedēļ ar uzrunu uzstāsies Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā un norādījusi, ka aizstāvēs savu valsti un pārstāvēs gan Polijas parlamenta, gan visas sabiedrības viedokli.

Taču vēl līdz EK lēmuma dienai Polijas varas iestādes nav slēpušas sašutumu par pārējās Eiropas iejaukšanos. Ārlietu ministrija izsaukusi Vācijas vēstnieku Varšavā, norādot uz pēdējā laikā arvien augošo kritiku no Vācijas puses un anti-Polijas paziņojumiem. Vācijas politiķi Briseles gaiteņos, tiesa, nav skopojušies ar pārmetumiem. EP prezidents Martins Šulcs notiekošo Polijā nodēvējis par putinizāciju, velkot paralēles ar Vladimira Putina vadības stilu Krievijā, savukārt Eiropas komisārs no Vācijas Ginters Etingers pavēstījis, ka Polija apdraud Eiropas kopējās vērtības.

 

Iesaistās žurnālistu organizācijas

Pēc jauno likumu pieņemšanas savus amatus pameta četru Polijas Nacionālās televīzijas programmu direktori. Plaši protesti pāršalca visu valsti. Polijas varas lēmums sacēla pamatīgu vētru arī starptautisko mediju sabiedrībā, un notikušo lūdza izvērtēt ne vien Eiropas Savienības (ES) institūcijām, bet arī Eiropas Padomei, kuras sēdeklis ir Strasbūrā. Prasību pievērst uzmanību notiekošajam Polijā Eiropas Padomei iesniedza četras starptautiskas žurnālistu organizācijas – Eiropas Žurnālistu asociācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, Eiropas Žurnālistu federācija un Žurnālistu aizsardzības komiteja. Visas brīdināja, ka jaunais Polijā pieņemtais likums, kas ļauj varai brīvi mainīt sabiedrisko raidorganizāciju vadību, nopietni apdraud mediju brīvību. Žurnālistu organizācijas atsaucās uz 2012. gadā Eiropas Padomes visu dalībvalstu Ministru padomē, kuras sastāvā ir arī Polija, slēgtu apņemšanos garantēt un veicināt sabiedrisko mediju brīvību. Eiropas Padomes spēkos ir aicināt dalībvalsti, šajā gadījumā Poliju, uz dialogu, lai problēmu risinātu.

Lai gan tracis ir pietiekami liels, kritiķi lēš, ka Polija tomēr tiks cauri ar visai minimāliem sodiem. EK centīsies drīzāk situāciju risināt sarunu ceļā, nevis, piemēram, uz laiku Polijai atņemot balss tiesības. Līdzīgs strīds par iespējamiem demokrātijas pārkāpumiem un preses brīvības ierobežošanu EK savulaik bija arī ar Ungārijas valdību. Par Polijas rīcību satraukta ir arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU). Tās vadība nav slēpusi, ka tad, ja Polija pārkāps EBU statūtus, valstij var liegt turpmāk piedalīties arī Eirovīzijas dziesmu konkursā.

 

Vēl vairāk sadala Eiropu

Eksperti norāda, ka situācija ar Poliju vēl vairāk iedragā jau tā visai trauslo ES vienotību, ko pēdējā laikā sašūpojuši vairāki būtiski jautājumi, gan bēgļu krīze, robežu uzraudzība un daudzi citi. Turklāt Polijas varu metusies aizstāvēt jau daudzkārt Eiropas gaiteņos kritizētā Ungārijas premjerministra Viktora Orbana valdība. V. Orbans solījis iestāties pret ikvienām sankcijām, ko Brisele varētu noteikt Polijai. Tiesa, valstu vadītāji varēs par šo jautājumu izteikties vien tad, kad EK būs nākusi klajā ar savu lēmumu. Eksperti norāda, ka atšķirībā no Ungārijas jaunā, vēl tikai novembrī darbu sākusi Polijas valdība sastopas ar visai ievērojamu pretestību arī pašmājās. Polijas jaunās varas, kā norāda analītiķi, lielākais zaudējums būtu nevis Briseles sods, kas varētu nozīmēt uz laiku iesaldētas balss tiesības, kamēr Varšava nemaina likumus, lai tie nebūtu pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem, bet gan citu ES dalībvalstu attieksme un sabojātas attiecības ar partneriem, kas šajos sarežģītajos laikos ir ļoti svarīgs aizsargmūris pret dažādām problēmām un pārbaudījumiem.

 

Viedokļi

Eiropas Raidorganizāciju ­apvienības (EBU) prezidents Žans Pols Filipots: “Ja Polija pārkāps EBU nosacījumus, mums ar to būs lielas problēmas.”

Eiropadomes vadītājs, bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks: “Es ceru, ka Eiropas sociālistu vārdi un darbi palīdzēs normalizēt Kačiņska (valdošās partijas “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis) partijas uzvedību. Taču, protams, nekādā gadījumā tas nedrīkst negatīvi ietekmēt manu valsti un Polijas pilsoņus. Pārspīlētiem viedokļiem var būt pretējs efekts.”

Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis: “Eiropas Komisijai nav tiesību vērtēt izmaiņas Polijas plašsaziņas līdzekļu, kā arī Konstitucionālās tiesas likumā. EK paziņojumi ir pretrunīgi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Poļi ir spītīga tauta. Cerēsim, ka Polijas valdība izturēs ES spiedienu un nepakļausies diktātam.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+