Polijai draud sankcijas par atteikšanos no bēgļiem 2
Polija otrdien nodēvējusi par nelikumīgām sankcijas, ko Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt Polijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.
Trīs diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Polijai, Ungārijai un Čehijai, visticamāk, tiks piemērotas sankcijas par patvēruma meklētāju neuzņemšanu no Itālijas un Grieķijas.
Gaidāms, ka Eiropas Komisija (EK) jau otrdien pieņems lēmumu par tiesvedību un par to oficiāli paziņos trešdien.
Taču Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis uzskata, ka Polijai nekāds risks nedraud.
“Mēs nereaģēsim, mēs nepaskaidrosim viņiem [EK], ka tas ir nelikumīgi. Nav iespējams sasaistīt [patvēruma meklētāju] pārvietošanu vai piespiedu pārvietošanu ar kādu Eiropas politiku,” sacīja ministrs.
“Vairums šo cilvēku nav bēgļi, viņi ir migranti, kuri ierodas Eiropā nelegāli un nevēlas tikt pārvietoti uz Poliju, tas būtu jādara ar spēku,” viņš piebilda.
2015.gada septembrī ES līderi, izmantojot vairākuma balsojuma procedūru, vienojās, ka katra valsts nākamo divu gadu laikā uzņems konkrētu patvēruma meklētāju skaitu, lai mazinātu spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, kur nelegāli ieradušies desmitiem tūkstoši patvēruma meklētāju no Tuvajiem Austrumiem.
Tomēr līdz šim no nelegālo imigrantu nometnēm Vidusjūras piekrastes valstīs uz citām ES valstīm pārvietoti mazāk kā 20 000 no plānotajiem 160 000 migrantu. Polijai, kas līdz ar Ungāriju un Slovākiju balsoja pret šīm uzspiestajām kvotām, jāuzņem 6200 migranti, taču līdz šim tā nav uzņēmusi nevienu.
Saskaņā ar EK datiem tikai Polija, Ungārija un Austrija nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju no Itālijas un Grieķijas, savukārt Malta un Somija ir vienīgās valstis, kas pilnībā izpildījušas savus solījumus patvēruma meklētāju uzņemšanā.
EK bija devusi Polijai un Ungārijai laiku līdz jūnijam, lai tās sāktu uzņemt savu daļu patvēruma meklētāju, norādot, ka pretējā gadījumā tām var tikt piemērotas sankcijas.
Saskaņā ar ES tiesisko procedūru iespējamo bloka tiesību normu pārkāpuma gadījumos Brisele sākotnēji nosūta dalībvalsts valdībai vēstuli, pieprasot sniegt konkrētās situācijas juridisku skaidrojumu, kas sniedzams mēneša laikā. Pēc tam EK var vērsties ES Tiesā.
Dalībvalstīm nepakļaušanās gadījumā draud nopietnas finansiālās sankcijas.
Polijas valdības preses pārstāvis Rafals Boheneks otrdien paziņoja, la EK draudi par tiesvedību ir pārsteidzoši un pārmeta EK vājumu un nespēju tikt galā ar migrantu krīzi.
Polija ir piedāvājusi nosūtīt humāno palīdzību bēgļu nometnēm konfliktu zonās Tuvajos Austrumos.
