Polijas prezidents dod zvērestu 0
Jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda 6.augustā abu parlamenta palātu deputātu priekšā deva zvērestu un oficiāli stājās amatā.
“Zvēru būt uzticīgs Konstitūcijas normām, stingri aizstāvēt nācijas cieņu, valsts neatkarību un drošību, bet dzimtenes un tās pilsoņu labklājība vienmēr būs mans augstākais pienākums. Lai Dievs man palīdz,” teica jaunais prezidents. Pēc zvēresta došanas Duda teica runu parlamentāriešiem un pateicās visiem saviem priekšgājējiem, Polijas tautai, kā arī ģimenei un draugiem. “Es esmu pateicīgs iepriekšējiem prezidentiem, kas tika ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās, taču īpaši prezidentam, kura vairs nav mūsu vidū, – Leham Kačiņskim,” sacīja Duda. Viņš arī solīja pildīt savus pirms vēlēšanām dotos solījumus – samazināt pensionēšanās vecumu un palielināt kvotas atbrīvošanai no nodokļiem. Duda arī uzsvēra nepieciešamību izveidot spēcīgu un labi apbruņotu armiju.
Jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda sola aktīvi pievērsties ārpolitikai, kurā, viņaprāt, nepieciešamas pārmaiņas. Īpašu uzmanību viņš grib pievērst ciešākai Viduseiropas un Austrumeiropas valstu sadarbībai, lai tās kopīgi aizstāvētu savas intereses Eiropas Savienībā. “Neiestājos par revolūciju ārpolitikā, bet korekcijas būs, un dažas no tām būs dziļas,” viņš uzsvēra. Duda izteicis pārliecību, ka Polijai aktīvi jāsaka savs vārds starptautiskajā politikā. “Polija nav pasaules lielvara, tomēr tā ir viena no lielākajām Eiropas valstīm ar 38 miljoniem iedzīvotāju un lielu poļu kopienu ārvalstīs, ar kuriem Polijas valstij jāsāk cieši sadarboties,” viņš dienu pirms inaugurācijas teica intervijā nacionālajai ziņu aģentūrai PAP.
Pēc Dudas teiktā, viņš vēlas panākt, lai nākamgad paredzētajā NATO samitā Varšavā tiktu nolemts pastiprināt alianses klātbūtni Polijā un visā reģionā, un plāno par šo jautājumu runāt ar Vāciju. Polijas attiecības ar Vāciju un Franciju Duda noskaņots veidot uz partnerības pamatiem.
Skarot Ukrainas situāciju, viņš uzsvēra, ka paliekoša miera sasniegšanai nepieciešama plaša miera konference, kurā piedalītos arī Polija un citas Ukrainas kaimiņvalstis. “Mērķim jābūt atjaunot agrākās robežas, jo tās garantētu kārtību Eiropā,” viņš piebilda.
Duda īpaši atzīmēja Viduseiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības nepieciešamību. “Iestājos par ciešāku sadarbību starp šā reģiona valstīm – no Baltijas līdz Adrijas un Melnajai jūrai. Tām ir kopīga XX gadsimta otrās puses pieredze un nereti arī kopīgas mūsdienu problēmas – es domāju ne tikai drošību, bet arī ekonomisko situāciju,” viņš sacīja. “Domāju, ka iespējams izvirzīt mērķi izveidot Eiropas Savienībā centru, kas [balstītos] uz sava veida vienošanos starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm īstenot kopīgas intereses Eiropas Savienībā. Lai šīs intereses īstenotu, tās skaidri jādefinē un jāsadarbojas,” norādīja Duda, kas maijā uzvarēja prezidenta vēlēšanās kā konservatīvās opozīcijas partijas “Likums un taisnīgums” kandidāts, bet pēc ievēlēšanas izstājās no tās, lai uzsvērtu, ka viņš ir visas Polijas tautas prezidents.
