Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūnijs, 2014
Drukāt

Polipi zarnās – kā tos atklāj un ārstē

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“”Man veica kolonoskopiju, un ārste teica, ka noņēma pāris polipu. Vai šos veidojumus vienmēr vajag likvidēt? Vai tos var atklāt tikai šādā veidā? Lūdzu, pastāstiet par tiem sīkāk!” 
SARMĪTE RĪGĀ

Zarnu polipi ir sīki gļotādas izaugumi. Parasti to nav vairāk par trim līdz pieciem, taču citkārt savairojies tik daudz, ka nevar pat saskaitīt, un šādu slimību dēvē par resno zarnu polipozi. Polipi var būt no dažiem milimetriem līdz vairākiem centimetriem lieli, kad aizņem gandrīz visu zarnas lūmenu. Daži ir uz kājiņas, bet citi – uz platas pamatnes. Visbiežāk polipi attīstās pēc 50 gadu vecuma, vairākumā gadījumu vīriešiem un smēķētājiem.

Parasti šie veidojumi neizraisa sūdzības, taču reizēm asiņo. Tad vēdera izejā ir asiņu piejaukums, vai arī to atklāj, veicot slēpto asiņu testu fēcēm.

Polipi ir labdabīgi veidojumi, taču reizēm mēdz pārvērsties ļaundabīgā audzējā. Tas notiek lēni, aptuveni 15 gadu laikā. Šajā ziņā ne vienmēr bīstamāki ir lielākie izaugumi.

Polipu veidošanās iemesls nav pilnībā izpētīts. Pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopiju nodaļas vadītājas, gastroenteroloģes Anitas Lapiņas domām, galvenais cēlonis ir iedzimtība, tāpēc īpaši profilakses pasākumi, lai nerastos jaunveidojumi, nav iespējami, taču zarnas būs pateicīgas par veselīgu ēšanas režīmu un bagātīgu šķiedrvielu uzņemšanu.

Kā atklāt


Lai diagnosticētu polipus, vislabākā metode ir endoskopija – videokolonoskopija, kas ļauj detalizēti izvērtēt zarnas gļotādu un tās struktūru, atklāt pavisam sīkus polipus un noteikt to veidu. Izmeklēšanu veic caur anālo atveri, ievietojot taisnajā un resnajā zarnā endoskopu – pirksta resnuma lokanu caurulīti. Vēl precīzāk gļotādu var izpētīt, izmantojot krāsu filtrus. Irigoskopija, ievadot resnajā zarnā kontrastvielu, mūsdienās ir atvirzījusies otrajā plānā, jo nav tik precīza.

Endoskopija nav sāpīga un lielākoties notiek, kā saka tautā, miedziņā, injicējot atsāpinošus un nomierinošus medikamentus – pacients mierīgi guļ, un ārsti var netraucēti strādāt.

Izmeklējums būs kvalitatīvs tikai tad, ja pacients būs tam atbilstīgi sagatavojies. Nedēļu pirms izmeklējuma nedrīkst ēst sēklu maizi un augļus, ogas ar sēkliņām. Iepriekšējā dienā jādzer speciāli preparāti, lai iztukšotu zarnas, un procedūras dienā nedrīkst ēst un dzert. Kā stāsta daktere Lapiņa, tie, kam mēdz uzpūsties vēders, nereti, labu gribēdami, ir lietojuši medicīnisko ogli, taču tas traucē kvalitatīvi veikt izmeklējumu. Arī citi pēc paša iniciatīvas dzerti medikamenti var apgrūtināt diagnostiku.

Sirdsslimniekiem, kuri lieto aspirīnu un specifiskus medikamentus asiņu šķidrināšanai, nedēļu pirms kolonoskopijas to jāpārtrauc darīt, jo, ņemot audu paraugus no zarnu gļotādas, iespējama pastiprināta asiņošana.

Precīzi neievērojot ārsta norādījumus, diezgan sarežģīto manipulāciju var nākties veikt atkārtoti. Jāpiebilst, ka pacientam diennakti pēc procedūras jāatsakās no autovadīšanas.

Noteikti jālikvidē 


Kolonoskopijas laikā atrastos polipus visbiežāk uzreiz arī likvidē, tādējādi veicot vēža profilaksi.

Tos izņem ar speciālām termokoagulācijas cilpām, izmantojot elektrisko strāvu vai nokniebjot ar biopsijas standziņām. Vienā reizē iespējams iznīcināt līdz pat 15 veidojumiem. Ja polips atrodas uz platas pamatnes vai resnas kājas, ārstam jāizšķiras, vai to noņemt uzreiz vai vēlāk, kad slimnieks ievietots stacionārā. Daktere Lapiņa uzskata, ka drošāks ir otrais variants, lai, rodoties sarežģījumiem, ārstam būtu iespēja piesaistīt papildspēkus.

– Par veidojumiem lielākoties var spriest pēc izskata, taču uz šo slēdzienu nevar paļauties. Noņemtos polipus sūtām uz laboratoriju histoloģiskai izmeklēšanai, lai pārliecinātos, vai tajos nav ieperinājusies kāda ļaundabīga šūna. Atbildi saņemam desmit dienu laikā, – stāsta Anita Lapiņa.

Tuvākajās dienās pēc procedūras ieteicams baudīt vieglu ēdienu. Nevajadzētu plānot smagus darbus un lielas fiziskās aktivitātes. Retos gadījumos pēc polipa noņemšanas var būt neliela asiņošana, kas parasti endoskopijas laikā tiek apturēta.

Pēc polipu likvidēšanas par tiem nedrīkst aizmirst līdz pat mūža galam. Vēlama kontroles endoskopija. Cik bieži tā veicama, nosaka ārsts pēc veidojuma lokalizācijas, tā izmēriem un analīžu rezultātiem. Ja tie likvidēti pareizi, tajā pašā vietā vairs neveidosies, taču var parādīties citā.

PADOMI


• Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams izmantot valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, it īpaši, ja tuvi radinieki slimo vai sirguši ar zarnu vēzi. Par šādu iespēju jāvaicā ģimenes ārstam.

• Noteikti jādodas pie speciālista, ja agrāk bijuši vēdera aizcietējumi, bet pēdējā laikā bieži atkārtojas caureja, it īpaši mūža otrajā pusē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+