Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī (no kreisās) ir apņēmies uzvarēt 2017. gada prezidenta vēlēšanās un jau sācis priekšvēlēšanu kampaņu, fotografējoties Kremlī ar prezidentu Putinu.
Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī (no kreisās) ir apņēmies uzvarēt 2017. gada prezidenta vēlēšanās un jau sācis priekšvēlēšanu kampaņu, fotografējoties Kremlī ar prezidentu Putinu.
Kremļa administrācijas foto

Politbizness Kremlī 0

Šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremlī tikās ar Vācijas vicekancleru Zigmāru Gabrielu un Francijas eksprezidentu Nikolā Sarkozī. Sarunās ar vicekancleru Gabrielu galvenā tēma bija sadarbība gāzes piegādē un noteikumi, lai varētu sākt apspriest sankciju atcelšanu pret Krieviju. Ar eksprezidentu Sarkozī Putins apsprieda karadarbību Sīrijā un iespējamo franču pārtikas importa atsākšanu.

Reklāma
Reklāma

Sāk īstenot alternatīvu ārpolitiku?

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pēc sarunām Kremlī Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels paziņoja, ka pēc Minskas vienošanās ievērojamas daļas īstenošanas varētu sākt apspriest sankciju atcelšanu pret Krieviju, atsaucoties uz avīzi “Die Welt”, ziņo aģentūra “RIA Novosti”. Gabriels aicināja rast jaunus ceļus sadarbības atjaunošanai starp Vāciju un Krieviju un uzsvēra pašreiz galveno – darīt visu Min­skas vienošanās izpildei. Kopš 1. septembra Donbasā ir spēkā pamiers, tiek atvilkts bruņojums no frontes līnijas, lai gan atsevišķās apšaudēs gājuši bojā vairāki Ukrainas armijas karavīri. Par vicekanclera Gabriela paredzēto vizīti Maskavā vācu žurnālistiem tika paziņots tikai viņa izlidošanas dienā 28. oktobrī, Vācijas valdībai līdz pēdējam brīdim turot noslēpumā vizītes iemeslus, atzīmē raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Analītiķi uzskata, ka vice­kanclera Gabriela nevēlēšanās iepriekš paziņot par savu vizīti Maskavā saistīta ar aso kritiku par viņa vairākiem paziņojumiem par sankcijām pret Krieviju. 25. septembrī Gabriels paziņoja, ka “mums nāksies mainīt attieksmi pret Krieviju”. Viņaprāt, nevar mūžīgi saglabāt sankcijas sakarā ar konfliktu Ukrainā un tajā pašā laikā lūgt Maskavu sadarboties Sīrijā. 11. oktobrī, uzstājoties Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kongresā, Gabriels, kurš ir partijas priekšsēdētājs, izteicās pret “Krievijas pastāvīgo ideoloģisko šaustīšanu, nemitīgiem jauna pamatojuma meklējumiem konfliktam”. Šādus paziņojumus daudzi Vācijā novērtēja kā aicinājumus atcelt sankcijas un asi kritizēja vicekancleru. Pēc tam Gabriels ar preses sekretāra starpniecību paziņoja, ka ne tieši, ne pastarpināti neesot aicinājis atcelt sankciju režīmu, kas varētu notikt tikai pēc Minskas vienošanos īstenošanas, tas ir, pilnīgā atbilstībā kancleres Angelas Merkeles kursam.

Taču daudzi Berlīnē jautā, vai vicekanclers Gabriels nesāk īstenot pats savu alternatīvu ārpolitiku. Jo vairāk tāpēc, ka nākamajās federālajās vēlēšanās 2017. gadā viņš paredz kandidēt uz kanclera amatu, par ko tikko paziņojis intervijā žurnālam “Stern”. Turklāt Gabriels ir arī ekonomikas un enerģētikas ministrs, kura pienākumos ir atbalstīt valsts eksportu, kas samazinājies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ. Savulaik sociāldemokrātu kanclers Gerhards Šrēders, tikko pametis valdības vadītāja posteni, pārsēdās “Gazprom” apmaksātā amatā, lai pārraudzītu gāzesvada “Nord Stream” būvi Baltijas jūras gultnē no Krievijas līdz Vācijai. Simboliski, ka tieši vicekanclera ierašanās dienā Maskavā Kremļa administrācijas pārstāvis paziņoja, ka sākta cauruļvada Uhta–Toržoka celtniecība, lai piegādātu gāzi cauruļvadam “Nord Stream-2”, ko būvēs “Gazprom” un vairāku rietumvalstu, tajā skaitā Vācijas, firmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vicekanclera Gabriela sarunās ar Putinu Kremlī klāt bija arī “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers. Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Elmārs Broks pieprasījis Eiropas Komisijai izvērtēt, vai gāzesvada “Nord Stream-2” būve nepārkāpj likumu pret monopola veidošanu Eiropas gāzes tirgū.

Grib atgūt prezidenta amatu

Vakar Kremļa viesis bija Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī, kurš 2007. gadā kritizēja bijušo valsts galvu Žaku Širaku par sarokošanos ar Putinu. Sarkozī par savu nopelnu uzskata 2008. gadā panākto pamieru Krievijas karā pret Gruziju, kaut gan Krievija turpina okupēt Gruzijai piederošos Abhāzijas un Dienvid­osetijas apgabalus.

Ar Putinu Sarkozī gribot apspriest Sīrijas pilsoņu karu, cīņu pret teroristisko grupējumu “Islāma valsts” un Krievijas ieviesto aizliegumu ievest pārtikas preces, kas nodara zaudējumus franču zemniekiem. Ja sankcijas pret Krieviju drīzumā tiktu atceltas, Sarkozī būtu iespēja to uzdot arī par savas personiskās diplomātiskās iniciatīvas nopelnu. Analītiķi uzskata, ka Sarkozī ir apņēmies uzvarēt 2017. gada prezidenta vēlēšanās un jau sācis priekšvēlēšanu kampaņu. Šobrīd Sarkozī ir tikai Republikāņu partijas vadītājs un gribētu pazīmēties, fotografējoties Kremlī ar Putinu. Aptaujas liecina, ka divas trešdaļas franču negrib Sarkozī atgriešanos prezidenta amatā, toties “rīcības cilvēku” Putinu atbal­stot 85 procenti Krievijas iedzīvotāju.

Turklāt Sarkozī ir vajadzīga uzvara prezidenta vēlēšanās, lai iegūtu tiesisko neaizskaramību, jo viņš iejaukts astoņās krimināllietās par nelikumīgu naudas izlietošanu priekšvēlēšanu kampaņā. Kā raksta avīze “Le Monde”, Sarkozī vadītās Republikāņu partijas parāds pēc 2012. gada vēlēšanu kampaņas ir 69 miljoni eiro, tāpēc jāmeklē sponsori. Marinas Lepēnas vadītā partija “Nacionālā fronte” pratusi no Krievijas saņemt vairāku miljonu eiro aizdevumu, tāpēc arī Sarkozī partijā parādījies vēl nebijis skaits rusofilu, atzīmē “Le Monde”. Tiekoties ar Sarkozī un nesen ar vēl vienu bijušo – Itālijas ekspremjeru Berluskoni, Putinam ir iespēja radīt iespaidu, ka viņa politiku atbalsta Rietumu politiķi.