Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. aprīlis, 2016
Drukāt

Ronalds Briedis: Politika arī ir popkultūras sastāvdaļa

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Viens no šā gada pirmo mēnešu spilgtākajiem notikumiem latviešu literatūrā ir dzejnieka un Literārās akadēmijas vadītāja ­Ronalda Brieža dzejas krājuma “Zāles pret nemirstību” klajā nākšana apgādā “Neputns”. Tā ir dzejnieka trešā grāmata.

– Jūsu jaunākā krājuma nosaukums ir “Zāles pret nemirstību”. Izskanējis, ka šī rinda pārceļojusi no iepriekšējā krājuma dzejas rindām…

R. Briedis: – Tas bija dzejolis, ko pēc redaktora ieteikuma no iepriekšējā krājuma izņēmu. Šobrīd no tā atceros vairs tikai divas rindiņas: “Krišnaīts večiņai sola/ Zāles pret nemirstību.” Pārējais ir veiksmīgi pagaisis no prāta un elektroniskajiem datu nesējiem un atnācis vietā jau veselas grāmatas formā. Virsrakstam paņemtā rinda var šķist paradoksāla, bet tikai tikmēr, kamēr paliekam ierastajās domāšanas kategorijās. Rietumu vērtību sistēmā indivīds ir augstākā vērtība, taču cilvēks ir mirstīgs, tādēļ savas nebūtības iespēju uztveram kā problēmu. Austrumu priekšstatos indivīds ir drīzāk nepilnība – daļa, kas nošķiroties zaudējusi izpratni par veselo. Individuālās gribas konfrontācija ar Visuma kārtību rada visas mūsu ciešanas, mēs nespējam tajā atgriezties, nespējam arī pilnībā izdzist – arī pēc ķermeņa nāves – tāpēc būtībā esam nolemti nemirstībai.

– Krājumā paralēli sadzīviskām un kultūras peripetijām ievietoti arī trāpīgi politiku un politiķus atmaskojoši dzejoļi. Kas jūs pamudina rakstīt par šādām tēmām?

– Manā uzmanības lokā galvenokārt ir popkultūras zīmes. Tās man atgādina ģenētiski modificētas ogas, kam nav vairs kauliņa. Zīmes, kas atbrīvotas no sava satura. Politika arī ir popkultūras sastāvdaļa. Politiķu izdarībām seko līdzi kā nebeidzamai “ziepenei”, tikai aktieri sliktāki un dialogi garlaicīgāki. Taču es šeit neakcentētu politiķus, jo tie daži teksti, kas pieskaras šī brīža ģeopolitiskajām aktualitātēm Krievijā vai Ziemeļkorejā, nav par aktīvu, bet par pasīvu attieksmi – nemainīgām, cikliskām izpausmēm nācijas kā kolektīva kopuma attieksmē pret varas institūcijām – tā saukto aziātisko modeli, kad tirāns jau pats kļūst par šī simulakra ķīlnieku.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+