Viedokļi
Komentāri

Juris Lorencs: “Uzticības kredīts” Putinam Krievijā ir tik milzīgs, ka jau kļuvis nepanesams 16

Foto – AFP/LETA

Ir notikumi, kas uzskatāmi atgādina dažas vecas, jau pa pusei aizmirstas patiesības. Ka arī modernajā, tehnoloģiju piesātinātajā pasaulē politiķis joprojām ir ne tikai valstsvīrs, likumdevējs, veikls runātājs, diplomāts vai kādas nozares vadītājs, bet arī psihoterapeits, kuram jāprot atrast mierinājuma vārdi. Vēl vairāk – viņš ir arī priesteris un nepieciešamības gadījumā izpilda noteiktus garīgus, pat mistiskus rituālus. Tāds, kurš ir gatavs nepieciešamības gadījumā nolikt uz politikas altāra “upura jēru” cilvēka izskatā. Mūsu daba savos pamatos nav mainījusies, tā tas bija pirms diviem tūkstošiem gadu, un tā ir arī šodien. Cilvēki joprojām vēlas redzēt asaras un asinis ja ne tiešā, tad pārnestā nozīmē.

Viens no šādiem notikumiem ir nesenā traģēdija Krievijas pilsētā Kemerovā, kur tirdzniecības un izklaides centrā “Ziemas ķirsis” marta nogalē ugunsgrēkā gāja bojā 64 cilvēki, starp tiem daudzi bērni. Jau tagad daudzmaz skaidrs, ka katastrofas cēloņi ir visai banāli – korupcija, uzņēmēju alkatība, darbinieku nekompetence, bezatbildība un elementāra nolaidība. Turklāt izrādījies, ka pats “Ziemas ķirsis” patiesībā uzcelts nelikumīgi! Negadījums bija pirmais nopietnais pārbaudījums atkal ievēlētajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš to izturēja tikai pa daļai. Jā, viņš personīgi ieradās Kemerovā un izsludināja valstī sēras. Tomēr tauta gaidīja kaut ko vairāk – ka prezidents pats izies pie cilvēkiem un pateiks dažus sirsnīgus vārdus, ka nekavējoties atbrīvos no amata apgabala gubernatoru Amanu Tuļejevu. Kāpēc cilvēkiem tas šķita tik svarīgi? Situācija, kad par Putinu nobalsoja 76% vēlētāju, liecina, ka tauta viņu uztver kā kaut ko līdzīgu “labajam caram”, pat nācijas tēvam. Tieši tā savulaik dēvēja Staļinu – “visu tautu tēvs”. Bet kārtīgs tēvs ir atbildīgs pilnīgi par visu. Viņam jāprot ne tikai smagi strādāt, rūpēties par ģimeni, gādāt naudu, bet arī samīļot bērnus un vajadzības gadījumā tos sodīt. Patiesībā šī situācija Putinam ir visai bīstama. Jā, vēlēšanās iegūtais uzticības kredīts ir milzīgs. Tik liels, ka jau kļuvis gluži vai nepanesams. Vēl daži šādi “Ziemas ķirši”, un sekos milzīga vilšanās.

Atcerēsimies līdzīgu notikumu pie mums Latvijā – 2013. gada 27. novembrī premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītāja amata, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Vai tas bija Dombrovska paša lēmums vai viņam to “silti ieteica” toreizējais prezidents Andris Bērziņš, tas lai paliek abu politiķu ziņā. Tomēr tā bija pareiza rīcība, kas, kā vēlāk izrādījās, nekaitēja Dombrovska tālākajai politiskajai karjerai.

Ugunsgrēks Kemerovā mums atgādina arī senu Bībeles līdzību, stāstu par atraitnes grasi. Marka evaņģēlijā lasām Jēzus vārdus: “Šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši. Jo visi no savas pārpilnības ir metuši, bet šī no savas nabadzības iemetusi visu, kas tai bija.” Laikā, kad cilvēki no visām Krievijas malām pārskaitīja palīdzības kontā kaut mazumiņu, kad Kemerovas ielās stiepās milzīgas rindas pie asins nodošanas punktiem, apgabala gubernators Tuļejevs ar plašu žestu ziedoja cietušo ģimenēm ap 80 eiro. “Varas marasms”, “vairs nejūt drēbi”, “viņi paši vairs nesaprot, kā tas izskatās no malas” – Krievijas internets ir pilns ar šādiem un līdzīgiem komentāriem. Turpat var atrast norādes uz sociālajiem tīkliem, kuros Tuļejeva bērni un mazbērni lielās ar savu grezno dzīvi. Pēc nedēļu ilgas svārstīšanās Tuļejevs tomēr atkāpies no amata, savu lēmumu motivējot ar “nepanesamu morālu nastu”.

LA.lv